[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 40 most recent ones recorded in
Aufklärung's LiveJournal:
| Friday, October 8th, 2021 | |
| 8:58 pm | Sadaļā "izcils mēmju materiāls ar daudzpakāpju metanaratīviem": mans kolēģis, draugs, ponents un oponents Krišjānis Lācis debitē "Rīgas Laikā" :) https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/rakst |
| Thursday, September 30th, 2021 | |
| 2:49 pm | Mans uzskats ir, ka "mēļš" (uzdūros grāmatā, "sarkana kleita ar mēļiem ziediem") ir pelēcīgi rozā, nedaudz uz violetu (varētu pat uzjaukt šo toni, kuru es saucu par "mēļu"); Jānis ir pārliecināts, ka "mēļš" ir bēšs, smilšu krāsas; pēc vārdnīcas: tumši zils, laikam viegli violetīgs. Interesanti, kādi iespaidi un kādi teksti ir radījuši šīs pārliecības; tikai kaut kādas neapzinātas fonētiskas asociācijas? Vai arī kas līdzīgs, kas anglosakšiem romāņu/gallu ietekmē ir noticis ar neļķēm: carnation ir miesas krāsa, rozā; neļķes ir carnations nevis krāsas dēļ (kā ir noticis, teiksim, ar īrisām - "varavīksnēm", jo viņas "nāk", kā saka mana krustmāte, visās krāsās), proti, ne tāpēc, ka neļķes bieži ir rozā, bet tāpēc, ka vārds ir "kontaminēts", atvainojos par epidemioloģisko žargonu, ar coronation un ir noticis abu vārdu sajukums: neļķēm "būtu jāsaucas" par coronations, tāda bija "sākotnējā ideja", jo ziedi pēc formas atgādina karaļa kroni. Dažas tautas (te es jau novirzos no tēmas), kurām ir bijis valodas zelta un pūrisma laikmets, ir mēģinājušas taktiski patīrīt savu vokabulāriju no uzkrītoši "kontaminētajiem" vārdiem. Piemērs: vēl manos laikos universitātē mācīja, ka franču vārdā "dompteur" (savaldītājs, apspiedējs) -p- nav jāizrunā. To raksta, bet neizrunā. Jo darbības vārds dompter ir "kontaminēts" ar compter, 'skaitīt' vai kādu līdzīgu, bieži izplatītu vārdu ar -p- vidū. Tam -p- burtam tur nav jābūt, izcelsme ir no vecfranču donter, bet pa ceļam kaut kas rakstvežiem, pie pergamentiem savos skriptorijos svīstot, ir nojucis. Tad nu, attiecīgi, taktiski mēģināja palabot vismaz izrunā. |
| Wednesday, July 7th, 2021 | |
| 12:47 pm | Lidojot no Itālijas, lai iekāptu lidmašīnā, bija jāuzrāda gan vakcinācijas sertifikāts, gan nesen veikts negatīvs tests, gan arī visu ceļojuma laiku bija jāsēž ķirurģiskajā maskā (neļāva iekāpt ar auduma masku). Lidojuma laikā stjuarte nevarēja apmierināt lūgumu pievienot citrona šķēli pie tējas, jo - sacīja - Covid iespējamās infekcijas dēļ viņiem "neļaujot neko griezt". Pēdējo punktu es nesapratu. Ņemot vērā stingros iekāpšanas nosacījumus, būtu ļoti maz ticams, ka uz kabīnes virtuves nažiem vai citroniem atrastos vīruss. Bet nu labi. (Es šeit ne par ko nesūdzos, tikai pastāstu.) Vienu solu pirms manis sēdēja jauna igauņu sieviete raibā indiešu sari līdzīgā kleitā bez maskas. Īsi pirms pacelšanās pie viņas pienāca kabīnes komandas vadītājs un pārbaudīja kādu zīmogiem rotātu dokumentu sievietes rokās. Tad, pagriezies pret tuvumā sēdošajiem, viņš skaļi sacīja: "Neuztraucieties! Šī kundze drīkst sēdēt bez maskas, jo viņai ir ārsta izrakstīta atļauja". Kad uzsākās lidojumu, es draudzīgi pievērsos igaunietei, izteicu komplimentu par kleitu un pajautāju, kā viņa dabūjusi ārsta izziņu - turklāt tādu, ko var izmantot arī Itālijā. Viņa vaļsirdīgi atbildēja, ka viņai pašai nekas nekaitot, taču vectēvam bijusi astma un viņa palūgusi ģimenes ārstam izrakstīt izņēmuma sertifikātu. "Man ir personīgi iemesli nevalkāt masku", viņa piebilda, tālāk nepaskaidrojot. Pieliekusies tuvāk, viņa turpināja: "Pie mums Igaunijā šādus izņēmuma sertifikātus galīgi nav grūti dabūt." |
| 12:21 pm | Pēc četru gadu ilgas nelikšanās ne zinis, uztaisīju pilno asinsainu. Tā kā esmu vegāns par vismaz 97% no visas pārtikas un gandrīz astoņus gadus, varbūt kādam šis būs noderīgi. Katru reizi, kad eju pēc analīzēm, plecos un vēderā nesu pārliecību, ka veselības aprūpes darbinieki, iepazinušis ar maniem rezultātiem, mani pa taisno hospitalizēs. Es esmu pats bezatbildīgākais vegāns, ko pazīstu. Pilnīgi izlaidies. Neregulārs ēdājs, arī smēķētājs un dzērājs. Analīžu rezultāti bija ideāli visā parastajā un visā tajā, kas parasti ir problēma bezatbildīgiem veģetāriešiem vai vegāniem (dzelzs, B12, kālijs). Tehniski vesela (iekavās nopūta) (c). Varētu vienīgi brīnīties, ka ir nedaudz paaugstināts zema blīvuma holesterīns, ņemot vērā to, ka paaugstinātu holesterīnu parasti mēģina ārstēt, izslēdzot vai samazinot dzīvnieku izcelsmes produktus. Man versija: kopš ir parādījušās daudzas vegāniskās versijas ātrajā ēdināšanā, bezatbildīgie pārāk daudz ēd visādās palmu eļļās ceptus ar vegāniskām majonēzēm aizdarītus kartupeļus, kas ir slikti. Divi padomi cilvēkiem, kuriem dzīvnieku jautājums kā tāds vai industriālās lopkopības jautājums ir personīgi nozīmīgs: (1) iekļaujiet uzturā mīdijas; tām nav ne smadzeņu, ne centrālās nervu sistēmas; to minerālvielu profils ir izcils. (2) visās situācijās, kurās nav pieejama vegāniska pārtika vai tās lietošana aizvainotu kādu viesmīlīgu cilvēku, apēdiet siermaizi vai kūkas gabalu un sakiet paldies (saīsinājums no "palīdz' Dievs"). |
| Tuesday, June 15th, 2021 | |
| 5:51 pm | Viens no burvīgākajiem akcentiem sveštautiešiem, kas iemācījušies latviešu valodu, manuprāt, ir lietuviešiem. Viņiem viss skan ļoti mīksti, viņi kaut kā no slāviem nemaz nav pārņēmuši cietos patskaņus. Savulaik Sosīrs, franču valodnieks, kurš gribēja rekonstruēt indoeiropiešu valodu, mūsu pirmmāti, brauca uz Lietuvu ielās klausīties, kā skan. |
| Friday, June 11th, 2021 | |
| 11:39 pm | no dzīvesstāstiem Sv. Benedikts no Nursijas ap 500. gadu mēģina atbrīvot kādu itāļu priesteri no ļauno dēmonu ķetnas: "Iesu Christo Domino, preces fundens," Benedict began. Then louder, "Brother Simon, I can help you through God's power, but you must listen to me." "We are listening," growled the clergyman, spitting on the Abbot's tunic. |
| Sunday, May 9th, 2021 | |
| 2:37 pm | [Y]ou may say, if you like, that the bold determinist speculator is free to disbelieve in the reality of the will. But it is a much more massive and important fact that he is not free to raise, to curse, to thank, to justify, to urge, to punish, to resist temptations, to incite mobs, to make New Year resolutions, to pardon sinners, to rebuke tyrants, or even to say “thank you” for the mustard. G.K. Chesterton, Orthodoxy (1908) |
| Tuesday, May 4th, 2021 | |
| 3:08 pm | Pirms pāris mēnešiem Talsos idiotiskā veidā pazaudēju kādas draudzenes savulaik dāvināto matu sprādzi. Pāris mēnešus pamocījos, aizņemoties matu aksesuārus no meitām. Vakar pavadīju burtiski visu pēcpusdienu, mēģinot atrast vispirms, kā tāda tipa sprādzi sauc (beigās atradu: FR pince de cheveux à bec, EN beak mahawk hair clip), tad ar izslēgšanas metodi noskaidroju, kur un kas ražo tieši tādas, kāda man bija, metāla un ar atsperi. Šī nelielā noskaidrošanas un atrašanas uzvara, kā arī kaušanās ar atmiņām (cilvēks, kurš sprādzi dāvināja, vairs nav dzīvs) mani tā nogurdināja, ka pēc tam uzreiz gāju gulēt un nogulēju desmit stundas. |
| 1:49 pm | Vierge noire de Maymac Nesen restaurētā Memakas abatijas (Francijas vidiene) "Melnā jaunava" ar bērnu. Saukta arī "Dievmāte ar turbānu" vai "ēģiptiešu Dievmāte". XII gadsimts. No koka, ap 60 cm augsta. Ievērojiet pārdabiski milzīgās Dievmātes plaukstas - diezgan tipiskas šī sižeta attēlojumam viduslaikos. Tās bērnu gan it kā grib pasaudzēt, gan arī pasniegt, dot pasaulei. Ievērojiet arī zeltītās tupeles Marijai (zelts simbolizē ķēniņiskumu). Kristus vienā rokā tur grāmatu, otru ir pacēlis, lai svētītu. Ievērojiet arī mātes un bērna seju līdzību: bērnam viena acis ir šaurāka un atrodas augstāk nekā otra, it kā viņš to būtu mantojis no mātes. Šeit ir interesanti arī tas, ka bērns izskatās pēc bērna, lai gan citās tā laika statujās, piemēram, Rokamadūras melnās jaunavas ar bērnu, viņš izskatās pēc pieauguša, pat veca cilvēka, kurš tikai augumā ir maziņš vai arī sēž klēpī sievietei, kura ir milzīga. Daļa no statujas pievilcības droši vien ir tajā, ka tā ir viegli asimetriska (skat. tērpu krokas vienā un otrā pusē, Marijas pirkstu garumus un troņa malas). "Melnās jaunavas", cik nu tās vēl ir saglabājušās (pēc baisas postīšanas reliģiju karos un vēlāk franču revolūcijas laikā), joprojām ir nozīmīgi godināšanas objekti un svētceļojumu mērķi. Koka statuju no viduslaikiem ir maz; vairāk ir svētbilžu, lielākoties ne no viduslaikiem, bet vēlākas; mums tuvākā "melnā jaunava" ir Viļņā, virs Rītausmas vārtiem (Aušros vartai).  |
| Tuesday, April 13th, 2021 | |
| 10:56 am | Patīk zīriņu* riešana. Viņi "rej" (vau vau vau vau vau! [pauze] vau vau vau!), kad jūt briesmas vai kad kāds tuvojas viņu dzīves vietai. Senāk domāju, ka viņi atdarina – kā daudzi putni mēdz darīt – suņus, kuri riešanu izmanto tādiem pašiem mērķiem. Tagad dzirdu caur skursteni, kā viņi (laikam jau ligzdu taisa) ik pa brīdim viens uz otru ierejas, bet jau tādā maigākā, augstākā, bērnišķīgākā balsī. Līdztekus visām citām skaņām, kuras viņi izdod, piemēram, tādai kā skaļai, enerģiskai vaimanāšanai: vāi vāi vāi. *Šķiet, ka zīriņi, nevaru saprast. Zinu tikai tik daudz, ka visus baltos putnus, kas dzīvo pie jūras un nav gulbji, nevajag saukt par "kaijām". |
| Tuesday, March 16th, 2021 | |
| 10:40 am | Starp citu, Kurzemes jūrmala ir "pilna ar" (nedaudz pārspīlēju) roņiem. Aizvakar viens gulēja uz akmeņiem. Šorīt binoklī vēroju, kā viens cits, balts un pūkains, enerģiski ļerpato pāri kāpai šosejas virzienā. Jānis zvanīja tam Kurzemes dienestam, kurš par šito atbild, tie nometa klausuli; pieņemu, ka ir pārslogoti ar zvaniem. |
| Saturday, March 6th, 2021 | |
| 6:00 pm | Droši vien esmu to jau stāstījusi: man ir 94 gadus veca vecmāmiņa, jau sen atraitne, un es esmu ģimenē iegadījusies tas cilvēks, kurš nodrošina un "menedžē", lai viņai trīs reizes nedēļā būtu palīgs, kurš nopērk un atnes ēdienu, pagatavo silto, ja nepieciešams, izsūc ar putekļusūcēju dzīvokli un varbūt izved viņu pie rociņas pastaigāties apkārt kvartālam. Iepriekšējo gadu palīgs bija viena jauna sieviete, taču viņa atrada darbu uz pilnu slodzi un aizgāja. Atradu tātad caur paziņām jaunu palīgu. (Vecmāmiņa vēlas sievieti, lai gan sākumā piedāvājām arī vīrieti; to noraidīja, jo dažreiz esot nepieciešams uzsmērēt kaut ko uz muguras un tamlīdzīgi.) Jaunais palīgs ir 17 gadus veca skolniece, "priekšzīmīga" (painteresējos pie radiniekiem), centīga un atbildīga. Sākumā sarunājām pagājušā nedēļā trešdien 15:00, ka es jauno palīgu atvedīšu iepazīties un tad palīdze arī tūlīt uzsāks darbu. Taču izrādījās, ka es slodzes dēļ esmu sajaukusi datumus un jaunā palīdze tajā dienā netiek ātrāk par 19:00. Zvanīju vecmāmiņai, atvainojos, pārcēlu uz 19:00. Viņas saīgumu sapratu. Ierodoties izrādījās, ka viņai trūkst produktu, tāpēc ierosināju, ka palīdze tūlīt aizies uz veikalu un visu nepieciešamo iegādāsies (viņa dzīvo centrā, tur ir visādi veikali). Vecmāmiņa šo priekšlikumu asi noraidīja, sakot, ka septiņos vakarā "produkti vairs nav svaigi un viss labākais jau ir izpirkts". Citkārt ir bijis tā, ka kāds no maniem brāļiem pie viņas iet ciemos, pirms tam piezvana un prasa, ko vajag atnest. Viņa atgaiņājas ar rokām un saka, ka neko nevajagot. Šis tad arī neko neatnes - nu, ja reiz neko nevajag. Pēc ciemiņa izvadīšanas, sazvanoties ar meitu, viņa cita starpā piebilst, ka dzīvot jau varot, tikai neesot nekā, ko ēst. Tad šī meita nekavējoties zvana iepriekšējam ciemiņam un brūk viņam virsū: "Kāpēc tu viņai neko neatnesi?? Viņai nav nekā, ko ēst!" - "Bet viņa man teica, ka neko nevajagot!!" Nu, tādā garā. Ļoti mīļi. |
| Thursday, February 11th, 2021 | |
| 11:49 am | Neviens labs darbs nepaliek nesodīts. (arābu paruna) |
| Wednesday, February 10th, 2021 | |
| 9:45 pm | Ar ziemu gan mums ir paveicies, ne? Braucu viņnedēļ no sava Kurzemes kakta uz Talsiem, 45 minūtes vienā virzienā, lai nopirktu kontaktlēcas (pirmās nepieciešamības prece), ceļš putenī gandrīz nebija redzams, nekādas bremzēšanas, nekādas gāzēšanas. Šodien iestigu kupenā ceļa vidū, gandrīz tā, ka jāiet rakt, jutos kā Džeks Londons cīņā ar Aļaskas stihiju. |
| Wednesday, February 3rd, 2021 | |
| 4:59 pm | No sen ieplānotiem, bet nerealizētiem projektiem: dažādu sveštautiešu un svešvalodu ietekmē esošu cilvēku latviešu valoda. Krievu un angļu ietekmes ir viszināmākās, tāpēc vairs nav iedvesmojošas. No Sibīrijas latgaliešiem atceros "atjōj samoļots"; no franču latviešiem palikusi prātā atgriezenisko un neatgriezenisko darbības formu jaukšana (jo franči atgriezenisko formu dažos gadījumos lieto gandrīz vai mediāli, kaut ko starp pasīvu un aktīvu, bez skaidri uztveramas nozīmes "darīt sev" vai "darīt savā labā"; latviski laikam ir skaidrāks nošķīrums: es mazgāju/es mazgājos; es vilcinu/es vilcinos);* vācu latviešiem ļoti pietrūkst mazais vārdiņš, ar kuru noliedz noliegumu (Doch!), tāpēc viņi lieto jauko, pie mums pašiem jau piemirsto "Gan!" (- Tu to neesi izdarījis? - Gan!). Savulaik amatieriski mēģināju saprast, vai šur tur pie vācu un franču vecākās paaudzes latviešiem dzirdētā skaitļa vārda 'divi' nelocīšana ir burtiski no senākajiem indoeiropiešu substrātiem saglabājies duālis, pēkšņi kaut kur ap Hamburgu [<= iedvesmojoša, bet neprātīga hipotēze] (kurš bija uz izzušanas robežas jau atiskās grieķu valodas laikā), vai vienkārši ietekme no tām valodām, kurās skaitļa vārdus neloka? Duāli esmu manījusi, šķiet, 19. gadsimta latviešu literatūrā, un tas, manuprāt, lai arī nīdēts, noteikti nav nepareizs. Piemēram: "divi rokas", "divi kājas" (lietām, kas normāli ir pa divi, skaitļa vārdam ir nevis daudzskaitļa, bet īpaša - duāļa galotne), bet: "divas vardes". Lai gan varbūt vienkārši ietekme no nelocītajiem: deux, zwei, two. *Nevaru atcerēties piemērus, bet apmēram kaut kas tāds kā "rīvēties bietes" (nevis "rīvēt bietes"), "iemērkties pupas" Upd. Kopš parunājos ar vienu latviski nerunājošu gallu valodas speciālistu, gallu-franču vārdnīcas autoru, kurš man pastāstīja, ka "Karulis ir pilns ar kļūdām" un praktiski nav pielietojams, apzinos savu amatierismu un darbošanos sadaļā 'joki'. Tiem, kuri 1990. gados mācījās indoeiropiešu valodas rekonstrukcijas teorijas un shēmas, faktiski viss esot jāpārmācās, sacīja. |
| Friday, January 29th, 2021 | |
| 10:50 pm | Nepiekrītu, ka pēdējais tool albūms slikts vai sliktāks. Bet prasīja laiku. |
| 1:29 pm | Saņemt pārtikas pakas bērniem bija diezgan aizkustinoši. Neatceros, kad tas iepriekšo reizi tā bija - atceros pārtikas talonus no 1990. gadiem, bet ne izsniegtus produktus. Paku saturs arī aizkustinošs. Biju aizmirsusi par tām pakām, kas jāizņem skolā pie dežurantes, un domāju, ka J. kaut kā īpatnēji iepircies (cūkgaļas konservi? trīs paciņas ar sviestu?). Prieks par auzu pārslām, noglāstīju katru paciņu. Šis gads ieguls tautas atmiņā. |
| Thursday, January 28th, 2021 | |
| 12:32 pm | No filoz. pasniedzēja Freda Raušera filozofijas klasikas kopsavilkumiem vienā teikumā, daži ļoti trāpīgi: Aquinas, Summa Theologica: User’s guide to world, with Frequently Asked Questions Descartes, Meditations: After six days of effort, man right back where he started Locke, Two Treatises on Government: 1: Who made him king anyway? 2: we can fire him Hume, Enquiry Concerning Human Understanding: Long argument to urge docile readers to organize mass book burning Kant, Critique of Pure Reason: Reason accuses self, defends self, judges self, acquits self Nietzsche, Beyond Good and Evil: Philosopher unironically claims that all philosophers are hypocritical bastards Frege, Foundations of Arithmetic: Logician takes half of book to reach step One Wittgenstein, Tractatus: After throwing away ladder he climbed, man realizes he cannot ask for help |
| Sunday, January 24th, 2021 | |
| 4:09 pm | 19. gadsimta vēsturnieku komentāri pie antīkiem tekstiem ir pats par sevi vesels žanrs, arī informatīvi ļoti bagāts. Lūk, viena piebilde pie izklāsta par antīkās Krētas tautas sapulces darbību (krētieši pilnsapulcei ļāva tikai balsot par vai pret jau sagatavotiem likumiem): The Speaker of the English House of Commons of 1593 in answer to his request for liberty of speech, was told that it is granted, "but not to speak every one what he listeth or what cometh into his brain to utter; their privilege was Ay or No." |
| 3:49 pm | No pandēmijas annālēm: Kaimiņiene stāstīja, ka viņa slepus uz māju izsaucot pazīstamu frizieri, kura visiem apgriežot, jo visi nevarot vairāk izturēt. Neesot lēti, bet ko tad lai dara? Jautāta, kā viņa atbildētu, ja tiktu pieķerta pārkāpumā, sacīja, ka mājās par laimi esot suns, viņu arī nosēdinot blakus, kamēr friziere strādā, jo suņu cirpšana esot atļauta. Tas, sarunai iedegoties, rosināja pacelt jautājumu par dzīvnieku tiesību organizāciju teicamajiem panākumiem, jo, sacīja kāds no sarunu biedriem, sunim tomēr esot nepatīkami un ciešanas, ja viņu neapcērp, savukārt cilvēks "kā saprātīga būtne" spējot visu saprast un paciesties. Šim spriedumam visumā piekrītu un atstāstu to tikai kontekstam tāpēc, ka smieklīgi. Visdrīzāk arguments par suņu cirpšanas legālumu ir tāds, ka viņi nepārnēsā un arī necieš no vīrusa, lai gan, tā kā suņu cirpējs ir cilvēks, kurš ierodas norādītajā adresē, kurā viņu ielaiž suņa īpašnieks - cilvēks, būtisku atšķirību pašā faktā, tieši kuru cirpt ierodas cirpējs, neredzu. Upd. Ticamāks pamatojums ir: ierasties apcirpt suni ir iespējams, distancējoties 2 metrus no suņa īpašnieka, savukārt, griežot īpašniekam matus, tas nav iespējams. |