Šis ir interesants, vērtīgs raksts, uzslava redakcijai par publicēšanu, https://satori.lv/article/vai-tiesam-nasta#_ftn2,
bet ir problēma ar anekdoti (paldies par norādi vienam ebreju lietu amatierpētniekam).

[N]evar būt vienlaikus labs un priecīgs. Un nevis tāpēc, ka nevar gribēt visu, bet tāpēc, ka pie labumu izskaidrojošajiem elementiem pieder grūtības, kas nav savienojamas ar baudīšanu. Šo ideju ietver arī krievu valodā stāstītā anekdote, kas vienā no tās versijām skan šādi: "Приходит мужчина в общую баню с крестиком на шее. Все таращатся то на крест, то на... Тут один не выдерживает и говорит: – Bы, или крестик снимите, или трусы наденьте…" [Vīrietis ierodas publiskajā pirtī ar krustiņu kaklā. Visi blenž te uz krustiņu, te uz… Viens no apmeklētājiem neiztur un saka: "Vai nu noņemiet krustiņu, vai uzvelciet apakšbikses…"] Problēma nav tajā, ka attiecīgais publiskās pirts apmeklētājs par daudz grib, kā dažkārt tiek skaidrota šī anekdote, bet ka nevar vienlaikus pretendēt uz tikumību un būt iespējamam baudas subjektam.

Šīs ebreju anekdotes sāls un smieklīgums (kura Elvīras Š. skaidrojumā nebija vispār – vai bija domāts, ka vīrietis ar krustiņu kaklā grasās pirtī iesaistīties kaut kādās orģijās ("baudas subjekts")?) – tātad smieklīgums ir tajā, ka pirtī sēž apgraizīts vīrietis ar krustiņu kaklā; smieklīgums ir jūdu pseido-konversijā vai piespiedu konversijā. Šī ir tumša anekdote, kas referē uz jūdu tā sauktās asimilēšanās garo vēsturi un pamatā ir smieklīga tikai pašiem jūdiem. Anekdote ir sena, nebrīnītos, ja no 19. gs.