Ego tomēr sevi grib vienmēr sargāt. Rakstniekiem ir dotas lieliskas refleksijas spējas un tehniskie instrumenti, bet tikai paši paši labākie spēj verbalizēt to kodolu, kas visbiežāk nozīmē skatīties virsū tieši savām vārīgākajām un sāpīgākajām vietām un pieņemt, ka pats vien esi savu problēmu cēlonis. Bet tas nozīmē atbildību. Un vienmēr, kā dzīvē, tā arī tekstā, taču vieglāk ir foršāk ir būt malāstāvētājam un vērotājam.

Paula aiziešana tiešām izskatās, pēc iespējamākās satikšanās un stāšanās pretim sev. Tālāk aiziet jau vairs nav, kur. Tādā ziņā, tas ir sanācis kā visnopietnākais mākslas darbs (ceru, ka šie vārdi neizklausās kaut kā nepareizi).