| |
[Apr. 26th, 2009|06:47 pm] |
upd: funny, bet es tiešām biju aizmirsusi par gender studies fascinējumu. Kas gan vēl interesantāks, kā domāt par domāšanas procesu ietekmi uz mūsu pasaules uztveri, jau īpaši tajā, kas skar dzimtes? Eh. |
|
|
| no mediju trūkuma līdz socioloģiskam pārdomām |
[Jan. 8th, 2009|08:17 pm] |
Lielākoties dzīvojam no mediju pasaules izolēti. TV nav. Avīzes abonētas netiek. Toties! Ir radio. Un šodien atklāju, ka ceļu ziņas var būt aizraujošas. Stāvi virtuvē pie plīts, gatavo vakariņas un klausies, kur un kā kustas vai nekustas. It ka nekas īpašs, bet tāda piederības sajūta, ka vai traks vari palikt. Gandrīz vai jānoliek tiesības, lai arī var piedalīties. Smiekli, smiekli.
Lieliskākā dienas atziņa- lai analizētu uzņēmumu, kurā strādā, ne vienmēr vajag distancēties no savam emocijām. Tieši otrādi, tās var būt viens no labākajiem indikatoriem daudz plašākiem socioloģiskiem procesiem. Galu galā, ka savā "De l'angoisse à la méthode" G.Devereux norāda, mūsu sajūtas vienmēr ir indikators kādam procesam, kuru ne vienmēr esam paši izpratuši. Un nemiers iekšās tieši tapēc, ka (ne)iekļaušanās jebkurā kolektīvā uzdod jautājumus mūsu identitātei. Iekļauties vai neiekļauties? Kuras no vērtībām pieņemt kā savas? Utt. Izrādās, pat sociologi, ilgi pētot kādu sabiedrību, sāk tai līdzināties. Une question d'appartenance. Vienmēr gribas piederēt, iekļauties, būt savējam. Un ir patīkami, ka pat socioloģijā tas ir atzīts temats. Nomierina. |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2007|11:08 pm] |
Izrādās, ka rītdien nav lekciju. Mans brīvsolis gan sākās jau šopēcpusdien, kad laimīgi nogulēju 19.15 paredzēto semināru saistību tiesībās.
Līdz pirmdienai vajadzētu sagaidīt atrisinājumu. Dievs dod, ka pozitīvu.
p.s. Vakar atklāju, ka vecais žurnāls izdzēsts bez atgriešanās iespējas. |
|
|
| |
[Jun. 4th, 2007|04:26 pm] |
Šodienas eksāmena A daļa => no 20 iespējamiem iegūti 12
Turklāt kļūdas tieši tur, kur biju pārliecināta par savu taisnību. Pašpārliecinātība, bļe |
|
|
| pēciespaidi+jautājums meitenēm/puikām |
[Mar. 22nd, 2007|01:04 pm] |
| [ | music |
| | Shostakovich- Le dernier romantique | ] |
Vakardienas diskusijas sakarā (tēma šai oral extravaganza bija W.I.F.E- washing, ironing, fucking etc.), radās jautājums meitenēm&puikām.
Nu labi, pieņemsim, ka dzīvojam relatīvā vienlīdzībā, abi vecāki strādā (kaut vai no trešās nedēļas pēc dzemdībām). Tad lūk, kam uzticēt bērnu? Kura/kurš no mums būs ar mieru bērna pieskatīšanu uzticēt auklim auklītes vietā?
Vispār, kāda ir iespējamība, ka auklis būs tikpat labs kā aukle? Vai arī tikai man šķiet, ka visa šī feminisma izraisītā diskusija strādāšanas sakarā mūžīgi atduras strupceļā mirklī, kad mājās ienāk auklīte. Viņa taču arī ir sieviete?! |
|
|