| un šis ir par mums, te un šobrīd |
[Apr. 15th, 2008|03:03 pm] |
 |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2007|02:30 pm] |
ā, un vēl sāku izprast, no kurienes tā sakārtošanas (lasi: salikšanas pa plauktiņiem) mānija.
Vismaz pēc kultūras pētnieku domām (skatīt, piemēram, Durkheimu vai Burdjē), mācību iestādes līdz ar faktuālo materiālu iemāca noteiktas vērtības, pēc kurām, vai drīzāk, saskaņā ar kurām, norit gan faktuālā materiāla apstrāde, gan vienkārša dzīve noteiktā sabiedrībā. Tā nu mazliet izvirtusī franču dekartiskā sistēma ir paspilgtinājusi jau pirms tam eksistējošo tieksmi pēc skaidrības un sakārtotības. Īpaši tas attiecināms uz komunikāciju, kuras skaidrība un caurskatāmība ir raksturīga ziemeļniekiem. Tādā veidā nosliece uz skaidrību ir pāraugusi nepārtrauktā kārtības ieviešanas procesā (tā vietā, lai jebkādu norisi izbaudītu kā pieņemts pie dienvidniekiem).
Skaidrs, ka visas šīs teorijas zināmā mērā noniecina kultūru (subkultūru utt.) oriģinalitāti un sarežģītību. Taču shēmu un modeļu piedāvātā vienkāršība ir vilinoša. Vēl jo vairāk indivīdu un to attiecību izpētē. Pētniece, bļa. |
|
|
| |
[Mar. 6th, 2007|12:37 am] |
upd: ne vella es neienīstu to visu Fr pasākumu. Cita lieta, ka ir bijis niknums par smagu gadu, par ilgāku būšanu prom un visu psiholoģisko spriedzi utt., kas ar to saistīts. Par spīti iepriekšējiem apgalvojumiem un sājo sajūtu mutē esmu tai vietai pateicīga. Un turpināšu būt. Galu galā oktobrī jādodas turp un tamdēļ vien ir vērts saglabāt kaut šķietami korektas attiecības. |
|
|