Sestdiena, 16. Feb 2019, 15:08

Fyodor Mikhailovich Dostoevsky. "We sometimes encounter people, even perfect strangers, who begin to interest us at first sight, somehow suddenly, all at once, before a word has been spoken”.

Otrdiena, 12. Feb 2019, 22:39
22:39

es negribu dzīvot

Ceturtdiena, 7. Feb 2019, 08:19
sasodīts

skumji skumji skumji
skumji ir mans otrais vārds
kas liek dzīvot
tas bija jautājums
kas liek man dzīvot
es nezinu nezinu nezinu
nezinu ir mans trešais vārds
kāpēc manī nav esības viegluma
ar ko šī diena atšķirsies no nākamās
vai tad tas ir tik sarežģīti
vienkārši
būt būt būt
bet es neesmu ne vienkārši
ne būt

Ceturtdiena, 7. Feb 2019, 00:01
man patīk

С утра я тебя дожидался вчера,

Они догадались, что ты не придёшь,

Ты помнишь, какая погода была?

Как в праздник! И я выходил без пальто.

 

Сегодня пришла, и устроили нам

Какой-то особенно пасмурный день,

И дождь, и особенно поздний час,

И капли бегут по холодным ветвям.

 

Ни словом унять, ни платком утереть...

 

А. ТАРКОВСКИЙ

1941

Trešdiena, 6. Feb 2019, 19:05

franču maiznīcā vēroju divus zināmas (un salīdzinoši normālas) latviešu mūzikas grupas dalībniekus. vienam ideāls outfitiņš, gluži kā tādam, kas atceļojis no 80to britu rokgrupas. vēl pasakiet, ka humpaļos iepirkties nav seksīgi. jā, starp citu, man šodien telefons iekrita podā, un nē, tas nebija tāpēc, ka es to izmantoju.

Pirmdiena, 4. Feb 2019, 13:24
krievijas krūšu sīrups

Sabiedriskais transports. (Jā, man patīk noklausīties sarunas, tā kā uzmanieties)
Blakus sēdoša lekcija par to, ko darīt saaukstēšanās gadījumā. Tātad. Jādzer lakricas sīrups, ko var nopirkt Mahimā; istaba jāmazgā ar terpentīnu; jānovāra kartupelis ar visu mizu, tad jāsagriež plāni, plāni un caur degunu jāelpo tvaiki.
“Manējais tāpat kā tavs Lācis, kad slimo, tad dusmīgs uz visu pasauli.”
Tālāk kaut kas par medus sadauzīšanu..(paga, viņa strādā zoodārzā?)
Ā, nē, izrādās kāposti tik cieti, ka jāsadauza. (tā laikam cita tēma)
“Ko dod daba,tas ir vislabakais. Paņem un elpo kartupeli!”
Vēl vajag Krievijas krūšu eleksīru. (... lai kas tas arī būtu) “Musejā nekā nav, tikai kaut kāds cukurs, vajag to īsto.”
Stacijas tunelī ir aptieka kur kaut ko var dabut, un to var dabūt arī Bruņinieku ielas svētā Jura aptiekā. (laikam ir runa par eleksīru) Bet, jebkurā gadījumā, tur var kaut ko dabūt.
“Nu tā viņš ir.”
Veiksmi

Ceturtdiena, 31. Jan 2019, 22:26

uzrakstīju divas ziņas, redaktore pateica, ka sūds, man bija pofig, jo es taču šodien eju uz jrt, nekur citur pasaulē es negribētu būt, bet izrāde bija sūds, tagad domāju, kas vēl ir atlicis? kas mani parasti iepriecina? Kafija. bet ir vakars. bļac. ko darīt? es nesaprotu to dziesmu- “kad nekas nav palicis tevī, paliek vairs tikai prieks”. kāds vēl prieks? gribas pakārties. ai labi, nē, iešu iedzert tēju.

Trešdiena, 30. Jan 2019, 14:46

RIP pankūknīca Vilhelms ;(

Pirmdiena, 28. Jan 2019, 18:00

un, starp citu, visi tie hujovie horoskopu šmoroskopu ticētāji var vienkārši iet dirst

Pirmdiena, 28. Jan 2019, 17:52

Neviens nevar man atņemt to, kas es esmu. Pazūd tikai tas, kas es neesmu.

Svētdiena, 27. Jan 2019, 23:40
Van Gogs un "At Eternity's Gate"

viena no retajām reizēm, kad pametu kinīti seansa vidū, bet, nu, filma nekāda un kameras triceklīgums mani gandrīz tiešām noveda, ja ne pie mūžības vārtiem, tad tualetes poda gan.


Sestdiena, 26. Jan 2019, 23:24

Kasparu Znotiņu varētu klausīties un klausīties. Man šķiet, viņš ir viens no retajiem sabiedrībā tik pazīstamajiem cilvēkiem, kas ir saglabājis savu vienkāršību un patiesumu. Izcils aktieris, izcils cilvēks. Ir kaut kas visā tajā teātra padarīšanā, kas manī iededz tādu kā uguntiņu. Gribas bez maz vai dzīvot. Atkal dzīvot. Vai beidzot sākt pa īstam dzīvot.?
Tur notiek kaut kāds dzīves salūts. Eksplozija. Visas pamirušās ādas krokas un smadzeņu šūnas saslēdzas vienā uzlādētā baterijā, kas grib darboties un darboties līdz galam. Un ja vajag, tad līdz pašam galam. Kaut kas tajā visā ir tik esību radošs, ka gribas saujām smelt un atdzerties no tādas kā bērnības akas, kad lielā un pieaugusī pasaule bija vienmēr par tālu un par nevajadzīgu. Bet tagad, kad caur visiem mūsu kanāliem un asinsvadu kapilāriem straumēm celtnieki lējuši javu, mēs, aizbetonētie metāla bluķi meklējam vietas, kur vienkārši atstiept kājas.

Trešdiena, 23. Jan 2019, 12:21

dzirdu, kā strādnieks augšā svilpo līdzi ruskije hiti dziesmām.
man mamma teica, ka svilpojot var piesaukt velnu, un vienreiz, kad bērnbā no sirds izsvilpojos pa dzīvokli, es jutu kā velns nāk man pakaļ.
iespējams, no tā brīža manā dzīvē ienāca konstanta trauksme.

Trešdiena, 23. Jan 2019, 01:06

cilvēks ņem un iedirš otram dvēselē
bet nelga to nemaz nepamana

tikai tu pats kā atejas caurums
jūties
un ar vannu tur nebūs gana

Otrdiena, 22. Jan 2019, 10:31

vienīgais, kādēļ ir vērts celties no rītiem, ir kafija

Pirmdiena, 21. Jan 2019, 20:04

es domāšu, ka es par tevi nedomāšu
es visu laiku domāšu par to

Vizma Belševica mood

šodien pēc ilga laika arī uzspēlēju giču : https://www.youtube.com/watch?v=oJ9E0mC9Cwk


ja nu melanholija sadragā nervu šūnas..
kā citādi izskaidrot aizvien pieaugošo apātiski dārzenisko stulbumu. tas ir retorisks jautājums.

Pirmdiena, 21. Jan 2019, 11:17