Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2015-04-30 17:40:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Defeat nature with naturalistic arguments
Vispār, tas uzskats, ka "reliģijas izmirst" (Annes Saukas rakstā šodien satori), nebalstās nekādos datos; ir tieši pretēji; diemžēl izmirst ateisti.

Reliģija saistībā ar dzimstību:
http://www.blume-religionswissenschaft.de/pdf/ReproductiveReligiosityBlume2009.pdf
... with those who worship more than once a week averaging 2.5 children and those who never worship only 1.7 – again below replacement rate. In a Swiss census of 2000 the nonaffiliated had the lowest number of births at 1.1 per woman compared with over two among Hindus, Muslims and Jews.
(..)
When European Jews were classified as orthodox, nonreligious and atheist, the atheists averaged around 1.5 children per woman and the religious Jews nearly three, with the Haredim in Israel averaging six to eight children per woman over many generations.

No viņa Conclusions (viņš raksta par ASV, kur, par spīti lielo konfesiju oficiālajām pozīcijām, pastāv dihotomija kreacionisti/evolūcijas teorijai piekritēji, ergo ateisti, bet vienalga ģeniāli pateikts):
There is a certain irony in here: creationist parents unconsciously defend the reproductive success of their children and communities against evolutionist teachings, whereas some naturalists are trying to get rid of our evolved abilities of religiosity by quoting biology. But from an evolutionary as well as philosophic perspective, it may seem rather odd to try to defeat nature with naturalistic arguments.

Raksts, no kura ņemts avots: http://www.theguardian.com/commentisfree/belief/2010/sep/16/why-no-longer-believe-religion-virus-mind
Tur minēts arī, ka reliģiozajiem, izskatās, ir labāka veselība un viņi ilgāk dzīvo, kā arī globāli ir laimīgāki, mazāk cieš no depresijas un stresa radītām slimībām (http://news.bbc.co.uk/2/hi/7302609.stm).

Un, iespējams, ir pat "labāki cilvēki", vismaz dažos aspektos:
And at the conference [on religion, in Bristol], Ryan McKay presented experimental data showing that religious people can be more generous, cheat less and co-operate more in games such as the prisoner's dilemma, and that priming with religious concepts and belief in a "supernatural watcher" increase the effects. [par "supernatural watcher" eksperimentiem bija arī ļoti labi aprakstīts un izskaidrots Kānemana "Thinking Fast and Slow"]

Sliktas ziņas? Varbūt. Varbūt nē.
Sliktas, ja ar "reliģiozs cilvēks" iedomājas tādu "Allāha kareivi", kurš tikko ar vienu roku pats savu meitu ir nomētājis akmeņiem un ar otru nogriezis galvu kādam baltajam infidelam. Par šo komentāru nav. Un starp citu: In late September 2014, 126 Sunni imams and Islamic scholars — primarily Sufi — from around the Muslim world signed an open letter to the Islamic State's leader al-Baghdadi, explicitly rejecting and refuting his group's interpretations of Islamic scriptures, the Qur'an and hadith, used by it to justify its actions (no wiki ISIS šķirkļa).

Ir liela nozīme tam, kas "vada" lielās konfesijas. Romas katoļu baznīcu šobrīd vada viens no visu laiku labākajiem pāvestiem. Tāds, kurš privātās audiencēs pieņem transseksuāļus, kurš iet uz cietumiem un Lieldienās mazgā kājas ar AIDS slimiem homoseksuāļiem, un intervijās par sevi saka: "I'm an ordinary sinner". Es ceru, ka viņš paliekoši izmainīs baznīcu - un ar izmaiņām es nedomāju izmaiņas attieksmē pret abortiem vai eitanāzijām, jo tās nemainīsies un tām arī nevajag mainīties, - citādāk visai tai dzīvības aizstāvības teoloģijai zustu jēga, - bet visu to žēlsirdības, mīlestības, pazemības doktrīnu, kuras dēļ mēs vispār tur nonācām.
Katoļi tomēr ir 48% no visiem kristiešiem, gandrīz puse, un Francisks acīmredzami sasniedz arī citas auditorijas. Nesen brīnījos, Pītera Singera (jā, Pītera Singera) tviterī lasot uzsaukumu pāvestam aicināt visus pasaules katoļus gaļu ēst tikai divreiz nedēļā (vai vienreiz, vai kaut kā tamlīdzīgi). Tātad pat Singeram liekas, ka viņš varētu sarunāties ar katoli. Lūk, tas ir progress. Kaut nu tas nebūtu trausls un turētos.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]src
2015-04-30 18:15 (saite)
par Francisku tiešām kūl. biju garāmejot kko dzirdējis, bet nebiju interesējies/informēts cik pēdējos paragrāfos.

(Atbildēt uz šo)


[info]junona
2015-04-30 19:14 (saite)
Bet tas raksts! Es laikam neatveros, kad pēdējo reizi Satori būtu lasījis kaut ko tik jocīgu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2015-04-30 20:58 (saite)
Pēdējā rindkopa bija ļoti problemātiska un zināmā mērā sabotēja iepriekšējos plaša vēriena ieskicējumus reliģijas filozofijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2015-05-01 00:33 (saite)
Mani bulšita filtri jau tika izsisti krietni pirms pēdējās rindkopas sasniegšanas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2015-05-01 18:18 (saite)
Tas laikam ir gaumes spriedums, vai arī tiešām - mītiskā opozīcija starp anglosakšu vidi un kontinentu - bet man bulšita filtri diezgan atri reaģēja Skrebeles rakstā. Ej nu saproti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2015-05-01 21:24 (saite)
Nezinu par opozīciju, bet Skrebeles rakstu arī nevarēju palasīt. Pirmā kursa studentam es tādu piedotu. Lai gan atzīšu, ka salīdzinājumā ar Saukas rakstu tur diezgan skaidri ir redzamas premisas, argumenti un struktūra.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2015-05-01 21:43 (saite)
"premisas, argumenti un struktūra" - kādas kuram prioritātes + stils.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]junona
2015-05-01 22:25 (saite)
Protams, šie taču ir tik nebūtiski faktori, ja grib, var par tiem nelikties ne zinis. Lai gan no otras puses, viņa taču it kā mēģina oponēt sākotnējam rakstam vai ne? Man tomēr izskatās pēc tās pašas klasiskās situācijas, kad cilvēks tik ļoti mīl savus secinājumus, ka pēkšņi argumenti vairs nav svarīgi. Savukārt, ja kāds uz to norāda, tad sāk arī apšaubīt argumentu nepieciešamību. Sak, man tāds stils, un es vispār citā žanrā darbojos, tāpēc nevajag man uzspiest savus spēles noteikumus. Pašizolējoša stratēģija. Uzvarēt vārdu divkaujā it kā var, tomēr par cena ir pārāk dārga - tāda uzvara nevienam neko nenozīmē (protams, izņemot kaislīgākos pielūdzējus).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2015-05-02 01:32 (saite)
Jā, bet visbiežāk runa ir vienkārši par diviem visnotaļ atšķirīgiem valodas un runāšanas modiem, kuri tā īsti nemaz nespēj vai negrib satikties. Piemēram, Plantinga tādā pašā klasiskā "arguments-premisas-struktūra" veidā mēģina kaut ko pateikt pret ("atspēkot") postmodernismu, Heidegeru, Deridā vai Fuko, un tomēr uzreiz var redzēt, ka viņš kaut ko nav izlasījis, sapratis, vai gluži vienkārši, dzīvo un darbojas (domā, filozofē) pavisam citā valodas modā. Tajā pašā darbā viņš argumentē pret Rortiju, un uzreiz ir redzams - viņš ir lasījis, saprot, it kā orientējas, utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]daina
2015-04-30 19:22 (saite)
Man ari vins liekas loti kruts, vienigi nesen uzgāju avotus, kuros vins runaa par genderisma uzbrukumu. Lidz sim domaju, ka tas diskurss nāk no Polijas priesteriem

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2015-04-30 20:56 (saite)
Visdrīzāk viņš domā postdženderismu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]liljabrik
2015-05-02 00:12 (saite)
Māstrihtā puse no baznīcām ir pārtaisīta par grāmatveikaliem vai kultūras namiem vai vnk aizslēgta

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?