Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2020-07-15 11:49:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viens no pēdējiem personīgajiem mirušā Paula Bankovska tekstiem – viņam tipiskajā raitajā, izzinošajā, gandrīz dzīvespriecīgajā stilā. Tā kā viņš pats to publicēja, viņš acīmredzami gribēja, lai to izlasa un zina. Iesaku visiem izlasīt.

https://satori.lv/article/delirium-tremens

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]teja
2020-07-15 15:10 (saite)
vins rakstīja un rakstīja aiz vēlmes satikt sevi, un pat beigās, kad likās - tuvāk un skaudrāk vairs nevar - vienalga tekstā palika subjekta un objekta plaisa, vina rakstu darbu beigas vienmēr bija kā padošanās, kā nesatikšanās pierādījums. Bet tagad cerams ir notikusi satikšanās, Vai arī tā ir daudz iespējamāka, lūgsimies.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-07-15 17:34 (saite)
Ego tomēr sevi grib vienmēr sargāt. Rakstniekiem ir dotas lieliskas refleksijas spējas un tehniskie instrumenti, bet tikai paši paši labākie spēj verbalizēt to kodolu, kas visbiežāk nozīmē skatīties virsū tieši savām vārīgākajām un sāpīgākajām vietām un pieņemt, ka pats vien esi savu problēmu cēlonis. Bet tas nozīmē atbildību. Un vienmēr, kā dzīvē, tā arī tekstā, taču vieglāk ir foršāk ir būt malāstāvētājam un vērotājam.

Paula aiziešana tiešām izskatās, pēc iespējamākās satikšanās un stāšanās pretim sev. Tālāk aiziet jau vairs nav, kur. Tādā ziņā, tas ir sanācis kā visnopietnākais mākslas darbs (ceru, ka šie vārdi neizklausās kaut kā nepareizi).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2020-07-15 20:36 (saite)
Jā, viņš "īstenoja sevi" kā rakstnieks - in extremis jeb pēdējā brīdī, varētu sacīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?