Reliģija
Svētdien biju uz dievkalpojumu ar tēvu un brāli. Novērojums: pēc tam jutos pacilāts un enerģisks, protams, jā, reliģiskais rituāls utt., fedora tipperi var nekomentēt, bet šis rituāls man sagādāja kaut kādu prieku, kas nebija tiešs. Žēl, ka baznīca (it īpaši viena patiesā- katoļu) nav aktuāla.
Es jūtos nedaudz dkaudīgi par to, ka es nedzīvoju tādu dzīvi, kā mana klasesbiedrene E., kura uzreiz pēc izlaiduma saprecējās ar džeku no savas draudzes, plāno taisīt ģimeni, nedzer utt., viss tādēļ, ka viņai primārais ir sava reliģija. Viņa gan starp adventistiem.
Es tādā ziņā jūtos kā sabiedrības pabira- katru otro dienu čē, it kā mācos, pat neslikti, bet es no dzīves negūsti tādu piepildījumu.
Neesmu laimīgs.
Paldies, sīrupiņ,
D.

P.S. derīgi piebilst, ka esmu uzaudzis un dzīvoju katoļu ģimenē.