Jā, es laikam ar šo visu gribēju pateikt, ka, manuprāt, prātīgākais ir katram novilkt pašam savu morālo kompasu un mēģināt to adatu noturēt maksimāli stingri, tāpēc, ka provokācijas būs. Būs mēģinājumi sanaidot, būs brīži, kad vienu bērnu nāves dēļ gribēsies vēlēt nomiršanu citiem bērniem etc. Es domāju, ka šādiem brīžiem ir jāturas pretim, lai, iznākot laukā no krāsmatām, ir vēl palikuši arī gaiši, līdz galam nesalauzti cilvēki.
Bet es nepārmetīšu nevienam, kurš nenoturēsies un dos pretim. Nevaru garantēt, ka pati nenonākšu tajā punktā.
lielās septīmas - Post a comment