[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 40 most recent ones recorded in
Aufklärung's LiveJournal:
| Tuesday, May 4th, 2021 | |
| 1:49 pm | Vierge noire de Maymac Nesen restaurētā Memakas abatijas (Francijas vidiene) "Melnā jaunava" ar bērnu. Saukta arī "Dievmāte ar turbānu" vai "ēģiptiešu Dievmāte". XII gadsimts. No koka, ap 60 cm augsta. Ievērojiet pārdabiski milzīgās Dievmātes plaukstas - diezgan tipiskas šī sižeta attēlojumam viduslaikos. Tās bērnu gan it kā grib pasaudzēt, gan arī pasniegt, dot pasaulei. Ievērojiet arī zeltītās tupeles Marijai (zelts simbolizē ķēniņiskumu). Kristus vienā rokā tur grāmatu, otru ir pacēlis, lai svētītu. Ievērojiet arī mātes un bērna seju līdzību: bērnam viena acis ir šaurāka un atrodas augstāk nekā otra, it kā viņš to būtu mantojis no mātes. Šeit ir interesanti arī tas, ka bērns izskatās pēc bērna, lai gan citās tā laika statujās, piemēram, Rokamadūras melnās jaunavas ar bērnu, viņš izskatās pēc pieauguša, pat veca cilvēka, kurš tikai augumā ir maziņš vai arī sēž klēpī sievietei, kura ir milzīga. Daļa no statujas pievilcības droši vien ir tajā, ka tā ir viegli asimetriska (skat. tērpu krokas vienā un otrā pusē, Marijas pirkstu garumus un troņa malas). "Melnās jaunavas", cik nu tās vēl ir saglabājušās (pēc baisas postīšanas reliģiju karos un vēlāk franču revolūcijas laikā), joprojām ir nozīmīgi godināšanas objekti un svētceļojumu mērķi. Koka statuju no viduslaikiem ir maz; vairāk ir svētbilžu, lielākoties ne no viduslaikiem, bet vēlākas; mums tuvākā "melnā jaunava" ir Viļņā, virs Rītausmas vārtiem (Aušros vartai).  |
| Tuesday, April 13th, 2021 | |
| 10:56 am | Patīk zīriņu* riešana. Viņi "rej" (vau vau vau vau vau! [pauze] vau vau vau!), kad jūt briesmas vai kad kāds tuvojas viņu dzīves vietai. Senāk domāju, ka viņi atdarina – kā daudzi putni mēdz darīt – suņus, kuri riešanu izmanto tādiem pašiem mērķiem. Tagad dzirdu caur skursteni, kā viņi (laikam jau ligzdu taisa) ik pa brīdim viens uz otru ierejas, bet jau tādā maigākā, augstākā, bērnišķīgākā balsī. Līdztekus visām citām skaņām, kuras viņi izdod, piemēram, tādai kā skaļai, enerģiskai vaimanāšanai: vāi vāi vāi. *Šķiet, ka zīriņi, nevaru saprast. Zinu tikai tik daudz, ka visus baltos putnus, kas dzīvo pie jūras un nav gulbji, nevajag saukt par "kaijām". |
| Tuesday, March 16th, 2021 | |
| 10:40 am | Starp citu, Kurzemes jūrmala ir "pilna ar" (nedaudz pārspīlēju) roņiem. Aizvakar viens gulēja uz akmeņiem. Šorīt binoklī vēroju, kā viens cits, balts un pūkains, enerģiski ļerpato pāri kāpai šosejas virzienā. Jānis zvanīja tam Kurzemes dienestam, kurš par šito atbild, tie nometa klausuli; pieņemu, ka ir pārslogoti ar zvaniem. |
| Saturday, March 6th, 2021 | |
| 6:00 pm | Droši vien esmu to jau stāstījusi: man ir 94 gadus veca vecmāmiņa, jau sen atraitne, un es esmu ģimenē iegadījusies tas cilvēks, kurš nodrošina un "menedžē", lai viņai trīs reizes nedēļā būtu palīgs, kurš nopērk un atnes ēdienu, pagatavo silto, ja nepieciešams, izsūc ar putekļusūcēju dzīvokli un varbūt izved viņu pie rociņas pastaigāties apkārt kvartālam. Iepriekšējo gadu palīgs bija viena jauna sieviete, taču viņa atrada darbu uz pilnu slodzi un aizgāja. Atradu tātad caur paziņām jaunu palīgu. (Vecmāmiņa vēlas sievieti, lai gan sākumā piedāvājām arī vīrieti; to noraidīja, jo dažreiz esot nepieciešams uzsmērēt kaut ko uz muguras un tamlīdzīgi.) Jaunais palīgs ir 17 gadus veca skolniece, "priekšzīmīga" (painteresējos pie radiniekiem), centīga un atbildīga. Sākumā sarunājām pagājušā nedēļā trešdien 15:00, ka es jauno palīgu atvedīšu iepazīties un tad palīdze arī tūlīt uzsāks darbu. Taču izrādījās, ka es slodzes dēļ esmu sajaukusi datumus un jaunā palīdze tajā dienā netiek ātrāk par 19:00. Zvanīju vecmāmiņai, atvainojos, pārcēlu uz 19:00. Viņas saīgumu sapratu. Ierodoties izrādījās, ka viņai trūkst produktu, tāpēc ierosināju, ka palīdze tūlīt aizies uz veikalu un visu nepieciešamo iegādāsies (viņa dzīvo centrā, tur ir visādi veikali). Vecmāmiņa šo priekšlikumu asi noraidīja, sakot, ka septiņos vakarā "produkti vairs nav svaigi un viss labākais jau ir izpirkts". Citkārt ir bijis tā, ka kāds no maniem brāļiem pie viņas iet ciemos, pirms tam piezvana un prasa, ko vajag atnest. Viņa atgaiņājas ar rokām un saka, ka neko nevajagot. Šis tad arī neko neatnes - nu, ja reiz neko nevajag. Pēc ciemiņa izvadīšanas, sazvanoties ar meitu, viņa cita starpā piebilst, ka dzīvot jau varot, tikai neesot nekā, ko ēst. Tad šī meita nekavējoties zvana iepriekšējam ciemiņam un brūk viņam virsū: "Kāpēc tu viņai neko neatnesi?? Viņai nav nekā, ko ēst!" - "Bet viņa man teica, ka neko nevajagot!!" Nu, tādā garā. Ļoti mīļi. |
| Thursday, February 11th, 2021 | |
| 11:49 am | Neviens labs darbs nepaliek nesodīts. (arābu paruna) |
| Wednesday, February 10th, 2021 | |
| 9:45 pm | Ar ziemu gan mums ir paveicies, ne? Braucu viņnedēļ no sava Kurzemes kakta uz Talsiem, 45 minūtes vienā virzienā, lai nopirktu kontaktlēcas (pirmās nepieciešamības prece), ceļš putenī gandrīz nebija redzams, nekādas bremzēšanas, nekādas gāzēšanas. Šodien iestigu kupenā ceļa vidū, gandrīz tā, ka jāiet rakt, jutos kā Džeks Londons cīņā ar Aļaskas stihiju. |
| Wednesday, February 3rd, 2021 | |
| 4:59 pm | No sen ieplānotiem, bet nerealizētiem projektiem: dažādu sveštautiešu un svešvalodu ietekmē esošu cilvēku latviešu valoda. Krievu un angļu ietekmes ir viszināmākās, tāpēc vairs nav iedvesmojošas. No Sibīrijas latgaliešiem atceros "atjōj samoļots"; no franču latviešiem palikusi prātā atgriezenisko un neatgriezenisko darbības formu jaukšana (jo franči atgriezenisko formu dažos gadījumos lieto gandrīz vai mediāli, kaut ko starp pasīvu un aktīvu, bez skaidri uztveramas nozīmes "darīt sev" vai "darīt savā labā"; latviski laikam ir skaidrāks nošķīrums: es mazgāju/es mazgājos; es vilcinu/es vilcinos);* vācu latviešiem ļoti pietrūkst mazais vārdiņš, ar kuru noliedz noliegumu (Doch!), tāpēc viņi lieto jauko, pie mums pašiem jau piemirsto "Gan!" (- Tu to neesi izdarījis? - Gan!). Savulaik amatieriski mēģināju saprast, vai šur tur pie vācu un franču vecākās paaudzes latviešiem dzirdētā skaitļa vārda 'divi' nelocīšana ir burtiski no senākajiem indoeiropiešu substrātiem saglabājies duālis, pēkšņi kaut kur ap Hamburgu [<= iedvesmojoša, bet neprātīga hipotēze] (kurš bija uz izzušanas robežas jau atiskās grieķu valodas laikā), vai vienkārši ietekme no tām valodām, kurās skaitļa vārdus neloka? Duāli esmu manījusi, šķiet, 19. gadsimta latviešu literatūrā, un tas, manuprāt, lai arī nīdēts, noteikti nav nepareizs. Piemēram: "divi rokas", "divi kājas" (lietām, kas normāli ir pa divi, skaitļa vārdam ir nevis daudzskaitļa, bet īpaša - duāļa galotne), bet: "divas vardes". Lai gan varbūt vienkārši ietekme no nelocītajiem: deux, zwei, two. *Nevaru atcerēties piemērus, bet apmēram kaut kas tāds kā "rīvēties bietes" (nevis "rīvēt bietes"), "iemērkties pupas" Upd. Kopš parunājos ar vienu latviski nerunājošu gallu valodas speciālistu, gallu-franču vārdnīcas autoru, kurš man pastāstīja, ka "Karulis ir pilns ar kļūdām" un praktiski nav pielietojams, apzinos savu amatierismu un darbošanos sadaļā 'joki'. Tiem, kuri 1990. gados mācījās indoeiropiešu valodas rekonstrukcijas teorijas un shēmas, faktiski viss esot jāpārmācās, sacīja. |
| Friday, January 29th, 2021 | |
| 10:50 pm | Nepiekrītu, ka pēdējais tool albūms slikts vai sliktāks. Bet prasīja laiku. |
| 1:29 pm | Saņemt pārtikas pakas bērniem bija diezgan aizkustinoši. Neatceros, kad tas iepriekšo reizi tā bija - atceros pārtikas talonus no 1990. gadiem, bet ne izsniegtus produktus. Paku saturs arī aizkustinošs. Biju aizmirsusi par tām pakām, kas jāizņem skolā pie dežurantes, un domāju, ka J. kaut kā īpatnēji iepircies (cūkgaļas konservi? trīs paciņas ar sviestu?). Prieks par auzu pārslām, noglāstīju katru paciņu. Šis gads ieguls tautas atmiņā. |
| Thursday, January 28th, 2021 | |
| 12:32 pm | No filoz. pasniedzēja Freda Raušera filozofijas klasikas kopsavilkumiem vienā teikumā, daži ļoti trāpīgi: Aquinas, Summa Theologica: User’s guide to world, with Frequently Asked Questions Descartes, Meditations: After six days of effort, man right back where he started Locke, Two Treatises on Government: 1: Who made him king anyway? 2: we can fire him Hume, Enquiry Concerning Human Understanding: Long argument to urge docile readers to organize mass book burning Kant, Critique of Pure Reason: Reason accuses self, defends self, judges self, acquits self Nietzsche, Beyond Good and Evil: Philosopher unironically claims that all philosophers are hypocritical bastards Frege, Foundations of Arithmetic: Logician takes half of book to reach step One Wittgenstein, Tractatus: After throwing away ladder he climbed, man realizes he cannot ask for help |
| Sunday, January 24th, 2021 | |
| 4:09 pm | 19. gadsimta vēsturnieku komentāri pie antīkiem tekstiem ir pats par sevi vesels žanrs, arī informatīvi ļoti bagāts. Lūk, viena piebilde pie izklāsta par antīkās Krētas tautas sapulces darbību (krētieši pilnsapulcei ļāva tikai balsot par vai pret jau sagatavotiem likumiem): The Speaker of the English House of Commons of 1593 in answer to his request for liberty of speech, was told that it is granted, "but not to speak every one what he listeth or what cometh into his brain to utter; their privilege was Ay or No." |
| 3:49 pm | No pandēmijas annālēm: Kaimiņiene stāstīja, ka viņa slepus uz māju izsaucot pazīstamu frizieri, kura visiem apgriežot, jo visi nevarot vairāk izturēt. Neesot lēti, bet ko tad lai dara? Jautāta, kā viņa atbildētu, ja tiktu pieķerta pārkāpumā, sacīja, ka mājās par laimi esot suns, viņu arī nosēdinot blakus, kamēr friziere strādā, jo suņu cirpšana esot atļauta. Tas, sarunai iedegoties, rosināja pacelt jautājumu par dzīvnieku tiesību organizāciju teicamajiem panākumiem, jo, sacīja kāds no sarunu biedriem, sunim tomēr esot nepatīkami un ciešanas, ja viņu neapcērp, savukārt cilvēks "kā saprātīga būtne" spējot visu saprast un paciesties. Šim spriedumam visumā piekrītu un atstāstu to tikai kontekstam tāpēc, ka smieklīgi. Visdrīzāk arguments par suņu cirpšanas legālumu ir tāds, ka viņi nepārnēsā un arī necieš no vīrusa, lai gan, tā kā suņu cirpējs ir cilvēks, kurš ierodas norādītajā adresē, kurā viņu ielaiž suņa īpašnieks - cilvēks, būtisku atšķirību pašā faktā, tieši kuru cirpt ierodas cirpējs, neredzu. Upd. Ticamāks pamatojums ir: ierasties apcirpt suni ir iespējams, distancējoties 2 metrus no suņa īpašnieka, savukārt, griežot īpašniekam matus, tas nav iespējams. |
| Wednesday, December 23rd, 2020 | |
| 2:42 pm | Kopš man Āfrikā pastāstīja, ka jāuzmanās ar banānu kokiem un banānu ķekariem (kokos nevajag kāpt, ķekaru kaudzēs nevajag bāzt rokas), jo tajos patīk gulēt melnajām mambām, es uzmanos arī lielveikalos. Vakar uzmanījos Rojas "Maksimā". Tātad (instruēju lasītājus): ja banānu kaste ir ciet un ķekarus aizsedz kartons un plēve, nevajag vienkārši bāzt iekšā roku; kastes malas vispirms atloka, tad uzmanīgi pavelk malā kartonu un ņem tikai tos ķekarus, kuri ir labi redzami. Nebāž rokas kastes tumsā starp ķekariem, lai satvertu to pamatni! Pretinde 40 minūšu laikā Rojas pagastā? Domāju, ka bezcerīgi. |
| Saturday, December 19th, 2020 | |
| 10:42 pm | Vakar sv. Misē, tā sauktajā bērnu Misē, pēc kuras var no vietas skaļi izteikt savas pateicības Dievam, bērni teica to, ko parasti, "Paldies par vecākiem", "Paldies par draugiem", bet viens puisītis skaļi un, jūtams, ka ļoti personīgi, izsaucās: "Paldies par šo gadu!" |
| Thursday, December 17th, 2020 | |
| 9:21 pm | J. vakar izteica trāpīgu novērojumu (izvēršu, papildinu): cilvēki maskās izskatās pēc bembijiem, ar tādām bezpalīdzīgām, mīlīgām, valgām, nedaudz ieplestām acīm, mutes aizsegam paslēpjot skarbākos sejas vaibstus, bārdas rugājus, sakostos zobus un lūpkrāsu. |
| 5:51 pm | Idejas, ar ko papildināt Latvijas kultūras kanonu: Margaritas Vilcānes profils (ļoti "nelatvisks" īstenībā). |
| Sunday, December 13th, 2020 | |
| 5:50 pm | Christians (Catholics especially) are often blamed for being the great image makers, yet their images are so obviously naive and easy to see through, we often miss the more subtle, formless images by which consciousness fashions the divine. For example, because the divine is a subjective experience, we think the divine is a subject; because we experience the divine through the faculties of consciousness, will, and intellect, we think the divine is equally consciousness, will and intellect; because we experience ourselves as a being or entity, we experience the divine as a being or entity; because we judge others, we think the divine judges others; and so on. Carrying a holy card in our pockets is tame compared to the formless notions we carry around in our minds; it is easy to let go of an image, but almost impossible to uproot our intellectual convictions based on the experiences of consciousness. Bernadette Roberts Kontemplatīvie un mistiķi ir interesanti un vērtīgi ar daudzām lietām, jo īpaši, ja redzi cauri un saproti izteiksmes grūtības, kā arī saproti, kas un kāpēc izraisa to, ka viņi gandrīz visos laikmetos ir nonākuši lielākā vai mazākā konfliktā ar "oficiālās" mācības turētājiem un atbildīgajiem par pastorālo vadību, un ka šis konflikts balstās pārpratumos, kas savukārt balstās jau minētajās izteiksmes grūtībās, turklāt tā tas ir visās tradīcijās; bet jo īpaši ar to, ka, kā redzams citētajā tekstā, "sausais atlikums" no kontemplatīvo lidojumiem ir ne vairāk, ne mazāk kā vecais labais klasiskais teisms (kurš ne tikai bija standarta doktrīna, bet arī bija visiem skaidrs un saprotams, un tika "nobrucināts" vai "iedragāts" Rietumos kaut kad 11. vai 12. gadsimtā, no kā arī visas sekojošās problēmas). |
| 2:38 pm | Pulciņi, kur notiek pulcēšanās (dejas, keramika), ir slēgti, bet dažas interešu grupas psiholoģiski kompensējošā režīmā ieguvušas līdz šim nepieredzētu vitalitāti. Nu jau gandrīz caurām dienām, pat brīvdienās, notiek online šaha skolas nodarbības. Pamodos trešajā Adventē no tā, ka uz virtuālā galdiņa klaudz figūras, kāds skolēns tiek strostēts par nepārdomātu gājienu un laidni un visu laiku tiek atgādināts (arī man noderīgi): "Neveic nekādus emocionālus gājienus, domā taktiski un stratēģiski!" Priecīgu visiem. |
| Monday, December 7th, 2020 | |
| 11:39 am | filmas (12) Aģentūra, rež. Alvis Hermanis, 2020 Sērijas 1-3. Neesmu pārliecināta, vai noskatīšos līdz galam, jo trūkst laika un jāskatās no sveša datora, ne savās mājās. Patīkami skumjš materiāls, patiks paaudzei, kura uzaugusi ar JRT leģendārajām izrādēm un zina visos šos cilvēkus, t.i., aktierus, visus šos tipa jokus, visu šo personāžu nomenklatūru. Nezinu, vai tas ir Joņeva vai Hermaņa nopelns, bet atturēšanās jebko kariķēt un komiski paspilgtināt un attiecīgi ieviest kritisku, vērtējošu distanci filmu padara komisku it kā otrajā līmenī. Un attiecīgi padara to patīkami smeldzīgu. Un attiecīgi padara to ārkārtīgi cilvēcisku, "iekļaujošu", mierinošu. Tāds kā brieduma gadu darbiņš visiem iesaistītajiem, īstenots ļoti viegli, gaisīgi, bez piepūles. Labi. |
| Sunday, December 6th, 2020 | |
| 3:38 pm | "Vietējā kaprača" komentārs tiešām piedur: https://www.apollo.lv/7126646/atrasts-j |