Pēdējā nedēļa vienmēr ir drusku par daudz - darbu un parādu, galvassāpju un nevēlēšanās jebko darīt, cigarešu un web browsing.

Mazliet gribas, lai ir tikpat viegli kā vietējiem. Sava valoda, sava vide, pat, ja ne sava pilsēta. No dzimšanas pazīstamās fiškas un domāšanas shēmas.

Vakardienas grāmatvedības kursā viens no cīņu biedriem nevarēja saprast, kāpēc gan ilgtermiņa aizdevums var tikt dots uz mazākiem procentiem kā īstermiņā? Būtu taču loģiski, ka, jo ilgākā laikā summu apmaksā, jo lielāka iespēja, ka minētajā laikaposmā kaut kas atgadīsies un kreditors paliks bešā...
Viens no jokiem, kas lieliski ilustrē ScPo labākos studentus - zināšanu ļoti daudz, taču liela to daļa iekļaujās striktā sistēmā, kas nebūt nav saistīta ne ar prakstisko, ne loģisko domāšanu.
Atkāpe: varbūt ārzemniekie/svešie neuzdod tikpat daudz jautājumu (tāpat smadzenes pārbāztas). Šķiet taču loģiski, ka:
ilglaicīgajiem aizdevumiem vienmēr prasa segumu -> segums ir, tātad lielāks security -> mazāks risks, līdz ar to mazāki procenti.

Tad atkal - vietējo domāšanas shēmas ir fantastiskas. Kā teica Frau Touya, šejienieši runā tik sarežģītiem vārdiem, jo laika gaitā ir zudušas sarežģītās gramatiskās un sintakses struktūras.