acīmredzot, tas ir plānā. daba pati ar visu tiks galā.

(Reply to this) (Thread)

pastāsti par plānu. es turēšu sirdi vaļā.

(Reply to this) (Parent)

gan jau nāks pastarā tiesa

(Reply to this) (Thread)

bet bet bet. bet. bet.
tu taču tā nedomā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hmm, es laikam īsti nezinu ko par to domāt. ir kādi 3 līdz galam nenoformulējušies viedokļi, kas visi reizē patīk lai arī savā starpā viens otru izslēdz. visu to piesārņojumu būtībā ir radījusi alkatība. uz kautko var sākt cerēt, kad tā būs mazāk. bet manliekas, ka pašai zemei arī ir savi plāni

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, alkatība varētu būt the key-word.

(Reply to this) (Parent)

Es domāju, ka tāpēc ir AIDS, cunami, zemestrīces u.t.t. Tās tad arī ir dabas atbildes reakcijas. Ja par daudz mēs sāksim vārīt ziepes, tad uzsūtīs vēl vienus grēku plūdus.

(Reply to this) (Thread)

bet tad tās ir ļoti neefektīvas metodes. 1997. gadā kaupers dziedāja, ka uz zemes ir 5 miljardi tādu kā es, bet 13 gadus vēlāk ir jau 7 miljardi. un tie ir 13 gadi, kuru laikā atbildes reakcijai jau būtu jābūt.

(Reply to this) (Parent)

Nu, diez vai tas ir nožēlojami, bet vai tā ir īstā perspektīva?

Vienīgie, kam mēs patiešām reāli globālā mērogā nodarām pāri, esam mēs paši. Cilvēce nav spējīga ne iznīcināt dzīvību uz Zemes, ne vispār planētai nodarīt kaut ko paliekošu.

Jā, mēs varam likvidēt atsevišķas sugas -- pie tam, kad to darām apzināti un centīgi, tad ar lielām grūtībām -- vislabāk tas mums sanāk nejauši. Bet globālos mērogos vienīgie, kam mēs čurājam uz galvas, esam mēs paši. Sugas vispār vairojas un iznīkst visu laiku, ar vai bez mums. Mēs varam paātrināt tādu sugu izmiršanu, kas labi dzīvo tādos apstākļos, kādi ir piemēroti mums pašiem, un radīt vidi, kas nav piemērota mums pašiem un izmirt -- dabai par to nospļauties.

Jo mūsu iznīdēto sugu vietā pāris gadsimtos vai gadu tūkstošos radīsies jaunas. Ja mēs nodzīvosim pietiekami ilgi, tad būs sugas, kas PĀRTIKS no mūsu izmestajiem plastmasas korķīšiem un radiācijas un izmirs, kad pēc mūsu izmiršanas vairs nebūs plastmasas korķīšu. Vai pielāgosies.

Vidējais vienas sugas dzīvošanas ilgums laikam bija cik - ap 10'000 gadu? Kopš vecākajiem atrastajām dzīvības liecībām uz Zemes tūkstošiem sugu ir radušās, izmirušas vai izmainījušās un turpina izmirt, un visu laiku veidojas arī jaunas, kas labāk pielāgojas tābrīža situācijai.

Reāli, tadi ekosludinātāji jauc putru ar desu. Tas, ko cilvēks sauc par Māti dabu, īstenībā ir absolūti mūsos un jebkurā sugā neieinteresēta stihija un tas, ko ekocilvēki mēdz uzskatīt par Paradīzes dārzu un Dabisko Līdzsvaru, ir niecīgs acumirklis šīs planētas vēsturē, kad temperatūra, mitrums un gaisa sastāvs uz īsumīsu brīdi ir tāds, kas Patīk Mums un Ko Mēs Atzīstam Par Labu.

(Reply to this) (Thread)

tā ir ļoti nomierinoša perspektīva, ja tai notic.
bet mums jau ir sen pāri 10 000. jeb tu domā moderno, jauno laiku cilvēku kā atsevišķu sugu?
bet, ja mēs nodarām sev pāri, tad kā nākas, ka mūsu paliek arvien vairāk? mēs vispār nodarām sev pāri? kā?
un otra lieta. cilvēku sugai ir samērā netipiska pieeja - mēs nedzīvojam, lai 1) paēstu 2) izdzīvotu briesmās 3) vairotos, mēs dzīvojam, lai mums būtu vairāk, labāk, ilgāk.
cik saprotu, visas dzīvās sugas izmanto to, ko viņiem vajag. kad vairs nav tā, ko viņiem vqajag, pieklājīgi nomirst. man šķiet, cilvēkos iztrūkst šī stihiskā pieklājība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) Es atvainojos, es nepareizi ierakstīju ciparus; ~1 miljons gadu ir estimētais zīdītāju sugas vidējais mūža ilgums (skat. piem.).

Tāda fona izmiršana dzīvajām sugām līdz šim ir bijusi ap 10-100 sugām gadā:
The background level of extinction known from the fossil record is about one species per million species per year, or between 10 and 100 species per year (counting all organisms such as insects, bacteria, and fungi, not just the large vertebrates we are most familiar with), kas, kā izskatās, cilvēkam izplešoties, ir ievērojami palielinājusies, īpaši lielo dzīvnieku galā.

2) Mes darām sev pāri tādā veidā, ka mēs esam evolucionāri "auguši kopā" ar ļoti daudzām zīdītāju un citu lielo dzīvnieku un augu sugām, kuras mēs patlaban ļoti strauji tīšām vai netīšām bieži vien nīdējam ārā. Bet, šīs sugas ir līdz šim veidojušas kontekstu mūsu pašu izdzīvošanai. Un te es domāju, protams, ne tik daudz krokodilus, dodo putnus un bizonus (lai gan arī tos), bet, piemēram, bites (kurām, runā, esot lielas problēmas ar cilvēku smidzinātajiem insekticīdiem), Amazones mūžamežus un tamlīdzīgas lietas.

Mēs nezinām, KAS aizņems nišu, ja mēs iznīdēsim kaudzi ar kokiem, bites un līdz ar to lielu daļu no citiem esošajiem augiem. Bet ļoti pat var gadīties, ka šie radījumi būs piemērojušies dzīvei tā, ka mums vairs te nebūs vietas. Vai arī var gadīties, ka pa to laiku, kamēr esošās sugas būs iznīdētas un jaunās sugas nebūs ieņēmušas vietu zem saules, mums vienkārši, piemēram, aptrūksies skābekļa un izdzīvos varbūt tikai tie cilvēki, kas ir evolucionāri labāk pieraduši pie retināta skābekļa -- kalnieši, piemēram(un arī tikai tad, ja norāpsies no kalniem zemē).

Kas, manuprāt, ir diezgan skaidrs, pētot Zemes vēsturi, ir tas, ka dzīvība kā tāda uz Zemes ir pastāvējusi un attīstījusies/pielāgojusies arī tādos laikos, kad cilvēki vienkārši nespētu izdzīvot -- un tādi laiki būs atkal pēc kāda laiciņa. Līdz ar to par Zemi nav ko vaimanāt -- ar VIŅU viss būs kārtībā. Ar mums gan nē, ja neuzmanīsimies.

Cilvēku netipiskajai pieejai ar to nav ļoooti liela sakara, jo mēs nevaram pagaidām prognozēt, kā mēs ietekmējam vidi. Mēs tikai varam diezgan droši pateikt tādas vienkāršas lietas, kā, piemēram: ja jūs uz vulkāniskas salas ar zāli izlaidīsiet kazas vai trušus, pēc pāris gadiem tur būs tuksnesis un visi apsprāgs (eg. Darels savās grāmatās par Raundas salu).

Bet citādi, neviens nemirst pieklājīgi un visi cenšas pielāgoties; neredzu, kāpēc cilvēkiem būtu jādara savādāk. Galu galā par dinozauriem arī var pateikt, ka nevis viņi izmira, bet pārvērtās putnos un kkādos citos rāpuļos -- izmira tikai tā daļa, kas laicīgi nebija pielāgojusies/evolucionējusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tas ir pavisam skaidri un droši zināms, ka planētai zemei kā vienotai sistēmai nav ne mazākās intereses uzturēt vidi, kurā dzīvo un izmirst dabiski izveidojušās sugas un organismi, nevis cilvēku radīti ķīmiski savienojumi? i mean, sugas vienmēr ir bijušas spiestas pielāgoties planētas untumiem, izmaiņām atmosfērā (paldies planktonam), meteori, putekļi, ledus, bet nav taču tā, ka sugām masveidā jāpakļaujas nevis planētai, bet vienai atsevišķai sugai?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Planēta kā vienota sistēma -- ko tas nozīmē? Nav jau tā, ka katrai sugai būtu kāda dieva dota vietiņa zem saules šai planētā kkādā hierarhiskā sistēmā, kur nu viņa varētu mierīgi čubināties savā nodabā, ja vien redz, cilvēks, neiejauktos.

Cilvēks, savukārt, ir planētas biosfēras sastāvdaļa, lai arī šī biosfēra man nekādi nesanāk kkāda celestiālā sistēma, kā pirmajā rindkopā. Un lai arī viņš māk radīt tādas lietas un "ķīmiskus savienojumus", kādus, iespējams, neviena cita šīs planētas biosfēras daļa nemāk, tas viņu nepadara par kaut ko izrautu no planētas.

Galu galā, katrā zīdītāju sugā ir mātītes, kas ražo ķīmisku savienojumu -- pienu, -- kas citur nekur dabā kā tāds nepastāv. Pie tam, manuprāt, katrai sugai šis piens būs drusku savādāka ķīmiska sastāva arī -- tātad unikāls. Cilvēks ir tikai drusku advancējis šo spēju un eksternalizējis to ārpus sava ķermeņa. Bet galu galā viņš nav pat vienīgais, kas spēj lietot darbarīkus.

Un sugas visu laiku ir spiestas masveidā pielāgoties cita citai. Tai skaitā cilvēks. Piemēram, mēs visi pielāgojamies odiem. Mēs nedzīvojam Ķemeru un citos purvos, mēs cenšamies no tiem izvairīties, lietojam noteiktu apģērbu un visu ko citu. Mūsu centieni likvidēt odus ir neauglīgi, un mēs esam spiesti tiem pielāgoties.

Es domāju tā, ja mēs ņemtu lielāko daļu pasaules dzīvo būtņu, tās pa lielam pat nav dzirdējušas par cilvēku. Ja tām vispār ir ausis.

piem (wikipedia): There are an estimated 3,500,000,000,000 (3.5 trillion) fish in the ocean.[11] In the last 100 years, the number of small fish - such as pilchards, herrings, anchovies, sprats and sardines - has more than doubled. It is caused by a major decline in big ‘predator fish’ such as sharks, tuna and cod due to over-fishing.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav taisnīgi, ka tām mazajām zivtiņām neviens nepaskaidro, ka par savu dzīvību jāpateicas tunča konservu, salātu un maizīšu popularitātei latvijā un pārējā pasaulē!!!
un no odiem ir ļoti viegli atbrīvoties. meliorācija, purvu nosusināšana, betons. cilvēku ražotajā betonā ods nav iemācījies būt laimīgs ;) būtu interesanti zināt, vai ir kāda suga, kas ir? tiešām. kokos taču dzīvo. hm.
bet, kad tu skaties sev acīs, tad tu jūti lielu mieru un pārliecību par to, ka no mūžības perspektīvas skatoties, viss ir pareizi? man tiešām pietiktu ar to.
planēta kā vienota sistēma. tas ir no pozīcijām, ka divritenis ir kaut kas vairāk par ritenis + ritenis + rāmis

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Oi, beidz.

1) odi. pirmkārt, ir arī pilsētās. jā, protams, mazāk, bet katru vasaru Rīgā ir, un nevajag pat būt pie upes vai dīķa. otrkārt, tāpat kā visa cita dzīva radība viņi pielāgojas un tā kā pilsētās ir daudz staigājošu asinsbalonu, tad varu saderēt, ka katram gadam paejot, pilsētās ir arvien vairāk odu, vai no tiem veidojošos citu sugu, kuras izmanto evolucionāro nišu -- daudz siltasiņu ĒDIENA.

2) cilvēku ražotajā betonā, tāpat kā kokos, ir laimīgas dažādas sēnītes, baktērijas un kukaiņi, kas sastāda lielāko daļu no Zemes iedzīvotājiem. uz cilvēku plakanajiem jumtiem dzīvo tik daudz putnu, ka daudz kur uz jumtu malām liek adatas, lai viņi nesēž uz pašas malas un neapkakā sienu. cilvēku fabrikās, pagrabos un pieliekamajos dzīvo prusaki, simtkāji, kaķi, žurkas, peles, Vācijā pilsētās esmu pats redzējis dzīvojam savvaļas trušus un kā dzirdu, daudz kur arī lapsas. the list is endless.

3) kad es skatos sev acīs, es jūtu lielu pārliecību par to, ka mūžībai par mani un jebkuru citu cilvēku vai jebko citu ir nospļauties. We don't matter to anyone. Not to planet, not to cosmos. Doma, ka tā varētu būt -- piedod, bet lasot tavus ierakstus sanāk ekstrapolēt -- izklausās vienkārši pēc pusreliģiska tipa lielummānijas.

Vienīgie, kam mēs interesējam un esam būtiski, esam mēs paši. Un pat tas -- viduslaikos uz pasaules dzīvoja ap 300 miljoniem cilvēku. Cikiem no viņiem tu tagad pēc 500 gadiem zini vismaz vārdu? 10-20? Pārējie veido kontekstus, bez kura mēs te nebūtu, bet tik un tā katrs atsevišķi ne tev ne man it kā neko nenozīmē. Kad tu nomirsi, cik cilvēki par to zinās, cik no viņiem to pārdzīvos un cik no viņiem to atcerēsies pēc gada, diviem?

> planēta kā vienota sistēma. tas ir no pozīcijām, ka divritenis ir kaut kas vairāk par ritenis + ritenis + rāmis
Šādā izpratnē jebkas, protams, ir vienota sistēma. Bet šāda izpratne diez vai pasaka jelko būtisku par planētu. Mēs tikpat labi varam teikt, ka planēta ir dinamiska sistēma, astroloģiska sistēma, astronomiska sistēma vai velnsviņuzinkāda vēl sistēma. Un viss tas būs taisnība. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā tu jūties, dzīvojot pasaulē, kurai nav nekādas jēgas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ļoti labi. jēgu tai piešķiru es pats.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(kā tas īstenībā, manuprāt, ir arī tiem, kuri uzskata, ka ir kāda ārēja lielā pasaules jēga)

(Reply to this) (Parent)

;)
kāda tavai dzīvei ir jēga?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā, vienā teikumā aptuveni: dzīvot tā, lai ir interesanti un lai varu domāt, ka pēc manis pasaule kļuvusi drusku labāka vai vismaz nav kļuvusi sliktāka.

(Reply to this) (Parent)

(paldies)

(Reply to this) (Parent)

Mhm, Cilvēks dzīvo nerēķinoties ar citiem. Un, manuprāt, tas ir nezināšanas dēļ. Agrāk vai vēlāk nezināšana ved pie zināšanas.

Piemēram, degunradži - kurus nošauj to ragu dēļ, jo Ķīnā uzskata, ka tiem piemīt maģiskas spējas. Pienāks brīdis, kad visi degunradži būs nošauti, un Cilvēks būs, iespējams, kaut ko iemācījies. Es pieņemu, ka aiz katra raga ir cilvēks, kas apzinās, ko viņš dara, bet neapzinās sekas, vai arī neuzskata, ka sekas atsver iegūvumu.

Pārāk liela mājlopu ganīšana teritorijās pie tuksnešiem ļauj zemei pārvērsties tuksnesī.

Pirms pāris dienām saskumu - aiz katras izmirušās sugas ir arī neskaitāmas citas sugas, kas būtu izveidojuššāš. Jo arī cilvēks ir kādas citas sugas jaunāka versija.

Bet, well, Cilvēks aiz savas nezināšanas ir negausīgi alkatīgs un visu grib sev. Ja gadījumā cilvēks paliks viens pats uz Zemes, tad vari būt droša, ka Cilvēks nenodarīs pāri apzināti nevienai citai radībai ar kuru sastapsies.

Es gan esmu pilnīgi drošs, ka tik traki nekad nebūs --- un ka Cilvēks kļūs gudrāks. Un ja nekļūs, tad viņš droši vien nav tik gudrs, lai spētu atrisināt visas paša radītās problēmas un būs spiests izmirt, kā tāda suga, kas nebija spējusi laicīgi pielāgoties/evolucionēt.

(Reply to this) (Thread)

i bet visi degunradži līksmo, zinot, ka spējuši palīdzēt cilvēkam kļūt gudrākam. jo ir taču skaidrs, ka ikviens līdzeklis ir gana labs, ja vien ir cerība, ka tas kaut kā nāks ultimately cilvēkam par labu. pat ja tikai varbūt vienam, pat ja varbūt tikai pēc daudziem gadiem, bet ir skaidrs, ka visas pārējās sugas ir laimīgas, ka spēj kādai citai vienai būt noderīgas.
tas ir skaidrs???

(Reply to this) (Parent) (Thread)

oh my, es ceru, ka degunradži un visi citi netur ļaunu prātu. it īpaši tie bruņurupuči, kuri bija ļoti garšīgi.
tas nāks visiem par labu, ja cilvēks kļūs gudrāks.
protams, šāds veids nav labs, bet vai tev ir alternatīva? ja tev ir veids kā pēkšņi lielāko daļu no 7b cilvēkiem padarīt saprātīgus, go ahead. es šaubos, ka kāds slēpj veidu, kā padarīt cilvēci saprātīgu.
bet in the meantime --- trial and error.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man nav plāna.
reizēm vienkārši.
u know.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

well, good news everyone! ir lietas, kas tiek sāktas. piemēram, ap sahāru cilvēki saņem pa brīvu radio aparātus, kuros skan lauksaimniecībai/lopkopībai domātas programmas, pekinā vienu dienu var braukt mašīnas, kurām ir pāra skaitlis numurzīmē, otru dienu - nepāra.
mācās no savām kļūdām.
vai arī lielās pandas. bet pandas nav pārāk ieinteresētas turpināt savu sugu - viņām vairāk intresē bambuss :)

(Reply to this) (Parent)

Jā, mēs to izdarījām. Un mēs esam arī vienīgās dzīvās būtnes uz šīs planētas, neskaitot planētu pašu, kas var to visu pavērst pretējā virzienā. Cilvēki instinktīvi baidās no mašīnām un aizvien pieaugošās automatizācijas, domājot tikai par sliktāko iespējamo scenāriju - kur mašīna atņems viņiem darbu.
Bet neviens neaizdomājas, ka reiz mēs būvēsim robotus, kas ne tikai spēs sevi replicēt, bet ka tie darīs to, ko mēs ne-pa-kam negribam: pamatā dreifēs pa jūrām, radioaktīvām izgāztuvēm un citām bīstamām vietām, savācot katru izmesto korķīti, plastmasas pudeli, radioaktīvos atkritumus, smagos metālus un visu, ko vien var izmantot atkārtoti. Milzīgas mehanizētās kolonnas, kuru vienīgais uzdevums būs atgūt VISU.

Mēs sadirsām.
Mēs arī satīrīsim.