Amerikāņi uzskata, ka vāci Ziemassvētkos eglē karot gurķi. Kad vāciem jautā, vai tas ir tiesa, viņi to noliedz un apgalvo, ka par šādu tradīciju (kaut kādu Weinachtsgurke) nekad neesot dzirdējuši. Nonāca pat līdz tam, ka sameklēja pašus senākos egles stikla mantiņu pūtējus, kādus ģimenes uzņēmumus, bet arī tie par tādu tradīciju neko nebija dzirdējuši. Lai gan, izmeklējoties pa "arhīviem" vecās mantiņu formiņas un piesaistot arī vēsturniekus, visādu citu lietu starpā atrada arī gurķa formiņu. Tāpat noskaidroja leģendas iespējamo avotu: it kā ASV pilsoņkara laikā kāds vācu izcelsmes izsalcis cietumnieks no sarga esot dabūjis gurķi apēst un, vēlāk atceroties ar pateicību, sācis kārt gurķi savā eglē. Ar gurķi, protams, ir domāts marinēts vai skābēts, jo taču ziema. Bet pavērsiens notika šeit: kopš vāciem, jo īpaši egles mantiņu taisītājiem, sāka tik daudz taujāt pēc Weinachtsgurke, viņiem tā ideja iepatikās un tagad viņi paši izplata šīs baumas "vāci eglē kar gurķi", kā arī meklē, kur tādu mantiņu nopirkt, lai personīgi ilustrētu un uzturētu spēkā šo seno tradīciju.