Kāds trāpīgs atgādinājums par Darvina interpretāciju vēsturi, tādā postnietzschean rezignācijā:

Creationism is the best thing that could have happened to Darwinism. The caricature of religion that has seemed to justify Darwinist contempt for the whole of religion. Creationism has tended to obscure the fact that religion (…) has indeed come under determined attack by people who have claimed the authority of science, and that Darwin’s work was quite rightly seized upon by antireligionists who had other fish to fry than the mere demystification of cosmogony. I am speaking -- as I know it is rude to do -- of the Social Darwinists, the eugenicists, the Imperialists, the Scientific Socialists who showed such firmness in reshaping civilization in Eastern Europe, China, Cambodia, and elsewhere, and, yes, of the Nazis. Darwin influenced the nationalist writer Heinrich von Treitschke and the biologist Ernst Haeckel, who influenced Hitler and also the milieu in which he flourished.

Marilynne Robinson, The Death of Adam

Starp citu, nesen vadīju apaļo galdu ar četriem vēsturniekiem par Latvijas 18.-19.gs. reliģisko ideju vēsturi (ļoti patīkama pēcpusdiena, bet pēc tam daudz darba jāiegulda, lai to novestu līdz kaut kam lasāmam) un tur pavisam nedaudz pieskārās šim jautājumam -- kā un kāpēc tie jaunieši, kuriem vecāki paaudžu paaudzēs bija bijuši brāļu draudzēs un lokālajās kopienās ar visiem tiem skaistajiem morālajiem uzstādījumiem, 19.gs. otrajā pusē pa taisno iegāzās jaunstrāvnieku marksismā, sociālajā darvinismā un noraidīja pilnīgi visu to iepriekšējo kārtību un kultūru, visu nah*j. vienas dekādes laikā.