| |
[Apr. 26th, 2009|06:47 pm] |
upd: funny, bet es tiešām biju aizmirsusi par gender studies fascinējumu. Kas gan vēl interesantāks, kā domāt par domāšanas procesu ietekmi uz mūsu pasaules uztveri, jau īpaši tajā, kas skar dzimtes? Eh. |
|
|
| |
[Jan. 9th, 2008|03:27 pm] |
Смешно до икоты. Даже наш марокканец решил что я немка. Ну, не первый и не последний. |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2007|04:33 pm] |
"Cultural research remains largely dominated by national boundaries. In real life, subcultures will exist and make any effort of classifying cultures always somewhat arbitrary. Someone can be working for the Chinese affiliate ('family') a German company ('machine') who studied in the US ('contest') and might have a French partner for life ('solar system'), how do you classify such a person from a cultural point of view?"
P.Matthyssens and H. Wursten "Cross-Cultural Issues in Relationship Marketing"
Vienkārši. Tādu sauc par серобуромалиновый :) и далнеишему исследованию не подлежит |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2007|02:30 pm] |
ā, un vēl sāku izprast, no kurienes tā sakārtošanas (lasi: salikšanas pa plauktiņiem) mānija.
Vismaz pēc kultūras pētnieku domām (skatīt, piemēram, Durkheimu vai Burdjē), mācību iestādes līdz ar faktuālo materiālu iemāca noteiktas vērtības, pēc kurām, vai drīzāk, saskaņā ar kurām, norit gan faktuālā materiāla apstrāde, gan vienkārša dzīve noteiktā sabiedrībā. Tā nu mazliet izvirtusī franču dekartiskā sistēma ir paspilgtinājusi jau pirms tam eksistējošo tieksmi pēc skaidrības un sakārtotības. Īpaši tas attiecināms uz komunikāciju, kuras skaidrība un caurskatāmība ir raksturīga ziemeļniekiem. Tādā veidā nosliece uz skaidrību ir pāraugusi nepārtrauktā kārtības ieviešanas procesā (tā vietā, lai jebkādu norisi izbaudītu kā pieņemts pie dienvidniekiem).
Skaidrs, ka visas šīs teorijas zināmā mērā noniecina kultūru (subkultūru utt.) oriģinalitāti un sarežģītību. Taču shēmu un modeļu piedāvātā vienkāršība ir vilinoša. Vēl jo vairāk indivīdu un to attiecību izpētē. Pētniece, bļa. |
|
|
| tieši pēc šī ir tik ilgi meklēts :) |
[Apr. 18th, 2007|06:20 pm] |
Marking difference from others, determining who does and does not belong to the imagined community, and policing its borders are undeniably central to the phenomenon of nationhood and homeland, but they are not the whole story. National identity is not simply a reaction against otherness. It is about the broader and more complex challenge of projecting a substantive sense of the collective self, the imagined national community, while surviving in the larger world, and the articulation of the nation’s relationship to specific places is absolutely central to this process.
(c)Z. S. Schwartz
UPD: turpat par identitātes un izvēlēto definējošo faktoru nozīmīgumu
And more fundamentally, the particular substance of identity discourses shapes people’s perceptions of their interests and visions of the future in important ways. National discourses cannot be dismissed as mere false consciousness, tools of elite manipulation, or functions of “objective” economic or institutional factors, as instrumentalist theories would have it. Discourses do not merely reflect but help define interests and meanings; they constitute perceptions of reality by making it hard to think outside their boundaries. |
|
|
| |
[Apr. 18th, 2007|06:08 pm] |
"The Occupation of Beauty"
Imagining Nature and Nation in Latvia
Katrina Z. S. Schwartz
This article uses the case of Latvia to explore the relationship between discourses of nature, homeland, and national identity. National entrepreneurs construct homelands by infusing physical terrain with national meanings, thereby transforming landscape into "ethnoscape." The author traces this process in Latvia, beginning with the National Awakening of the 1860s, including the interwar period of independence, and the period under Soviet rule. By focusing on the intranational discursive construction of homeland, this article seeks to complicate the dominant understanding of national identity as a phenomenon linked solely to the drawing and policing of boundaries between members of the nation and outsiders.
Izklausās samērā interesanti. Visu tekstu iesviest?
UPD: download here http://www.sendspace.com/file/gi99zf |
|
|
| Ikdienas liberālisms |
[Sep. 14th, 2006|09:19 pm] |
Ikdienas liberālisms ir sociālpsiholoģiska attieksme, kura (šīs anketas kontekstā) nozīmē indivīdu un mazākumgrupu tiesību respektēšanu, nediskrimināciju privātajā un sabiedriskajā dzīvē. Jo augstāki rādītāji, jo liberālāka attieksme; jo zemāki rādītāji, jo konservatīvāki uzskati.
no: http://www.politika.lv/index.php?id=11404 |
|
|