Viens jezuīts Betānijas dominikāņu māsu klosterī sestdien lasīja lekciju par Rietumu garīguma vēsturi un sāka ar anekdoti. Tātad jezuītu anekdote, trāpīgi par tēmu, izstāstīšu:

Restorānā pie galdiņa savu pasūtījumu tikko ir saņēmis kāds vīrs, bet viņš vēlreiz pasauc viesmīli un saka: "Te ir pārāk karsti. Ieslēdziet, lūdzu, gaisa kondicionieri šajā zālē." Viesmīlis pakalpīgi paklanās un iziet no zāles. Pēc kāda brīža klients atkal pamāj tam pašam viesmīlim: "Tagad te ir pārāk auksti. Jau sāk salt! Pagrieziet, lūdzu, kondicioniera temperatūru uz siltāku." Viesmīlis atkal padevīgi paklanās un iziet no zāles. Pēc brīža viņu vēlreiz pasauc tas pats klients: "Ziniet, vienalga nav labi. Tomēr vajag aukstāku! Grieziet to kondicionieri uz nedaudz aukstāku, vēsākā gaisā būs vieglāk ēst." Viesmīlis atkal pamāj, pieklājīgi paklanās un dodas ārā no zāles.
Pie durvīm viņu aptur kāds cits restorāna klients un līdzjūtīgi saka: "Jums gan ir grūts darbs, jūs te dzenā šurpu turpu." Uz ko viesmīlis atbild: "Man jau nekas. Bet šī klienta gan ir žēl! Šajā restorānā nav kondicioniera."