dīvaini
skolā mums uzdeva mājas darbā uzrakstīt 10 teikumus ar subjuntivo - tas tāds spāņu analogs latviešu vēlējuma izteiksmei, nu ne gluži līdzīgi, bet kaut kas uz to pusi. labi, ne par to stāsts.

tā kā mani nāvīgi garlaiko rakstīt vienkārši teikumus bez kādas jēgas, tad uzrakstīju smuku dialogu starp māti un meitu par to, vai vajag iet uz diskotēku vai ne. šodien stundā skatām mājas darbus, un es saku, ka man ir nevis teikumi, bet dialogs. un šajā brīdī Karīna uz mani apvainojās un teica, ka es to darot tikai tādēļ, lai izpatiktu mūsu spāņu valodas skolotājām. viņa, lūk, pati arī esot skolotāja un atpazīstot skolniekus, kuriem patīk izcelties, lai izpatiktu skolotājām. piedevām viņa to teica mūsu skolotājas Natālijas klātbūtnē. stulbā kaza.

bet pašai viņai tiešām bija muļķīgi teikumi, tieši tādi, kā man riebjas: es positivo que tu leas libros (ir pozitīvi, ka tu lasi grāmatas). he he.