Vecmāmiņai (kura vairs nav starp dzīvajiem) gludināšana vienmēr paņēma ļoti daudz laika, jo viņa vispirms visas drēbes, arī apakšbikses un tādas lietas, izgludināja no kreisās puses, tad apgrieza otrādi un gludināja no labās. Par ko es tagad pieaugusi saprotu, ka tas nebija īpašajam gludumam, lai gan gludums bija nenoliedzams, bet tāpēc, ka droši vien pēckara gados viņa no savas mammas bija iemācījusies, ka drēbju iekšpuses gludināšana dezinficē un attiecīgi pasargā no visādām difterijām, tīfiem, varbūt pat kukaiņu olām, u.tml.
Šo rakstot, atcerējos, ka vēl atceros, kā mamma maniem jaunākajiem brāļiem marles autus vārīja lielā katlā, tad žāvēja uz auklas starp bērziem, tad gludināja ar ļoti karstu. Reiz viņa man stāstīja, kā "ļoti pārdzīvojusi", ka zīdaiņu autiņi no biežās vārīšanas nodzeltējuši un vairs nebijuši skaisti, balti.