requiem

I am actually really bad at conversation, at a calm discussion. Viss ko es daru ir apvainojos, raudu un puushos.

Es saku, ka gribu tikt uzklausiita un ka veelos izrunaaties, bet es nemaz nemaaku logjiski runaat un pakljaujos savaam paarspiileetajaam emocijaam, labi zinot ka it's existential geoengineering and mental chemtrails.

Taapeec jau es uzskatu, ka prieksh manis labaak ir visu manu voblu nokluseet un izlikties, ka viss ir cieshami, liidz vobla aizmirstas uz kaadu briidi un paarnjem aizmirstiigs meerens priecinjsh.

Jo alternatiiva ir taarpu bundzhas un neveiklas, ljuriigas rokas, kas izbaarsta toksiskus taarpus un pashas sevi sagraiza.

Izlikties vienmeer ir vislabaakais risinaajums, that is the ultimate generational trauma breaking.

Man ļoti patīk Klaipēdas "Kalendārs".
Elmāram ir izdevies kaut kā ļoti labi uzlikt grāmatas sajūtu uz skatuves. Ne burtiski. Grāmata ir īsta un ar mīlestību. Un izrāde arī. Kalnozols vakar esot bijis laimīgs.

Reinis ar Niku arī baigi izteiksmīgi sataisīja.
Un Džiugas, aktieris, kurš spēlē Oskaru, tiešām lielisks.

Just when you thought you're done with depressive 20s angst and hedonistic melancholia, here comes...parental burnout!

And while you can easily snap out of depression just by stopping being an infantile child, you cannot easily not burn out in a world where you are a single available wooden log lol, beacuse the other available log doesn't vibe with perpetual anxiety not only about yourself but now about two extra humans, thus is not really availble to alleviate your anxieties.

Es juutos reaali vientulja, jo man nav neviens, kam pasuudzeeties par savu gruuto sirdi. R kaa jau tipisks viirietis uzreiz piedaavaa risinaajumus, kas ir driizaak ideaalistiski nevis reaalistiski, so I don't even bother. Katru reizi kad vinjam kaut ko meegjinu teikt I feel like feelings are just annoying to him. Mamma mani uzreiz nostrosteetu, ka esmu vaaja un neizdariiga, pasiiva laame. Draugu man iisti nav, ja atskaita A, bet vinja var tikai piedaavaat simbolisku "ah, that sucks girl" over whatsapp message. Ar maasaam man attieciibu vairs iisti nav jo dziivojam dazhaadaas pasaulees. Un teetim pasham probleemu pietiek. Dievs kaa parasti droshivien visu redz bet ignoree un gaida for me to snap maybe.

I feep alone, isolated, mute.

Viss ko es varu dariit ir katru dienu izdziivot.

Which I hate jo, tad kad es juutos shitik vaaja un sabiegta, tad arii es slikti izturos pret R. Bet ko gan es vinjam vareetu piedaavaat, kaa klusumu un vilshanaas vibes. Nav te nekaada romantika un superflirts, not with this human remain that is me. Un lai arii vinjsh nav, es visu laiku kaut kaa domaaju, ka taa ir vinja vaina. Kaapeec vinju neinteresee kaa es juutos? Kaapeec vinjsh man nepaliidz? Kaapeec vinjsh mani ir atstaajis novaartaa?

Then again, vismaz labi ka es esmu pilnasiniigi pieradusi pie vientuliibas jau no beerniibas. So katru reizi, kad cilveeki man uzgriezh muguru, es sev speeju atgaadinaat - luuk, you are in your natural place and state, this is your comfortable and familiar mode of existence, you were always going to end up here.

Vieniigais, es arii gribeeju miilestiibu un uzticeeshanos un kristaalskaidru sapratni. Pipedreams.

Pamodos Klaipēdas teātrī.
Dienas vidū biju Liepājas teātrī uz maketa nodošanu.
Vakarā Nacionālajā uz "Sālsvārnas" soundčeku.

Atnāku mājās, dārgais Valentīndienai par godu uzcepis kalnu ar kartupeļu pankūkām. Perfekti.

Vai ir kāda atšķirība kraukšķī garšā, kad žagariņus cep taukos un kad eļļā?

Sonnet 104: To me, fair friend, you never can be old

By William Shakespeare

To me, fair friend, you never can be old,
For as you were when first your eye I eyed,
Such seems your beauty still. Three winters cold
Have from the forests shook three summers’ pride,
Three beauteous springs to yellow autumn turned
In process of the seasons have I seen,
Three April perfumes in three hot Junes burned,
Since first I saw you fresh, which yet are green.
Ah, yet doth beauty, like a dial-hand,
Steal from his figure, and no pace perceived;
So your sweet hue, which methinks still doth stand,
Hath motion, and mine eye may be deceived:
For fear of which, hear this, thou age unbred:
Ere you were born was beauty’s summer dead.

Fun fact: pastāv diezgan valīda teorija, ka čalītis, kuram šis dzejolis veltīts, ļubestības sākumā ir bijis astoņpadsmitgadīgs, un, kā redzam, dzejolis runā par apmēram trīs gadu periodu.

Sapratu, ka nesaprotu, vai pastāv kādas vienošanās vai konvencijas, kas nosaka to, kā jādēvē starptautiskie ūdeņi. Un, ja pastāv, ar kādu varu šīs vienošanās vai konvencijas tiek uzturētas? Piemēram, kas notiek, ja Zviedrijas karalis paziņo, ka Baltijas jūra tagad ir Zviedru jūra? Vai ja portugāļi uzstāj, ka Klusais okeāns jāsauc par Magelāna okeānu? Vai ja mjanmieši grib kaut kā pa savam pārsaukt Bengālijas līci?

Proti, galvenais, ko mēģinu saprast pēc Trampa paziņojuma/rīkojuma -- kad latviešu kartogrāfi sastādīs nākamo "Jāņa sētas" "Pasaules ģeogrāfijas atlanta" izdevumu, viņiem to līci rakstīt kā Meksikas vai Amerikas?

Burvīgs rezumē par Imantu Vecozolu:

"Viņš glezno kā žāvējas biezpiens. Provokācija - nulle."

Jāpajautā cibiņiem kadā īsti ir pieredze ar savu iepriekšējo auto pārdošanu, kā veicies pašiem, varbūt varat ieteikt kādu servisu, kas nesāpīgi un jauki to nokārto?

... Reiz Meksikā kādā bārā satikās Tarantīno, Rodrigess un Almadovars. Viņi ilgi dzēra, un kādā brīdī starp krēslu un rītausmu viens no viņiem (neviens neatzīstas - kurš) teica - Veči, kā jūs domājat, ja visas mūsu klišejas samiksētu virtuves kombainā un uztaisītu mūziklu (gribētos jau kā "Čikāgu", bet tik stilīgi nesanāks), vai tauta pavilktos?

Viņi piedzērās un aizmirsa, ko runājuši. Bet Odijārs, kurš tikām sēdēja pie blakus galdiņa, bija jau pierakstījis.

Komunisti satrakojušies, ka kāds atļaujas viņu korumpētās, totalitārās pakaļas ravēt laukā. Tas ir drauds "viņu demokrātijai".

"Dievs bija iecerējis miegu vienīgi tālab, lai spirdzinātu miesu, un ne tāpēc, lai attēlotu nāvi, jo viņš nebija iecerējis pašu nāvi. Taču cilvēks pats radīja to; Dievs ņēma cilvēka radīto nāvi savās rokās un izlaboja; un tā kā tai ir biedējošs veidols un izskats un cilvēkam bail no sevis radītā, Dievs viņam to parāda pazīstamā, neatlaidīgā, tīkamā un pieņemamā veidā, miegā, lai pamostoties teiktu "Vai dusēt mirušam nebūs nekas cits, kā es tikko jau dusēju?""

/ Džons Donns, Lūgšanas un apceres ārkārtas gadījumos un manas slimības posmi

Sententia in me protervitas pugnat. Neque me adiuvat homo melior facta.

Arī pavisam jaunās paaudzes rakstnieki turpina uzskatīt (tikko vienu pieķēru), tāpat kā uzskatījām "mēs" 1980.-1990. gados, - ka "mēļš" ir maigi rozā vai bēšīgs ("mēļu rožu pušķis").

Vajadzētu atcerēties pārbaudīt vēl pēc gadiem 25, vai šis turpinās.

Intuitīvi šķiet, ka "mēļš" vajadzētu nākt no latīņu 'malva', franču un angļu 'mauve'. Bet tā neesot gan:
'mēļš' = from the same stem as melns (q.v.): Proto-Baltic *mel-n, from Proto-Indo-European *mel- (“dark, red color; dirty”). Interestingly, the same stem gave rise to blue- and black-color terms in Baltic languages. Cognates include Lithuanian dialectal mė́las (“blue”).

Kas jādara, lai nemaksātu muitu, ja no ASV sūta mazpaciņu privātpersona privātpersonai?

(Sūda tirgotājs neatsūtīja preci uz ASV adresi laikus, lai to atvestu uz Ziemassvētkiem rokasbagāžā, un uz sūdzību izliekas par beigtu.)