Ar ziemu gan mums ir paveicies, ne? Braucu viņnedēļ no sava Kurzemes kakta uz Talsiem, 45 minūtes vienā virzienā, lai nopirktu kontaktlēcas (pirmās nepieciešamības prece), ceļš putenī gandrīz nebija redzams, nekādas bremzēšanas, nekādas gāzēšanas. Šodien iestigu kupenā ceļa vidū, gandrīz tā, ka jāiet rakt, jutos kā Džeks Londons cīņā ar Aļaskas stihiju.