|
20. Feb 2013|13:49 |
1) Es atvainojos, es nepareizi ierakstīju ciparus; ~1 miljons gadu ir estimētais zīdītāju sugas vidējais mūža ilgums (skat. piem.).
Tāda fona izmiršana dzīvajām sugām līdz šim ir bijusi ap 10-100 sugām gadā:
The background level of extinction known from the fossil record is about one species per million species per year, or between 10 and 100 species per year (counting all organisms such as insects, bacteria, and fungi, not just the large vertebrates we are most familiar with), kas, kā izskatās, cilvēkam izplešoties, ir ievērojami palielinājusies, īpaši lielo dzīvnieku galā.
2) Mes darām sev pāri tādā veidā, ka mēs esam evolucionāri "auguši kopā" ar ļoti daudzām zīdītāju un citu lielo dzīvnieku un augu sugām, kuras mēs patlaban ļoti strauji tīšām vai netīšām bieži vien nīdējam ārā. Bet, šīs sugas ir līdz šim veidojušas kontekstu mūsu pašu izdzīvošanai. Un te es domāju, protams, ne tik daudz krokodilus, dodo putnus un bizonus (lai gan arī tos), bet, piemēram, bites (kurām, runā, esot lielas problēmas ar cilvēku smidzinātajiem insekticīdiem), Amazones mūžamežus un tamlīdzīgas lietas.
Mēs nezinām, KAS aizņems nišu, ja mēs iznīdēsim kaudzi ar kokiem, bites un līdz ar to lielu daļu no citiem esošajiem augiem. Bet ļoti pat var gadīties, ka šie radījumi būs piemērojušies dzīvei tā, ka mums vairs te nebūs vietas. Vai arī var gadīties, ka pa to laiku, kamēr esošās sugas būs iznīdētas un jaunās sugas nebūs ieņēmušas vietu zem saules, mums vienkārši, piemēram, aptrūksies skābekļa un izdzīvos varbūt tikai tie cilvēki, kas ir evolucionāri labāk pieraduši pie retināta skābekļa -- kalnieši, piemēram(un arī tikai tad, ja norāpsies no kalniem zemē).
Kas, manuprāt, ir diezgan skaidrs, pētot Zemes vēsturi, ir tas, ka dzīvība kā tāda uz Zemes ir pastāvējusi un attīstījusies/pielāgojusies arī tādos laikos, kad cilvēki vienkārši nespētu izdzīvot -- un tādi laiki būs atkal pēc kāda laiciņa. Līdz ar to par Zemi nav ko vaimanāt -- ar VIŅU viss būs kārtībā. Ar mums gan nē, ja neuzmanīsimies.
Cilvēku netipiskajai pieejai ar to nav ļoooti liela sakara, jo mēs nevaram pagaidām prognozēt, kā mēs ietekmējam vidi. Mēs tikai varam diezgan droši pateikt tādas vienkāršas lietas, kā, piemēram: ja jūs uz vulkāniskas salas ar zāli izlaidīsiet kazas vai trušus, pēc pāris gadiem tur būs tuksnesis un visi apsprāgs (eg. Darels savās grāmatās par Raundas salu).
Bet citādi, neviens nemirst pieklājīgi un visi cenšas pielāgoties; neredzu, kāpēc cilvēkiem būtu jādara savādāk. Galu galā par dinozauriem arī var pateikt, ka nevis viņi izmira, bet pārvērtās putnos un kkādos citos rāpuļos -- izmira tikai tā daļa, kas laicīgi nebija pielāgojusies/evolucionējusi. |
|