requiem

Man ir neizsakāmi žēl, ka vienīgais ukraiņu naratīvs šībrīža Latvijas intelektuālajā telpā ir tas, ko translē Māras Poļakovas pārtulkotie viņas personiskie draugi un subjektīvās pārliecības domubiedri.

Jā, tā ir patiesība, bet ļoti nepilnīga, reducēta, vienas kaislības, viena patosa pārsātināta patiesības šķautne.

Tas kaa visas lielaas slaveniibas atbalsta Kamalu ir sheer creepy. Un es pat nezinu kaapeec, it just gives me weird shudder and a sense of doomy reconfirmation?

Lasu kā Austrumu un Rietumu baznīca sastrīdējās par hipostāzēm un ūsiju un pārdzīvoju tā it kā pati būtu ar kādu nelabojami sastrīdējusies. Nu, tiešām viņi nevarēja izdomāt kā šito atrisināt, nu.
Toreiz, kad Priede par šo mums stāstīja, neko nesapratu. Laimīgā es.
Tā iet, ja imperatori apmeklē sapulces. Bet nu labi, es brīnos, ka vispār par kaut jel ko beigās vienojās starp neskaitāmajām gnosis un heresis.

---------------

"Nobody will ever write a history of Europe that will make any sort of sense, until he does justice to the Councils of the Church, those vast and yet subtle collaborations for thrashing out a thousand thoughts to find the true thought of the Church. The great religious Councils of the Church are far more practical and important than the great international treaties which are generally made the pivotal dates of history. For in almost every case the international peace was founded on a compromise; the religious peace was founded on a distinction—the enunciation of a principle which has affected, and still does affect, the general state of mind of thousands of Europeans from admirals to applewomen.”

/ G.K. Chesterton

Ar vienu tuvu drušku šodien aizgāja saruna par ārišķīgajiem kompleksiem. Man retu reizi dzīvē pajautāja -- par ko Tev ir kompleksi savā izskatā?

Uzdrošinos atzīt, ka lai nu kur, bet sava izskata/ārienes/ķermeņa pieņemšanā esmu veicis progresu. Nu, tobiš, pieņēmis. Par daudzām lietām agrā jaunībā bija lielas bažas, tagad tās ir vnk vague curiosity, jūtos salīdzis ar tām mieru. Bet tās ietver:

-smaidu (zobu izteikto dzeltenumu);
-uzacis (atslēgvārds: Brežņevs);
-bārdu, cik ļoti randomi tā aug;
-ķermeņa apmatojumu, cik ļoti randomi tas aug;
-ka neesmu baigais smukulis in general;
-vēl šo to vairāk intīmu, sorry, neteikšu.

Bet te druška mani pārsteidza, atklājot ka viņai kaut kas jau sen duras acīs. Es iztincināju, kas tas ir, un izrādās, ka tas nesakrīt ar neko no tā, par ko varbūt reizēm nogulsnēs no aizlaikiem piedomāju es pats. Un tas ir: PĀRKODIENS (overbite). No alcohol pun intended. Man bija tikai aptuvena nojausma, ko tas nozīmē, nācās googlēt. Izrādās, mans augšžoklis ļoti (pārāk par normu) izteikti pārkarājas pār apakšējo, kas rezultējas noteiktā sejas formā un ietekmē manu runu. Man nebija NE JAUSMAS. Man actually līdz šai dienai likās, ka visiem augšzobi nosedz apakšējos tikpat ļoti kā man. Bet, iespējams, svarīgakais atklājums: izteiktam pārkodienam ir korelācija ar zobu griešanu, kas man tiešām ir problēma.

Bet nu pagūglējot atklājas interesantas lietas, piemēram:

[seko Vikipēdijas rindkopa AI tulkojumā]

Amerikāņu antropologs K. Lorings Breiss ir izvirzījis teoriju, ka eiropiešu cilvēka pārkodiens ir tikai aptuveni 250 gadus vecs un tas ir galda naža un dakšas plašās lietošanas rezultāts. Pirms galda piederumu lietošanas eiropieši bieži saspieda zobus uz gaļas gabala un nogrieza gabalu ar nazi. Kad eiropieši sāka lietot dakšiņas un nažus, griešana tika veikta uz šķīvja, un pārkodiens kļuva daudz izplatītāks. Breiss pētīja arī ķīniešus, kuri bija pieņēmuši irbulīšus pirms 900 gadiem, un konstatēja, ka pārkošanas gadījumu skaits pieauga aptuveni tajā pašā laikā, kad tika ieviesta jaunā ēšanas metode. Citi arī uzskata, ka labiodentālās līdzskaņu skaņas cilvēka runā bija balstītas uz pārkodiena attīstību.

Lj user chimera ierakstīja tikai-draugiem pukstu par to, ka vēršanās pie sava tel./i-neta provaidera ar vārdiem "atradu lētāku variantu", vienmēr rezultējas ar izdevīgāku nosacījumu piedāvājumu no viņu puses.

Lūdzu, pastāsti, ja tev ir līdzīga pieredze! Vai pavisam pretēja. Pirms rīcības ievācu info.

bērni, pārlasiet savus tulkojumus, pirms sūtiet

es nupat gandrīz aizsūtīju tekstu, kurā bija teikums par "Latvijas simtgadei veltīgajiem pasākumiem" (klients noguris, viss deg, ļoti iespējams, ka neviens pat nebūtu pamanījis)

Iedomaajieties dziivi, kur viena domineejoshaakaa doma dienu un nakti ir, ko naakamo vajag sakaartot. Taa ir mana dziive, bezgaliiga nekaartiiba, ko es vaargi meegjinu katru dienu, katru stundu, katru minuuti kaartot, and mostly it is all relentlessly futile. Protams es tikuntaa esmu laimiiga. Vieniigais, man ir jautaajums - vai citus cilveekus nekaartiiba arii tik dramatiski ievaino?

Kur vēl bez Sīrupiņa latviešu periodikā ir bijusi rubrika ar lasītāju iesūtītiem anonīmiem jautājumiem, kas lūdz pēc padoma privātām situācijām? (Fokuss uz emocionālo dzīvi, attiecībām utt.)

No rīta Latvijas radio ziņās (kas sestdienās apkopo visu svarīgāko, kas noticis pa nedēļu, tā teikt, izvelk esenci, piemēram, kā klājies Bļugeram ar Merzļikinu) tiek vēstīts, ka internetā ievietots Selmas Levrences kailfoto, kas patiesībā ir mākslīgā intelekta kailfoto, tikai ar Selmas Levrences galvu, šo svarīgo ziņu pavada aptaujāto ekspertu vērtējumi, kas apmēram pasaka: "Tā tagad būs vienmēr, un mēs tur neko nevaram padarīt." Visu rītu pavadīju internetā, meklēdams šo attēlu, bet neko neatradu. A. god. Latvijas Radio, beidziet izplatīt fake news!

sakiet, lūdzu, vai šim latviski ir kāds cits nosaukums, kas nav šūpoles?

un, ja nav, tad kādus vēl jūs zināt bērnu rotaļlaukuma rīku nosaukumus bez šūpolēm un slidkalniņiem?

Jau atkal, atliek no riita izdzert bloody kafiju, un esiiba ir vieglinja un skaistinja kaa omuliiga ozolziiliite oranzhiigajaas rudentinja lapaas dusot. No riita pirms izdomaataas probleemas atkal izdomaajas.

Labrīt. Kam pēdējā laikā bijusi laba pieredze ar apbedīšanas birojiem Rīgā, kuri piedāvā arī kremāciju? Ļoti vajadzīgs ieteikums...

"Neskumsti, tūlīt jau pavasaris. Tā kāda kundze veikalā mierināja par tumšo laiku sabēdājušos draudzeni."