“I always use restaurants as an example of terrible business” - viņam līdzīgo, tāpat ka Čērča problēma ir visu sajaukt vienā putrā, lai gan competition koncepts un prakse restorānos, dzelzsceļos, fanrikās, veikalos un IT atšķiras, vadoties no sfēras specifikas.

Jā, kā minēts, Čērča dalījums ir interesants, bet tiklīdz sākas vēstures filozofija (kā Marksam) un hipertrofētie morālie vērtējumi (vai “morālie fakti”), tā atkal nav nopietni.

“The Elite is pre-Malthusian; they are obsessed with the zero-sum game of social status and the need to keep themselves elevated and others out. The Gentry, although not without its faults, is properly post-Malthusian. Their values (political liberalism, individual freedom, enough socialism to ensure a just society, positive-sum outlook, and a positive view of technology) represent what it will take to evolve toward a post-Malthusian state.” - tas nav nopietni. Paskaties uz visiem morālajiem adjektīviem, kas piekabināti ģentrijam, kas leiboram un kas elitei, salīdzini ar līdzīgiem pamfletiem no līdzīga kadra un klases darboņiem a la 1789 vai 1917 un viss top skaidrs. Šķiru cīņa, dialektiskās attīstības stadijas (Malthusian states) un Ruso tipa fantāzijas (proti, paša spicīte, the Elite kā kaut kas inherently evil, barbarian un totāli samaitāts). Nenopietni. Spekulācijas par kariem, genocīdiem un labā ģentrija dominēšanu pēc kara nav vērts pat komentēt. Biens pensants=biens programmētāji. Nenopietni. Man šķiet, visa šī arvien pieaugošā IT sfēru darboņu apsēstība ar minētajām teorijām balstās viņu kā šķiras, grupas, profesionālās klases snobismā, aizspriedumā, pieņēmumā, ka viņi, redz, ZINA, kāds ir patreizējais tehnoloģiskais stāvoklis un kur tas virzās, tādējādi viņi sevi kā klasi izceļ, balstoties pretenzijās uz kognitīvi-epistēmisku pārākumu. Markss arī uzskatīja, ka ZINA patreizējo tehnoloģisko situāciju, un uz kurieni viss virzās, un ka tieši šī zināšana, certitude, viņam pierāda, ka buržuāzijas laikmets kā tāds ir beidzies, sevi izsmēlis, proti, ka proletāriji zina buržujus labāk nekā buržuji paši sevi. Tas nav nopietni. Arī Čērča rakstā ir fantastiskas spekulācijas un hiperbolas par elites iekšieni. Beigās sanāk, ka leibors tic zero sum game, jo to viņiem ir iemācījuši zero sum game galvenie ideologi-elite, savukārt ģentrijs, kā jau kognitīvi pārāka grupa, redz pāri un cauri visām šīm ideoloģiskajām false consciousness figņām. Tas viss ir tik ļoti dzirdēts, ka garlaicīgi. Ta ir IT sociāli norūpēto problēma - trešo reizi izgudrot riteni no jauna.