Sviesta Ciba |

None of the Above (

artis) rakstīja,
@ 2018-07-04 13:09:00

https://indiepf.com/michael-o-churchs-theory-of-3-class-ladders-in-america-archive/

via

watt. well worth a read in full

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	pikaczu 2018-07-04 18:33 (saite)
	nu pats trepīšu sadalījuma apraksts puslīdz interesants, bet secinājumi murgaini (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	artis 2018-07-05 09:40 (saite)
	kādi ir secinājumi? es neatradu tur stiprus secinājumus. post-scarcity vs zero-sum? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	krishjaanis2 2018-07-04 23:27 (saite)
	Kaut kāds dežavū efekts lasot, ja nemaldos, Ļeņinam bija pāris līdzīgi 1.PK laika pamfleti, laikam tapuši sēžot kādā Karēlijas būdā vai braucot ar vilcienu uz Šveici. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	krishjaanis2 2018-07-04 23:30 (saite)
	Piemēram, zero sum game ir galvenais trops, kā Markss skaidro visas ekonomiskās (tātad arī sociālās) attiecības. Bet vismaz 200 gadus neskaitāmi teorētiķi un empīriķi ir neskaitāmas reizes parādījuši, ka zero sum game does not exist. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	artis 2018-07-05 09:31 (saite)
	citāts no raksta: "Be ethical, seek positive-sum outcomes, and win by being great rather than by harming, robbing, or intimidating others. It’s not how business is practiced in most of the world– zero-sum thuggery is a lot more common– but it’s how great businesses are made." Zero-sum trops netiek piemērots visām klasēm. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-07-05 09:43 (saite)

Bet tieši tāds - kā citātā - ir Marksa arguments Kapitālā. Proti, jebkurš big business gandrīz neizbēgami balstoties zero-sum thuggery. Tas pat nav ekskluzīvi Marksa arguments, jaunlaikos saknes tam jau ir literatti resentimentā baņķieru renesanses Itālijā. Var jau strukturāli kritizēt megakorporācijas un “predatory multinationals”, bet šis nav nopietni. #notallcapitalists
Likumsakarīgi, jo domas no sērijas “elites sakurināja divus bezjēdzīgus pasaules karus un genocīdus, bet parastās masas pēc 2.PK uz brīdi tām atņēma varu”, kā minēts, iesniedzas pamfleta vai manifesta, nevis nopietnas analīzes laukā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	artis 2018-07-05 09:52 (saite)
	Tas ir sens arguments, tiesa. Nesenāk Peter Thiel postulēts: "Competition is for Losers". https://genius.com/Peter-thiel-lecture-5-business-strategy-and-monopoly-theory-annotated (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-07-05 10:47 (saite)

“I always use restaurants as an example of terrible business” - viņam līdzīgo, tāpat ka Čērča problēma ir visu sajaukt vienā putrā, lai gan competition koncepts un prakse restorānos, dzelzsceļos, fanrikās, veikalos un IT atšķiras, vadoties no sfēras specifikas.

Jā, kā minēts, Čērča dalījums ir interesants, bet tiklīdz sākas vēstures filozofija (kā Marksam) un hipertrofētie morālie vērtējumi (vai “morālie fakti”), tā atkal nav nopietni.

“The Elite is pre-Malthusian; they are obsessed with the zero-sum game of social status and the need to keep themselves elevated and others out. The Gentry, although not without its faults, is properly post-Malthusian. Their values (political liberalism, individual freedom, enough socialism to ensure a just society, positive-sum outlook, and a positive view of technology) represent what it will take to evolve toward a post-Malthusian state.” - tas nav nopietni. Paskaties uz visiem morālajiem adjektīviem, kas piekabināti ģentrijam, kas leiboram un kas elitei, salīdzini ar līdzīgiem pamfletiem no līdzīga kadra un klases darboņiem a la 1789 vai 1917 un viss top skaidrs. Šķiru cīņa, dialektiskās attīstības stadijas (Malthusian states) un Ruso tipa fantāzijas (proti, paša spicīte, the Elite kā kaut kas inherently evil, barbarian un totāli samaitāts). Nenopietni. Spekulācijas par kariem, genocīdiem un labā ģentrija dominēšanu pēc kara nav vērts pat komentēt. Biens pensants=biens programmētāji. Nenopietni. Man šķiet, visa šī arvien pieaugošā IT sfēru darboņu apsēstība ar minētajām teorijām balstās viņu kā šķiras, grupas, profesionālās klases snobismā, aizspriedumā, pieņēmumā, ka viņi, redz, ZINA, kāds ir patreizējais tehnoloģiskais stāvoklis un kur tas virzās, tādējādi viņi sevi kā klasi izceļ, balstoties pretenzijās uz kognitīvi-epistēmisku pārākumu. Markss arī uzskatīja, ka ZINA patreizējo tehnoloģisko situāciju, un uz kurieni viss virzās, un ka tieši šī zināšana, certitude, viņam pierāda, ka buržuāzijas laikmets kā tāds ir beidzies, sevi izsmēlis, proti, ka proletāriji zina buržujus labāk nekā buržuji paši sevi. Tas nav nopietni. Arī Čērča rakstā ir fantastiskas spekulācijas un hiperbolas par elites iekšieni. Beigās sanāk, ka leibors tic zero sum game, jo to viņiem ir iemācījuši zero sum game galvenie ideologi-elite, savukārt ģentrijs, kā jau kognitīvi pārāka grupa, redz pāri un cauri visām šīm ideoloģiskajām false consciousness figņām. Tas viss ir tik ļoti dzirdēts, ka garlaicīgi. Ta ir IT sociāli norūpēto problēma - trešo reizi izgudrot riteni no jauna.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-07-05 11:20 (saite)

Pat ja tic viņa kategorijām un konceptiem, no mūsu, t.i., populistu perspektīvas (ko es saucu par no lejas iniciētu antidepolitizāciju un antineitralizāciju) drīzāk ir tā, ka ciniskā zero sum Elite ļoti labi apzinās Ģentrija apsēstību (pozitīvo skatu uz) tehnoloģiju un fiktīvām politiskajām utopijām-sapņiem (vienlīdzība, taisnīgums et alia, bet tikai simulakra, simboliskā kapitāla līmeni), kas rada false consciousness miglu vai nomierinošo zupu, tāpēc taktiski un veiksmīgi grib izspēlēt (un lielā mērā pēdējos 30+ gadus to ir darījusi) pret Leiboru. Elite leiboram saka: “jūs uztraucaties par to, ka racionalizācijas un profta dēļ zaudēsiet savus darbus par labu robotiem? Tas nekas, šeit jums būs Ģentrija sacerēts simboliskais kapitāls (solījumi par Basic Income un citām virtuālajām realitātēm), lai no ier

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-07-05 11:32 (saite)

Pārtrūka, turpinot: ..lai nomierinātu jūsu iekaisušos prātus.

Smieklīgākais, protams, ir tas, ka raksturīgi ITišņikiem, Ģentrijs tiek parādīts kā baigi iecietīgais, inkluzīvais, atvērtais, radošais un plurālistiskais, turklāt positive-sum orientēts, taču šķiru cīņā viņi nav diez ko atvērti, inkluzīvi, toleranti, radoši, positive sum un plurāli pret Elites (kuri jebkurā gadījumā tiek izstumti viņpus labā un ļaunā kategorijām, tīras negatīvās transcendences līmenī) vai vēl jo vairāk Leibora ekskluzīvajiem uzskatiem, kuri turklāt tiek apzīmēti kā Pre-Malthusian (tas varētu būt gada deragotary class-based slur) - kas implicē nevis demokrātiju, bet Tehnokrātiju, katra ITišņika, alias, Ģentrija sapni. Tas nekas, ka ilgāku laiku leibors jau ir dzīvojis zem tehnokrātu spaidiem - ģentrijs tikai atbildēs, ka tā nebija īstā tehnokrātija, but that wasn’t Real Marxism! garā. Cīņā starp dažādiem tehnokrātiem un kognitīvajiem hubris-tiem (ģentrija augšējam slānim vēloties ietikt Elites svētajā līmenī, ko vēl leģitimizācija caur morālopatosu), leibors bezpalīdzīgi jebšu distancēti noskatās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	artis 2018-07-05 11:42 (saite)
	Neviens nav "atvērts" šķiru cīņā. To pašu var teikt par Leiboru, kas sarauc degunu pret Ģentrija idejām. Starp citu, Leibors netiek apzīmēts kā Pre-Malthusian. Leibors distancēti noskatās. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-07-05 12:11 (saite)

Tekstā Leiboram jau tāpat salīdzinājumā ar citām grupām tiek atvēlēts vismazākais agency, kur nu vēl gnosis par situāciju un prospektiem.

Ģentrijam vēl bez epistēmiskā tiek piedēvēts nešaubīgs moral high ground. Bet, ja Ģentrijs konstatē, ka a) “šī tāpat ir šķiru cīņa” + b) ja cīņa, ergo, neviens nav atvērts/nav jābūt atvērta - tad es nesaprotu, ar ko viņiem moral high ground ir augstāks kā Elitei vai Leiboram. Atkal zero sum game, pēc uzvaras “pārdales ceļā” atmetot dažus labumus Leiboram.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	artis 2018-07-05 09:53 (saite)
	Kas nav nopietni? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: