es baidos tev nederīgi atbildēt. bet man tas ir bijis atšķirīgi (manās sajūtās), vai es esmu vai neesmu komūnijā ar baznīcu, t.i., pēc objektīva tādā nozīmē kā Baznīcas noteikta (nevis subjektīvi, personīgā izpratnē) standarta tajā brīdī atrodos vai neatrodos nāves grēku stāvoklī. t.i., tie pēc kanoniskas kārtības ir izsūdzēti un atlaisti.
bet tā "sajūta" ir kristocentriska un izstarojas. mēs arī "nemeditējam" jebkur jebkā (es laikam to arī nemāku), bet Vissvētākā sakramenta adorācijas laikā, t.i., kad hostija ir iznesta un uzstādīta.
bet var citādi un mēdz būt dažādi. es varu tikai par sevi pateikt. tās žēlastības "sajūtas" man pēdējos gados ir cieši saistītas ar to, vai es regulāri eju.

No Faustīnes dienasgrāmatas, viņas vīzijas, kurās runā Kristus:
Tell [all people], My daughter, that I am Love and Mercy itself. When a soul approaches Me with trust, I fill it with such an abundance of graces that it cannot contain them within itself, but radiates them to other souls (1074).
I desire trust from My creatures. Encourage souls to place great trust in My fathomless mercy. Let the weak, sinful soul have no fear to approach Me, for even if it had more sins than there are grains of sand in the world, all would be drowned in the unmeasurable depths of My mercy. (1059)
"drowning", "radiation" ir atbilstoši vārdi