|
20. Feb 2013|12:38 |
Nu, diez vai tas ir nožēlojami, bet vai tā ir īstā perspektīva?
Vienīgie, kam mēs patiešām reāli globālā mērogā nodarām pāri, esam mēs paši. Cilvēce nav spējīga ne iznīcināt dzīvību uz Zemes, ne vispār planētai nodarīt kaut ko paliekošu.
Jā, mēs varam likvidēt atsevišķas sugas -- pie tam, kad to darām apzināti un centīgi, tad ar lielām grūtībām -- vislabāk tas mums sanāk nejauši. Bet globālos mērogos vienīgie, kam mēs čurājam uz galvas, esam mēs paši. Sugas vispār vairojas un iznīkst visu laiku, ar vai bez mums. Mēs varam paātrināt tādu sugu izmiršanu, kas labi dzīvo tādos apstākļos, kādi ir piemēroti mums pašiem, un radīt vidi, kas nav piemērota mums pašiem un izmirt -- dabai par to nospļauties.
Jo mūsu iznīdēto sugu vietā pāris gadsimtos vai gadu tūkstošos radīsies jaunas. Ja mēs nodzīvosim pietiekami ilgi, tad būs sugas, kas PĀRTIKS no mūsu izmestajiem plastmasas korķīšiem un radiācijas un izmirs, kad pēc mūsu izmiršanas vairs nebūs plastmasas korķīšu. Vai pielāgosies.
Vidējais vienas sugas dzīvošanas ilgums laikam bija cik - ap 10'000 gadu? Kopš vecākajiem atrastajām dzīvības liecībām uz Zemes tūkstošiem sugu ir radušās, izmirušas vai izmainījušās un turpina izmirt, un visu laiku veidojas arī jaunas, kas labāk pielāgojas tābrīža situācijai.
Reāli, tadi ekosludinātāji jauc putru ar desu. Tas, ko cilvēks sauc par Māti dabu, īstenībā ir absolūti mūsos un jebkurā sugā neieinteresēta stihija un tas, ko ekocilvēki mēdz uzskatīt par Paradīzes dārzu un Dabisko Līdzsvaru, ir niecīgs acumirklis šīs planētas vēsturē, kad temperatūra, mitrums un gaisa sastāvs uz īsumīsu brīdi ir tāds, kas Patīk Mums un Ko Mēs Atzīstam Par Labu. |
|