Un ja nu NAV veida, kā šo visu izbeigt? Iedomājieties to brīdi, kad krītat no velosipēda, apziņa jau kritienu uztver, bet apturēt vairs nevar un atliek domāt – labāk krist uz rokām vai ceļiem?

Es domāju, ka tā ir šobrīd. Grozi, uz kuru pusi gribi, būs slikti. Met atombumbas, būs slikti, nemet – arī būs slikti. Neslēdziet debesis – būs dirsā vieniem, slēdziet – arī būs dirsā, tikai citiem, etc.'

Paskatieties, kas notika ANO sanāksmē vakardien. Rietumi saka vienu, Krievija kaut ko pilnīgi citu, pa vidu laipo apsviedīgā lapsa Ķīna ar savu: upuri, tas ir šausmīgi, visi pierādījumi ir jāizvērtē. Ko TUR var darīt?

Atkārtošu – problēma ir visā, teiksim tā, mizanscēnā, kādā tika uzvests šis te pirmais cēliens. Tā jau ir pasaule, kurā šāvējus un marodierus NETIESĀ, ja viņi ir uzvarētājvalsts pusē. Bet uzvar stiprākais bla bla bla etc. Netiesāja amerikāņus, nevar tiesāt arī krievus. Kamēr nav nospiesti pavisam ar ceļiem dubļos un padarīti par zaudētājiem, kas eventuāli tāpat notiks. Gribat? Varam iet it kā īsāko taciņu, močīt viņus, bombīt ar visu iespējamo, arī civilos, arī tos, kuri negrib Putinu, viņu bērnus, aiziet. Ļaut vaļu visām dzīvnieciskajām jūtām un paskatīties, cik labākā pasaulē mēs pamodīsimies. Šāda opcija ir, tikai skatoties kartē, uzreiz jāsaprot, ka Latvija būs TOP3 valstu listē, kura smagi dabūs pa seju.

Vislielākā kļ'da šobrīd ir domāt, ka slēdzot debesis visrs Ukrainas kādam būs slikti. Tā ari ir vislielāka kļūda. Un ir MILZUMS daudz variantu starp debesu slēgšanu virs Ukrainas (kas arī būtu mazākais, kas ir jāizdara) līdz Atombumbas nomešanai uz Maskavu vai tml. Bet lielākā problēma, ka WW3 jau ir sācies, tikai Rietumi joprojām domā, ka kaut ko var sarunāt, ka var kaut kā pareizāk "nokrist".
Te nav nekāda sakara ar krišanu ar velosipēdu. Te vnk maniaks gāž pa ģīmi, jautājums - cik ilgi un kam vēl ļausim gāzt, cik vēl ļaus nosist. Jo kaut kas ir jādara tieši TAGAD, kamēr laipotēji vēl domā, kurš būs stiprākais un izlēmīgākais, kuram pieslieties. Nevis, kad pasaule ir sadalījusies divās līdzvērtīgās frontēs.

Maniaks gāza pa ģīmi jau vismaz pirms 10 gadiem. Vēsturei 10 gadi – tas ir apmēram kā vakardiena. Protams, tagad, kad izrādās, ka šitais čuvaks tomēr ir vadarbīgs (Krima, Abhāzija, Transnistrija tipa neskaitījās gana vadarbīgi), prasām beidzot iesaistīties. Bet šis ir jau trešais sitiens, un būs ceturtais, piektais. Ukraiņi zināja, ka ir ziepes, jau 2014. gadā. Kur tad bija mūsu #StandWithUkraine?

Es varu saprast, kāpēc NATO vilcinās iesaistīties. Robežas tika testētas jau šoziem, stumjot pāri bēgļus no Baltkrievijas. Izskatās, ka tie divi pizdjuki to vien gaida, kā brīdi, kad NATO salūzīs, iesaistīsies, un tad varēs iet vaļā klope. Mind you, Putins sēž jau bunkurā sazin kur, pirms aptuveni mēneša tika novērota arī aizdomīga RU valdības lidmašīnu pārvietošanās uz Sibīriju (arī uz bunkuriem?). Viņi saprot, ka dzīvo pēdējos mēnešus / gadus, un tāpēc viņiem ir konkrēti vienalga. Baltkrievija turklāt ir pamatīgs Krievijas paplašinājums (paskatieties, par cik km tas automātiski pagarina mūsu robežu ar Krieviju), Ķīnas, milzīgās Ķīnas, laipošana arī rada bažas, ka tā varētu sava antirietumnieciskajā nostājā beigās pieslēgties Krievijai. Un tad tik ies vaļā. Par ko, Jūsuprāt, tad bija visas tās zapad apmācības etc.? Kāpēc necēlās dūres debesīs jau tolaik, kad tika izmēģināti Baltijas valstu okupēšanas scenāriji "NATO uzbrukuma gadījumā"? Kāpēc bļaujam tagad, kad noticis ir acīmredzamais / sagaidāmais?

Bet bez asinsizliešanas neiztiks. Tas, ka šobrīd cieš "tikai" ukraiņi, manuprāt, vēl ir brīnums. Un, jā, ir ļoti ļoti skarbi, bet, ja jums ir padomā variants, kā šo atrisināt bez upuriem, aiziet, uzklausīšu.

ja drīkst iejaukties, bet jūs abi runājat par vienu un to pašu, ka vajadzētu apstādināt, bet nezinām, kā.
par to jau arī es. ka mūsu ētiskā un labā domāšana šim neder, mēs nezinām, kā sodīt cilvēku un nāciju, kuriem nav robežu, kurus Nekas Neinteresē.

tāpēc arī mūsu, rietumu, kļūda ir tāda, ka mēs skatāmies pēc sevis. mēs negribam karu, gan jau arī Putins negribēs karu, nu kam gan viņam tas, viņš tikai provocē. bet huju! viņš grib karu, viņam patīk. un tas var novest arī pie tā, ka ienāk Baltijā, lai gan ar racionālu prātu skatoties - kāpēc lai nāktu, viņiem ir tik slikts armijas stāvoklis! bet racionāli jau vairs neviens tur nedomā.

jebkurā gadījumā mūsu dzīves as we know it ir beigušās, jo vai nu mēs dzīvosim pastāvīgos draudos, karos, saspīlējumus, vai arī pie dzelzs sienas. tāpēc sāksim krāt naudu biļetei uz Urugvaju.

Jā, es laikam ar šo visu gribēju pateikt, ka, manuprāt, prātīgākais ir katram novilkt pašam savu morālo kompasu un mēģināt to adatu noturēt maksimāli stingri, tāpēc, ka provokācijas būs. Būs mēģinājumi sanaidot, būs brīži, kad vienu bērnu nāves dēļ gribēsies vēlēt nomiršanu citiem bērniem etc. Es domāju, ka šādiem brīžiem ir jāturas pretim, lai, iznākot laukā no krāsmatām, ir vēl palikuši arī gaiši, līdz galam nesalauzti cilvēki.

Bet es nepārmetīšu nevienam, kurš nenoturēsies un dos pretim. Nevaru garantēt, ka pati nenonākšu tajā punktā.

Hm - es nrunāju par nāves novēlēsanu bērniem vai tml. Es runāju par konkr'tiem cilv;ekiem, kas šobrīd dara un apzināti atbalsta tās zvērības.
Un arī 10 gadus vai 8us piesaukt ir bezjēdzīgi! Visa tā vaimanā;sana, kur jūs bijāt agrāk. Sanāk, ka ja Tu visu savu dzīvi neesmi lamājis visus krievus vai Krieviju, tad tgd sēdi stūrīti un paklusē?
Piekrītu au - ka nu mēs spriežam pēc Rietumu vērtībām. Bet viņeimtās Rietumu "vērtības" ir pie d****. A kāpēc neorganizēt karu, ja to var darīt? Kurā brīdī Krievijā ka'dam ir interesējusi tautas labklājība? Ies bojā karā? Sadzemdēs vēl! Ies bojā mājās, jo veselības aprūpe un vis spakaļā? Sadzemdēs vēl!
Galvenais pareizi nozombēt savējos - lai visi justos kā aizstāvji, kā glabēji, kā varoņi. Un kamēr to mašīnu neapturēs, tā brauks. Un ne jau ar rietumu vērtībām un sankcijām tur kko apturēs. Tā valsts ir liela, ja arī finanses peigriezīs Rietumi, tad tāpat atradīs veidu kā izspiest sulu vēl no iedzīvotājiem. Un propaganda to pagriezīs vēl tā, ka babuškas skries savus pēdējo naudiņu atdot. Vkr dzirdēju labu runu, ka visas tās sankcijas - mēs domājam, ka tās varētu strādāt, jo ķip mum strādātu. Tur tautai nav teikšanas, nav varas, tur NAV demokrātija, tur nekas no tā visa, kas strādātu šeit, nestrādās.
Vnk kā jau minēju - ir ļoti daudz starpposmu starp nevainīgo krievu bērnu slepkavošanu Krievijas teritorijā un miliāru palīdzību Ukrainai (reālu militāru palīdzību Ukrainas teritorijā, nevis tikai ieroču piegādēm), un tos vajag izmantot, nevis par katru lietu kliegt, ka tas izsauks WW3 un atomkaru. WW3 jau ir sācies un atomkaram Putinam iemeslu nevajadzēs. Ja gribēs uzmest to bumbu un būs pietiekami glupi sabiedrotie, kas būs gatavi paklausīt, arī uzmetīs. Un nospļauties viņam būs par sekām (vai iemesliem).

Jūs uzskatāt, ka šādi starpposmi ir, es uzskatu, ka to nav. Ka Krievija ir jānospiež zemāk par zāli tiktāl, ka Putinam pašam gribēsies apēst ciankāliju (grūti saprast, kāpēc nav vēl noticis atentāts, vai arī par to īpaši nerunā), bet to nav iespējams izdarīt bez brutālas visas valsts pazemošanas (skat. Vācija 1945. gadā). Protams, ka sankcijas nestrādās. Iedarbīgākais būtu sastumt visu NATO tur iekšā un šaut vēl pa Krieviju no savām bāzēm, bet jūs taču saprotat, kuri objekti tad kļūs par nākamo Krievijas raķešu mērķi. Un nav tā, ka netrāpīs civilajiem.

Es reāli galvā pārskatu cilvēkus, kurus zinu, kas dzīvo ārzemēs un domāju, kuram no viņiem būtu ok uzprasīties uz kādu nebūt morālu palīdzību, pārvācoties uz šo valsti..
Pie viena saprotot, ka es nepavilkšu nekādu rietumvalsti attālināti strādājot lv ar lv algu, un pie reizes saprotot, ka bērnam tūlīt būs skolas vecums un tas nozīmē vēl papildus problēmas, jo latviski nekur citur pasaulē neviens viņu nemācīs. Es nevarēšu vienkāŗši kaut kur aizbraukt sākt strādāt un bērns ies valsts skolā un viss būs labi..

Jo nu jā - lai vai kā es gribētu palīdzēt Latvijai, es izlasīju to rakstu par gatavību karam un kontekstā ar to ko zinām par Bučā notikušo, to ko zinām un nezinām par Mariupoli - mums vnk anv cerību dzīām no tā visa izkļūt ar meitu. Jā - tāpēc prom. Laicīgi. Nevis "23.februāra" vakarā.

Cilvēkiem ar bērniem es ieteiktu izbraukt, kad sāks parādīties runas par obligāto militāro dienestu.