Jā, bet visbiežāk runa ir vienkārši par diviem visnotaļ atšķirīgiem valodas un runāšanas modiem, kuri tā īsti nemaz nespēj vai negrib satikties. Piemēram, Plantinga tādā pašā klasiskā "arguments-premisas-struktūra" veidā mēģina kaut ko pateikt pret ("atspēkot") postmodernismu, Heidegeru, Deridā vai Fuko, un tomēr uzreiz var redzēt, ka viņš kaut ko nav izlasījis, sapratis, vai gluži vienkārši, dzīvo un darbojas (domā, filozofē) pavisam citā valodas modā. Tajā pašā darbā viņš argumentē pret Rortiju, un uzreiz ir redzams - viņš ir lasījis, saprot, it kā orientējas, utt.