bezgalīgais sprints [entries|friends|calendar]
ātrais zēns

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Jau atkal [24 May 2018|09:09pm]
BĻEĢ! Kas tas ir?! Atkal manā mājā runā KRIEVU valodā! Tas vairs man nešķiet normāli, jau otro dienu pēc kārtas. Man sāk likties, ka tā jau ir kāds sods no dieviem. Šoreiz gan tas ir kaimiņš- krievs, kurš ar ģimeni regulāri braukā uz Rossiju. Laikam, ka šis krievs ir mazgāts un nelamājas, tomēr nesaprotu, kādēļ visi krievi visu laiku bļauj. Es saprotu, ka tā ir daļa no mentalitātes, bet TIEŠĀM!!! krievi nevis runā, bet bļauj. Man ir pazīstama meitene, kura gandrīz vai mitra paliek, kad kāds viņai nolasa kādu dzejoli krievu valodā. Un to es vispār nesaprotu, nezinu, kā var iedomāties, ka krievu valoda ir skaista.

Tie ir tikai mani divi zelta dukāti. No hate.
Peace be upon ye, earth dwellers!
post comment

Vai kādam vēl ir bijuši šādi murgi? [23 May 2018|06:14pm]
‪Šonakt murgoju, ka manā mājā vairāki vīrieši sarunājas krievu valodā.‬
‪Pats sliktākais bija tas, ka bija rīts un nemaz tajā mirklī nebiju aizmidzis. Patiešām! Manā mājā bija 4 nemazgāti krievu strādnieki, kuri ‬visu atlikušo dienu raka bedres un skaļi lamājās.
3 comments|post comment

Izklaides [20 May 2018|07:02pm]
Tie, kuri mani pazīst ilgāku laiku, zina, ka esmu sadomazohists. Ne gluži kaut kādā seksuālā, deģeneratīvā veidā, bet drīzāk vispārējā attiecību jebkuru cilvēku attiecību līmenī. Bieži arī nodarbojos ar sadismu psiholoģiskā veidā, iespējams, tādēļ, ka fiziski mūsdienu sabiedrībā nav pieņemts ietekmēt citus. Bet arī šo es daru tikai tādēļ, ka maldīgi domāju, ka zinu patieso pasaules kārtību.
Visvairāk man patīk sāpināt citus, bet arī sevis sāpināšanai nav ne vainas.
Piemēram, man ir radusies jauna izklaide. Vai drīzāk tieši pretējais. Nezinu

Kas tā ir? Ā, nu, pēdējā laikā man sanāk piedzerties diezgan bieži. Sekas šim ir neizturams vājums un galvassāpes nākamajā rītā. Tā vietā, lai lāpītos, gulētu gultiņā un lūgtu dievu palīdzību, es sevi smagi nodarbinu. Nu, labi, varbūt ne smagi. Bet es sev spiežu darīt kaut kādus uzdevumus, piemēram, šodien liku sev mācīties par ūdeņraža saitēm. Citreiz lieku sev veikt kaut kādus fiziskus darbus.

Tas, šķiet, ir mēģinājums atdalīt miesu no prāta. Nevaru teikt, ka tas izdodas, bet tas, man šķiet, ir labs pirmais solis, tiecoties pēc pašdisciplīnas.
Man arī vienmēr ir interesējis tas, cik tālu cilvēki ir spējīgi pārvarēt miesiskas vēlmes utt., piemēram, apbrīnoju mūkus, guru un citus sevi pārvarošus cilvēkus.

Gribējās padalīties, peace!
post comment

*** [17 May 2018|09:38pm]
Nežēlo brīvību par Latvijas dzīvību!

Fakti ir fakti.

Peace!
post comment

¿ɐɹɐʌz∩ [12 May 2018|08:25pm]
Saistīts ar manu pēdējo ierakstu ir jautājums par Uzvaras pieminekli. Tikko noskatījos RIGATV24 raidījumu par šo tēmu.
Man vienmēr Zanders ir licies simpātisks kungs, un pret Tatjanu Ždanoku man vienmēr ir bijis kaut kāds naids (viņas tumsonības un uzskatu dēļ).
3 comments|post comment

09.05. [11 May 2018|06:46pm]
[ music | Horst Wessel Lied ]

Devītais maijs ir viens no tiem sarežģītajiem datumiem, par kuriem bļaujam no visām malām uz tiem, kuriem nepiekrītam. Jāatzīst, arī es esmu tikai cilvēks, daudz esmu kļūdījies un daudz vēl kļūdīšos, taču šis pasākums, kas katru gadu notiek Āgenskalnā, man rada tik spēcīgas sajūtas, ka nevaru kaut ko neuzrakstīt.
Pirmkārt, ir jāsaprot, kādēļ kaut ko svin. Manuprāt, iemesli svinētājiem ir dažādi.
Es teiktu, ka pieminēt mirušos ir ļoti svarīgi. Neko sliktu nevaru teikt par tiem, kuri noliek ziedus, lai pieminētu tos, kuri ir krituši. Atcerēsimie, ka starp "sarkanā karoga" cīnījās ne tikai krievi, bet arī latvieši. Aizliegt pieminēt aizsaulē aizgājušos sarkanās armijas biedrus būtu tas pats, kas 16. martā uzbūvēt sienu ap Brīvības pieminekli. Tajā pašā laikā vērot, kā (vecāka gājuma) krievu tautības ļaudis ar asarām acīs nesā padomju simboliku vai A3 formāta Staļinpapa fotogrāfiju, man šķiet atbaidoši. Tam gan Latvijā nevajadzētu notikt. Nezinu, vai arguments, ka "svin nacisma sakāvi" ir labs, jo Latvijai realitātē tas neko diži nemainīja. Gan Vācija, gan PSRS bija agresīvas okupantu valstis ar mērķi veidot "jauno pasauli".
Otrkārt, tas, ka ASV vēstniecība izsludina brīdinājumu nav normāli. Arī tā brīvā, demokrātiskā, eiropeiskā valstī nevajadzētu notikt. UN, man šķiet, ka tas ir indikators kādai citai problēmai - masu psihozei, ko izraisa šie svētki un to svinēšana.
Vai šos svētkus vajadzētu ierobežot? Vai mums ir pašiem jāmaina kaut kas domāšanā? Vai ir pienācis laiks genocīdam? Kurš un kad uzspridzinās Uzvaras pieminekli?
Tie visi ir jautājumi bez atbildēm. Racionālais prāts nevar turēt līdzi šiem svētkiem. Manuprāt, šiem jautājumiem ir jāpieiet absolūti avangardiski.

Bet ko tad es zinu? Es zinu, kā es jūtos. Neko diži vairāk.

Peace!

1 comment|post comment

/> [08 May 2018|10:34pm]
[ music | Dreamcrusher — ‘Myrtle Ave - Broadway’ ]

Pārvēršu skumjas dusmās.

post comment

Naids utt. [07 May 2018|05:45pm]
Nevaru teikt, ka ienīstu kādu konkrētu cilvēku grupu. Uzskatu, ka visi ir indivīdi ar brīvu izvēli pār savām darbībām, taču indivīdi mēdz veidot šīs grupas. Bieži vien tieši balstoties uz tautību, rasi, izcelsmi utt. Tāpat nenoliedzu, ka jūtu spēcīgu saikni ar to, ko sauktu par grupu “latvieši”.
Reizēm, kādu spēcīgu notikumu ietekmēts, es sāku just spēcīgas jūtas pret kādu cilvēku grupu. Šodien tā bija tauta. Šodien tie bija krievi.
I
Braucot darīšanās, klausos mūziku. Pēkšņi atskan lustīgais iphone zvanu signāls. Nezināms numurs. Pie tam stacionārs. Oho! Nu, tūlīt gan man kāda jauna sieviete stāstīs par dzimumlocekļa palielināšanas pumpjiem, mormoņu ticību, zivju eļļu un operatoriem. Nekā!
“Алло!”
Dzirdot šo, man vienmēr sāk mutuļot asinis. Atbildu latviešu valodā. Saruna noslēdzās ar teikumu “ты знаешь, что русский язык- международный язык?”
Taisnība jau ir, bet nahujam tu ar mani runā krieviski Latvijā? Es saprastu, ja es pats vēlētos uzsākt sarunu krieviski. Pat, ja tev slikti ir ar to latviešu valodu, pamēģini! Mani vienmēr priecē tie “maisiņš vaig?” tipa teicieni, jo tas parāda, ka cilvēks cenšas. Tas ir cienījami.
II
Pēcāk dodas pastaigā. Klausos mūziku. Man garām brauc mašīna, vadītāja logs atvērts. Melns “Mercedes”. Ne no kā uz mani caur šo logu tiek rādīts vidējais pirksts. Pasmejos. Mašīna iegriežas un apstājas pie kāda labi zināma nama. No tās izkāpj divi kungi un sāk uz mani bļaut par to, ka esmu pidars, lohs utt. Bet visvairāk mani nokaitināja tas, ka mani nosauca par “gansu”. Ja visu pārējo varu tolerēt, tad šo nu noteikti nē.
Naidu nevar uzvarēt ar mīlestību. Zobs pret zobu, acs pret aci. Šie cilvēki visai krievu tautai rada sliktu imidžu, un pats sliktākais- šādi ļaudis sastāda lielāko daļu krievu Latvijas iedzīvotāju. Šo cilvēku dēļ būtu gatavs pat iet Igora Šiškina ceļu.
Kā vienmēr, tikai novērojumi. Novēroju kā apkārtējo vidi, tā arī emocionālās atbildes.
Peace!
3 comments|post comment

Bērni [06 May 2018|06:26pm]
Man patīk lamāties. Man šķiet, ka tas ir izcils veids, kā piešķirt sarunai asumiņu. Bet jāatzīst, ka lamājos tikai vienaudžu starpā. Lai gan nevaru teikt, ka man ir strikti vecāki, varu sacīt, ka viņi bērnībā iemācīja man, kā uzvesties publiskās vietās.
Kādēļ šo rakstu? Ā, nu, gadījās tā, ka, braucot uz Rīgu (jā, es nedzīvoju Rīgā, esmu lauķis) izdzirdēju sarunu vai strīdu (nezinu, kā to saukt). Māte meitai rupjā tonī saka, lai meita iedod savu telefonu, lai noklausītos dziesmu. Meita, nevēlēdamās to darīt, saka, ka viņai telefons “rubās ārā”. Māte paliek dusmīga un sāk bļaut uz meitu. Beigās meitai nākas piekāpties. Māte klausās dziesmu. TAD šī meitene (pēc izskata padsmitgadniece) sāk pa visu mikroautobusu bļaut: “Nahuj, bļe, zajebala man tu, kuce!”
Interesanti, ka māte, lai gan šīs frāzes noteikti dzirdēja, nekā nereaģēja.
Dies’ pasarg, ka viņas vecumā es saviem vecākiem būtu tā teicis, sen vairs nebūtu starp dzīvajiem.
2 comments|post comment

Pastāvēs, kas pārvērtīsies [04 May 2018|11:35am]
Viena no kaitinošākajām īpašība cilvēkos, man šķiet, ir kaut kāda bipolāra, "hameleoniska" uzvedība.
Man ar vairākiem cilvēkiem dzīves laikā ir noticis aptuveni tas pats atgadījums, tas ir aptuveni šādi: tusējam, kaut ko bazarējam, tad notiek kaut kādas nelielas izmaiņas vidē, piemēram, tusam pievienojas vēl kāds, šajā mirklī tā cilvēka uzvedība mainās par 180, beigās es pats nejūtos ērti un nesaprotu, kas noticis.
Man tiešām iz zajebal, kad cilvēki nespēj atklāt sevi, kādi viņi ir. Labi, ja es būtu vakariņās ar prezidentu, es arī mainītu savu uzvedību, BET DRAUGU, VIENAUDŽU STARPĀ ŠIS NAV NEPIECIEŠAMS. Visi jaunieši ir aptuveni tas pats un neviens nav par citu necik īpaši labāks, nahujam tev jāizliekas, ka esi labi audzināts, gudrs jauns cilvēks, ja pirms 10 minūtēm ar mani vālēji bambāli uz ielas? Kam un ko tev ir jāpierāda?
Šis nav nekāds call-out vai kas tamlīdzīgs, tas ir vienkārši novērojums. Viss.

Peace on earth.
5 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]