Daugavpils izglītības iestāžu globālais kulturālais starojums
"20. gs. sākumā lielāka daļa ebreju sāka braukt uz Izraēlu - patiesībā uz Palestīnu, jo tad vēl Izraēla valsts nebija. Lielākā daļa to, kas no Eiropas brauca, runāja idišā. Kad pamazām sāka ieviest ivritu, ar idišu ļoti karoja. Cionisti, kas gribēja dibināt Izraēla valsti un ieviest ivritu, centās visādos veidos apslāpēt idišu un piedāvāt tā vietā ivritu. Tas bija diezgan grūti, jo valoda vairāk nekā 2000 gadus bija mirusi, to izmantoja tikai sinagogās un Svētajos Rakstos, lietot ikdienā pārstāja jau pirms Kristus. Tādējādi tagad atdzīvināt šo valodu bija liela problēma, turklāt idišs un ladino (spāņu valodas dialekts, ko izmantoja ebreji, kas dzīvoja Spānijā līdz 15.-16.gs.) šķita tādi traucējošie faktori. Tagad ir attapušies. Izraēlas Valodas ministrija ir atzinusi, ka ivritam nekas vairs nedraud, bet idišs izzūd, tādēļ Jeruzalemes Universitātē tagad ir speciāla Idiša fakultāte.
Starp citu, cilvēks, kas ieviesa ivritu, Eliezers Ben-Jehuda, kādu laiku dzīvoja un studēja Daugavpilī. Viņš bija viens no cionisma pamatlicējiem. Kad viņš dzīvoja Palestīnā, viņam piedzima dēls, kuru viņš norobežoja no visu citu valodu ietekmes. Viņa dēls vēsturiski ir pirmais ivritā runājošais cilvēks pēc 2000 gadu pārtraukuma. Sākumā Eliezeru Ben-Jehudu uzskatīja par jukušu, domāja, ka sabojās bērnu, bet viņš uzstāja. Kad dēls brīvi runāja ivritā, viņš mācījās citas valodas. Ebrejiem ir normāli zināt 4-5 valodas. Tas viss notika Palestīnā, bet pirms tam viņš studēja Daugavpilī un vēl kaut kur Baltkrievijā."

Intervija ar Valēriju Kudrjavcevu, senebreju valodas pasniedzēju RARZI. Katoļu Baznīcas vēstnesis, 2019. gada jūlijs, 17. lpp.