Svētdien bija tā sauktās Lieldienu oktāvas pēdējā dienā un Dieva žēlastības svētdiena. To laikam ieviesa kaut kad Jāņa Pāvila II laikā sv. Faustīnes ietekmē. Faustīne Kovaļska varētu būt viena no lielākajām un neparastākajām 20. gadsimta mistiķēm. Mani katrā ziņā ļoti pārsteidz, ko viņa raksta, - katreiz, kad kaut kur parādās kāds citāts. bet nav tā, ka es tagad ieteiktu mesties viņu lasīt - tas prasa zināmas priekšzināšanas un sagatavošanos. Savukārt, ja esat Viļņā, var aiziet uz viņas dzimto māju, koka namiņu, ļoti skaista vieta, tur ir neliels muzejs. Krakovā, kur ir lielākas piemiņas vietas un klosteris, vēl neesmu bijusi. (Poļu garīgumam ir savas īpatnības, kas varētu arī atbaidīt, bet, labi, šoreiz ne par to). Tātad: biju svētdien palielākā aizlūgumu pasākumā vietējā (gandrīz mana kvartāla, faktiski) klosterī. Vadīja Slavomirs Plusa, slavens poļu eksorcists. Viņš jau ceturto reizi ir Latvijā, tieši šajos svētkos; un ir jūtams, ka cilvēkiem tas patīk, jo lielajā zālē šogad gandrīz nebija vietas. Paliku tur piecas stundas un arī tad vēl ne tuvu nebija beidzies. Slavomiru klausos otro reizi. un, lūk, pirms šādiem pasākumiem bieži nodomāju, ka runās lietas, kuras es visas jau zinu un attiecīgi es tur piecas stundas atpūtīšos Dieva mierā no savas personas (kura mani nogurdina) un paskaitīšu lūgšanas kopā ar citiem. bet atkal biju pārsteigta, ka viņš un poļu pavadoņi ne tikai runāja visu *pilnīgi pareizi* (doktrināli pareizi un arī ar pareiziem akcentiem, pareizi hierarhizēti un pareizi prioretizēti -- teoloģijā tas nemaz nav tik viegli), bet arī pasaka man lietas, ko man ļoti vajag dzirdēt. viņš runāja pusstundu par to, kā kristietība ir "maiguma reliģija", un Dieva žēlastība ir ļoti maiga, un ko tas nozīmē "maiga"; tas nozīmē, ka ir ļoti tuva, ļoti cieši blakus; pēc viņas nav kaut kur tālu jāsniedzas, jārāpjas, jāiet. Un tad: ka viņa pieredzē izplatītākais velna darbs -- viņš ir eksorcists, tāpēc tās duālās opozīcijas ir izteiktākas nekā "parastu" priesteru sprediķos, -- ir šīs te, lūk, labi pazīstamās atsvešinātības, atstumtības, sarūgtinājuma sajūtas. sajūtas, ka tev ar citiem nav kopēju vērtību, tāpēc tu nesaproties; ka tevi aizvainoja, tāpēc tagad ir slikti; ka tev sevi vajag marginalizēt, lai izdzīvotu; ka tu esi nesaprasts un tāds arī paliksi; ka pastāv kaut kādas stikla sienas starp cilvēkiem. šīs domas, teica eksorcists, jums naturāli iedveš ļaunie dēmoni. nav nekādu tādu sienu.