Ziema ir mans mīļākais laiks baznīcā. Pirmkārt, visur šitā nenormālā salšana! (Šodien dežurēju adorācijas laikā nedaudz ilgāk par stundu, adītā jakā un mētelī, bet izsalu līdz kaulam.) Nekur jau nevienam nepietiek naudiņas, lai piekurinātu. Otrkārt, fakts, ka tur tomēr ir mazliet siltāk nekā ārā, kā arī pirmssvētku laika labdarbības agapes diezgan regulāri tiek rīkotas, kur par brīvu var dabūt tēju ar cepumiem Selga, uz baznīcām, kā likums, atved visādus pauniniekus, bezpajumtniekus, politiskos aģitatorus un žūpas. Gandrīz visi smird, bet katrs smird nedaudz savādākā veidā. Vesels leģions bezzobainu smirdētāju. Lielisks laiks! Laiks pirms piedzimšanas starp govju pļekām un māvieniem, vidēja izmēra zīdītāju bioloģiskajā kontinuumā (jaunavai Marijai drīz jau notecēs ūdeņi). Laiks, kas aprāda visiem karstgalvjiem vēlreiz, cik cilvēce ir nabadzīga, kādi mēs esam vārguļi, netīreļi, dzērāji. Zagļi un meļi. Pauninieki. Muļķība un nezināšana, negribēšana zināt ir vēl viena no nabadzības izpausmēm. Vienaldzība. Virspusība. Visa šī plātīgā gvelšana. zaimošana, piesmiešana, ķermeņa apgānīšana. Un arī dusmošanās uz smirdētājiem un uz muļķiem, protams, ir nabadzības izpausme. Vienu nabadzības formu privileģēšana pār citām nabadzības formām ir nabadzība. Konģenētiska, konstitutīva (con-stituere) cilvēces nabadzība. Īsi sakot, ecce homo. Please humbly accept my meagre blessings.