Retrogrāds uz mani neattiecas
Darbā iet labi, septembrī startēšu pa jaunam studēt, cerams, ka šoreiz būs labāk. Man kaut kā baigi tomēr studijas pietrūkst, patika tomēr padarboties laboratorijā, pasēdēt lekcijās utt. . Aktīvi tagad skatos dzīvokļu sludinājumus, jo pavismam drīz (līdz ar augusta algu) būs ar smiltīm69, Latvijas vienīgo patieso horror-rap pārstāvi, jāvācas dzīvot kopā. Šis arī tagad strādā, saka, ka ies uz tālmācību, un es viņa lēmumu pilnībā atbalstu, jo nu... es nezinu, kā viņam īstā videnē klātos, es domāju, ka plāni.
Vienīgais gruzons pēdējā laikā ir tas, ka mana mīļā žīdene atkal ir Belorussijā. Nav, ko darīt, negribu čē sēdēt visu dienu katru dienu, man nemaz tam naudas pašlaik nebūtu. Vienīgais, kas atliek ir ņemt papildus maiņas darbā, lai no garlaicības nerastos interesantas idejas. Es tomēr laikam saprotu darbaholiķus.
Dzīvē pašlaik nav baigo setbacku vai problēmu.
Pacem,
Ātrais