None of the Above ([info]artis) rakstīja,
@ 2016-11-24 14:34:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Visiem cibas [info]ctulhu
"The historian Nils Gilman wrote a book titled "Mandarins of the Future" about the legacy of modernization theory -- one of the Cold War's many examples of instrumental technical rationality gone horribly wrong. Modernization theorists believed that societies passed through deterministic and linear stages of political, social, and economic development. Modernization theory also can be viewed as small part of what is known as the "high modernist" view of the world, the belief that science and technology has an unlimited capacity to reorder the world. While high modernism and modernization theory are distinct (high modernism should be understood as a superset of modernization theory), both shared a common belief in the ability of top-down planning, the discovery of solutions through rational design, and the supremacy of scientific-technical experts. These were the means by which utopia would come.

[..] [T]echnical rationality often worsens intractable social problems rather than fixing them. In many cases, it even creates new problems! However, faith in experts and rational planning is only one part of technical rationality. Technical rationality is embodied within organizations.

[..] Thus, technical rationality's problems do not stem solely from hubris. Technical rationality's flaws arise from the pathologies of "rationalization" and its dominance in social life. Weber suggests that an era dominated by rationalization processes will see the dominance of calculation as the motivation and cause of social action (to the detriment of everything else).

[..] I will now detail why the continued plea for the tech world to do something -- anything -- to use technics, rational design, and experts to solve intractable social problems is not just profoundly wrong but also militantly stupid. Much of the world's social problems arise from technical rationality and its bureaucratic "technology" run amok. More of the same is not a solution but part of the very problem that technical rationality supposedly is supposed to solve.

[..] It is difficult to see how any objective history of the 20th century can justify the belief that all problems are tractable and that it just takes some smart people who care to fix them. Moreover, it is difficult to see how any objective history of the 20th century can avoid the conclusion that top-down centralized planning by scientific-technical experts in social and political matters has led to....undesired consequences, to put it mildly.

[..] Why do these people have such a burning desire to see engineers and bureaucrats use computers to "solve" problems that ANOTHER band of engineers and bureaucrats with computers created in the first place?"


https://aelkus.github.io/essays/ai_manhattan_project.html


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2016-11-24 15:53 (saite)
//However, faith in experts and rational planning is only one part of technical rationality.//

nope

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]artis
2016-11-24 15:56 (saite)
yep yep

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2016-11-24 16:12 (saite)
faith in experts ir galīgi garām

tāpat kā *faith* in general


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2016-11-24 16:19 (saite)
Reāli ekspertiem nevis tic (``faith`` nozīmē) bet pārbaudua viņu secinājumus, katrs eksperts tā dara ar citiem => nodrošinās kroskontrole

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2016-11-25 13:56 (saite)
> Reāli ekspertiem nevis tic (``faith`` nozīmē) bet pārbaudua

Mums gribētos, lai tā būtu, bet realitātē ir:

"Science progresses one funeral at a time." -- Max Planck

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-11-25 16:37 (saite)
Planks gan tur smagi pārspīlē un nav skaidrs, cik nopietni viņš pats to bija domājis. Planka paša mūžā parādījās un iegāja apritē abas relativitātes teorijas, kvantu mehānika, kodolfizika, mūsdienu priekšstati par Visuma izmēriem un izcelsmi utt., utjpr., bez vajadzības pēc šādas paaudžu nomaiņas.

Vēl daudz nepārprotamāk šis apgalvojums nav burtiski patiess mūsdienās, kad laiks starp brīvi izvēlētai STEM disciplīnai nozīmīgiem sasniegumiem jau ir mērāms mēnešos. Law of accelerating returns, progress, kas barojas pats no sevis utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis
2016-11-26 00:40 (saite)
Kūns principā ar saka līdzīgi. Vecajiem dogmātiķiem vienkārši grūti atteikties no kaut kā, kam ziedojuši visu dzīvi, tāpēc alternatīvi modeļi jāapkaro (jāatspēko!) par katru cenu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2016-11-24 16:17 (saite)
It is not the Art that fails you, it is you who fail the Art.

Faktiski nav iespējams runāt par sistemātisku, pamatotu racionalitātes apguvi un pielietojumu pirms aptuveni 1975. gada, kad Tverskis un Kānemans nāk klajā ar saviem fundamentālajiem pētījumiem par kognitīvajiem biasiem un prospektu teoriju.

Risinājums šeit visādā ziņā ir more of the same and the same but better, gan attiecībā uz metodi, gan tās lietotājiem, kur ar "more" tiek saprasta tīra skaitļošanas jauda (t.sk. attiecināta uz vispārīgiem intelektiem, gan caur IA, gan AI izstrādnēm) un ar "better" – racionalitātes metožu sistemātiska apguve, debiasing programmas u.c. veidi, kā censties izspiest pēc iespējas labākus rezultātus no dotajā brīdī pieejamā substrāta.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2016-11-24 19:49 (saite)
Kur tu vispār redzi ''progresu'' racionālu lēmumu izvēlē? Rietumeiropa šobrīd izskatās maigi izsakoties kreizī. Sākot ar ''bēgļu'', beidzot ar monetāro politiku. Puse ES valstu dzīvo uz nabadzības/recesijas robežas, otra puse sāk pārvērsties par trešās pasaules valstīm un tas viss priekš kā? Jo politiķi rīkojas iracionāli, vēlas apmierināt savus emociju centrus, ievilkt ķeksīti savā ''esmu labs un pareizi domājošs cilvēks'' blociņā. Sauss pragmatisms noteikti ir lieta, kas akūti trūkst pašreizējajā administrācijā. Emo bullšits gan sit augstu vilni.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-11-25 02:10 (saite)
Redzu konkrētos think-tankos, pētījumu centros un slēgta tipa forumos. Daudz mazāk redzu administratīvajās institūcijās, un jā, tieši tā arī ir problēma: par maz pragmatisma, par maz racionalitātes (gan vārda ikdienišķajā, gan tehniskajā nozīmē).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis
2016-11-25 03:01 (saite)
Ģeniāli, tu tikko pateici, ka varam aizmirst par racionalitāti pirms 1975tā gada, kad dažus cilvēcei dāvāja reliģisko atklāsmi par to, kas ir īstais racionālisms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-11-25 05:57 (saite)
Tas ir tas pats, kas pateikt, ka par vispārīgās relativitātes teoriju nevaram runāt pirms 1915. gada. Tas nav kontroversāli. Katrai disciplīnai ir atrodami sākuma un pagrieziena punkti laikā un literatūrā.

Šeit, protams, ir jāņem vērā, ka es runāju par racionalitātes teoriju un praksi specifiskā, nevis vispārīgā vai folk-nozīmē. Visi cilvēki intuitīvi sagaida, ka lietas kritīs uz leju, bet pirms Ņūtona "Principiem" neviens neprata sistemātiski izskaidrot vai kaut aprakstīt lietu krišanu. Tieši tas pats attiecas uz racionalitāti un tādiem vārdiem, kā Pērls, Džeinss vai Kānemans.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2016-11-25 13:10 (saite)
> Visi cilvēki intuitīvi sagaida, ka lietas kritīs uz leju, bet pirms Ņūtona "Principiem" neviens neprata sistemātiski izskaidrot vai kaut aprakstīt lietu krišanu

Roberts Huks savā 1666. g. lekcijā "On Gravity" Royal Society to jau bija salīdzinoši precīzi aprakstījis. Iesaku apskatīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-11-25 16:45 (saite)
Šī jau ir tikai kārtējā epizode no sērijas "Ņūtons nespēj ne ar vienu sastrādāties". Huks stāstīja, ka Ņūtons esot no viņa nozadzis apgrieztā kvadrāta likumu, Leibnics – to pašu par diferenciāļiem, droši vien ir vēl kas līdzīgs, par ko es nezinu.

Anyway, tā ir piesiešanās sīkumiem. Manu apgalvojumu var WLOG pārfrāzēt kā "pirms universālā gravitācijas likuma noformulēšanas [..]", izvairoties no konkrētiem personvārdiem. Vēl vairāk, tas pats princips jau attiecas arī uz racionalitāti. Pirms Džeinsa bija Beijess, Laplass un Gibss, pirms Kānemana - XX gs. sākuma biheivioristi utt. Daudz kas no šiem lielajiem sasniegumiem vismaz daļēji ir priekšgājēju fragmentārā darba sekmīga savienošana funkcionālā, produktīvā veselumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-11-26 00:41 (saite)
Vienkārša kategoriju kļūda - "atklājumi racionalitātē" nav tas pats, kas "atklājumi dabaszinātnēs".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2016-11-26 00:48 (saite)
Daļa no atklājumiem racionalitātē ir atklājumi dabaszinātnēs, savukārt pārējais ir sasniegumi matemātikā, uz ko attiecas viss tas pats.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2016-11-24 16:33 (saite)
Enīvej, nu nepatīk atsevišķiem autoriem high modernisms.

Ir ko piedāvāt vietā, vismaz apskatīt kā alternatīvu?

Tas ir tāpat kā piemēram ar atomenerģiju vai gaisa satiksmi - jā ir problēmas, ir plāni kā viņas risināt, bet vai ir alternatīva?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]krishjaanis
2016-11-25 03:01 (saite)
Alternatīva ir v i e n m ē r - ja neesi determinists.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis
2016-11-25 03:02 (saite)
Tas ir no sērijas "mēs sadarbojāmies ar okupācijas režīmu, jo nebija citas alternatīvas".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?