tā ir ļoti nomierinoša perspektīva, ja tai notic.
bet mums jau ir sen pāri 10 000. jeb tu domā moderno, jauno laiku cilvēku kā atsevišķu sugu?
bet, ja mēs nodarām sev pāri, tad kā nākas, ka mūsu paliek arvien vairāk? mēs vispār nodarām sev pāri? kā?
un otra lieta. cilvēku sugai ir samērā netipiska pieeja - mēs nedzīvojam, lai 1) paēstu 2) izdzīvotu briesmās 3) vairotos, mēs dzīvojam, lai mums būtu vairāk, labāk, ilgāk.
cik saprotu, visas dzīvās sugas izmanto to, ko viņiem vajag. kad vairs nav tā, ko viņiem vqajag, pieklājīgi nomirst. man šķiet, cilvēkos iztrūkst šī stihiskā pieklājība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) Es atvainojos, es nepareizi ierakstīju ciparus; ~1 miljons gadu ir estimētais zīdītāju sugas vidējais mūža ilgums (skat. piem.).

Tāda fona izmiršana dzīvajām sugām līdz šim ir bijusi ap 10-100 sugām gadā:
The background level of extinction known from the fossil record is about one species per million species per year, or between 10 and 100 species per year (counting all organisms such as insects, bacteria, and fungi, not just the large vertebrates we are most familiar with), kas, kā izskatās, cilvēkam izplešoties, ir ievērojami palielinājusies, īpaši lielo dzīvnieku galā.

2) Mes darām sev pāri tādā veidā, ka mēs esam evolucionāri "auguši kopā" ar ļoti daudzām zīdītāju un citu lielo dzīvnieku un augu sugām, kuras mēs patlaban ļoti strauji tīšām vai netīšām bieži vien nīdējam ārā. Bet, šīs sugas ir līdz šim veidojušas kontekstu mūsu pašu izdzīvošanai. Un te es domāju, protams, ne tik daudz krokodilus, dodo putnus un bizonus (lai gan arī tos), bet, piemēram, bites (kurām, runā, esot lielas problēmas ar cilvēku smidzinātajiem insekticīdiem), Amazones mūžamežus un tamlīdzīgas lietas.

Mēs nezinām, KAS aizņems nišu, ja mēs iznīdēsim kaudzi ar kokiem, bites un līdz ar to lielu daļu no citiem esošajiem augiem. Bet ļoti pat var gadīties, ka šie radījumi būs piemērojušies dzīvei tā, ka mums vairs te nebūs vietas. Vai arī var gadīties, ka pa to laiku, kamēr esošās sugas būs iznīdētas un jaunās sugas nebūs ieņēmušas vietu zem saules, mums vienkārši, piemēram, aptrūksies skābekļa un izdzīvos varbūt tikai tie cilvēki, kas ir evolucionāri labāk pieraduši pie retināta skābekļa -- kalnieši, piemēram(un arī tikai tad, ja norāpsies no kalniem zemē).

Kas, manuprāt, ir diezgan skaidrs, pētot Zemes vēsturi, ir tas, ka dzīvība kā tāda uz Zemes ir pastāvējusi un attīstījusies/pielāgojusies arī tādos laikos, kad cilvēki vienkārši nespētu izdzīvot -- un tādi laiki būs atkal pēc kāda laiciņa. Līdz ar to par Zemi nav ko vaimanāt -- ar VIŅU viss būs kārtībā. Ar mums gan nē, ja neuzmanīsimies.

Cilvēku netipiskajai pieejai ar to nav ļoooti liela sakara, jo mēs nevaram pagaidām prognozēt, kā mēs ietekmējam vidi. Mēs tikai varam diezgan droši pateikt tādas vienkāršas lietas, kā, piemēram: ja jūs uz vulkāniskas salas ar zāli izlaidīsiet kazas vai trušus, pēc pāris gadiem tur būs tuksnesis un visi apsprāgs (eg. Darels savās grāmatās par Raundas salu).

Bet citādi, neviens nemirst pieklājīgi un visi cenšas pielāgoties; neredzu, kāpēc cilvēkiem būtu jādara savādāk. Galu galā par dinozauriem arī var pateikt, ka nevis viņi izmira, bet pārvērtās putnos un kkādos citos rāpuļos -- izmira tikai tā daļa, kas laicīgi nebija pielāgojusies/evolucionējusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tas ir pavisam skaidri un droši zināms, ka planētai zemei kā vienotai sistēmai nav ne mazākās intereses uzturēt vidi, kurā dzīvo un izmirst dabiski izveidojušās sugas un organismi, nevis cilvēku radīti ķīmiski savienojumi? i mean, sugas vienmēr ir bijušas spiestas pielāgoties planētas untumiem, izmaiņām atmosfērā (paldies planktonam), meteori, putekļi, ledus, bet nav taču tā, ka sugām masveidā jāpakļaujas nevis planētai, bet vienai atsevišķai sugai?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Planēta kā vienota sistēma -- ko tas nozīmē? Nav jau tā, ka katrai sugai būtu kāda dieva dota vietiņa zem saules šai planētā kkādā hierarhiskā sistēmā, kur nu viņa varētu mierīgi čubināties savā nodabā, ja vien redz, cilvēks, neiejauktos.

Cilvēks, savukārt, ir planētas biosfēras sastāvdaļa, lai arī šī biosfēra man nekādi nesanāk kkāda celestiālā sistēma, kā pirmajā rindkopā. Un lai arī viņš māk radīt tādas lietas un "ķīmiskus savienojumus", kādus, iespējams, neviena cita šīs planētas biosfēras daļa nemāk, tas viņu nepadara par kaut ko izrautu no planētas.

Galu galā, katrā zīdītāju sugā ir mātītes, kas ražo ķīmisku savienojumu -- pienu, -- kas citur nekur dabā kā tāds nepastāv. Pie tam, manuprāt, katrai sugai šis piens būs drusku savādāka ķīmiska sastāva arī -- tātad unikāls. Cilvēks ir tikai drusku advancējis šo spēju un eksternalizējis to ārpus sava ķermeņa. Bet galu galā viņš nav pat vienīgais, kas spēj lietot darbarīkus.

Un sugas visu laiku ir spiestas masveidā pielāgoties cita citai. Tai skaitā cilvēks. Piemēram, mēs visi pielāgojamies odiem. Mēs nedzīvojam Ķemeru un citos purvos, mēs cenšamies no tiem izvairīties, lietojam noteiktu apģērbu un visu ko citu. Mūsu centieni likvidēt odus ir neauglīgi, un mēs esam spiesti tiem pielāgoties.

Es domāju tā, ja mēs ņemtu lielāko daļu pasaules dzīvo būtņu, tās pa lielam pat nav dzirdējušas par cilvēku. Ja tām vispār ir ausis.

piem (wikipedia): There are an estimated 3,500,000,000,000 (3.5 trillion) fish in the ocean.[11] In the last 100 years, the number of small fish - such as pilchards, herrings, anchovies, sprats and sardines - has more than doubled. It is caused by a major decline in big ‘predator fish’ such as sharks, tuna and cod due to over-fishing.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav taisnīgi, ka tām mazajām zivtiņām neviens nepaskaidro, ka par savu dzīvību jāpateicas tunča konservu, salātu un maizīšu popularitātei latvijā un pārējā pasaulē!!!
un no odiem ir ļoti viegli atbrīvoties. meliorācija, purvu nosusināšana, betons. cilvēku ražotajā betonā ods nav iemācījies būt laimīgs ;) būtu interesanti zināt, vai ir kāda suga, kas ir? tiešām. kokos taču dzīvo. hm.
bet, kad tu skaties sev acīs, tad tu jūti lielu mieru un pārliecību par to, ka no mūžības perspektīvas skatoties, viss ir pareizi? man tiešām pietiktu ar to.
planēta kā vienota sistēma. tas ir no pozīcijām, ka divritenis ir kaut kas vairāk par ritenis + ritenis + rāmis

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Oi, beidz.

1) odi. pirmkārt, ir arī pilsētās. jā, protams, mazāk, bet katru vasaru Rīgā ir, un nevajag pat būt pie upes vai dīķa. otrkārt, tāpat kā visa cita dzīva radība viņi pielāgojas un tā kā pilsētās ir daudz staigājošu asinsbalonu, tad varu saderēt, ka katram gadam paejot, pilsētās ir arvien vairāk odu, vai no tiem veidojošos citu sugu, kuras izmanto evolucionāro nišu -- daudz siltasiņu ĒDIENA.

2) cilvēku ražotajā betonā, tāpat kā kokos, ir laimīgas dažādas sēnītes, baktērijas un kukaiņi, kas sastāda lielāko daļu no Zemes iedzīvotājiem. uz cilvēku plakanajiem jumtiem dzīvo tik daudz putnu, ka daudz kur uz jumtu malām liek adatas, lai viņi nesēž uz pašas malas un neapkakā sienu. cilvēku fabrikās, pagrabos un pieliekamajos dzīvo prusaki, simtkāji, kaķi, žurkas, peles, Vācijā pilsētās esmu pats redzējis dzīvojam savvaļas trušus un kā dzirdu, daudz kur arī lapsas. the list is endless.

3) kad es skatos sev acīs, es jūtu lielu pārliecību par to, ka mūžībai par mani un jebkuru citu cilvēku vai jebko citu ir nospļauties. We don't matter to anyone. Not to planet, not to cosmos. Doma, ka tā varētu būt -- piedod, bet lasot tavus ierakstus sanāk ekstrapolēt -- izklausās vienkārši pēc pusreliģiska tipa lielummānijas.

Vienīgie, kam mēs interesējam un esam būtiski, esam mēs paši. Un pat tas -- viduslaikos uz pasaules dzīvoja ap 300 miljoniem cilvēku. Cikiem no viņiem tu tagad pēc 500 gadiem zini vismaz vārdu? 10-20? Pārējie veido kontekstus, bez kura mēs te nebūtu, bet tik un tā katrs atsevišķi ne tev ne man it kā neko nenozīmē. Kad tu nomirsi, cik cilvēki par to zinās, cik no viņiem to pārdzīvos un cik no viņiem to atcerēsies pēc gada, diviem?

> planēta kā vienota sistēma. tas ir no pozīcijām, ka divritenis ir kaut kas vairāk par ritenis + ritenis + rāmis
Šādā izpratnē jebkas, protams, ir vienota sistēma. Bet šāda izpratne diez vai pasaka jelko būtisku par planētu. Mēs tikpat labi varam teikt, ka planēta ir dinamiska sistēma, astroloģiska sistēma, astronomiska sistēma vai velnsviņuzinkāda vēl sistēma. Un viss tas būs taisnība. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā tu jūties, dzīvojot pasaulē, kurai nav nekādas jēgas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ļoti labi. jēgu tai piešķiru es pats.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(kā tas īstenībā, manuprāt, ir arī tiem, kuri uzskata, ka ir kāda ārēja lielā pasaules jēga)

(Reply to this) (Parent)

;)
kāda tavai dzīvei ir jēga?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā, vienā teikumā aptuveni: dzīvot tā, lai ir interesanti un lai varu domāt, ka pēc manis pasaule kļuvusi drusku labāka vai vismaz nav kļuvusi sliktāka.

(Reply to this) (Parent)

(paldies)

(Reply to this) (Parent)