Lūdzu, · pastāstiet

šodien ir izteikti besīga diena. blakus visiem vagoniņiem, kas ikdienā jāvelk, man riebās rīta treniņš, pēc tam izrādās bija saskābis piena spēks un pa ceļam uz darbu mans Caffeine ir aizvēries - tā aizvēries, ka izrautas visas mēbeles un lete.

ja jau mēs par ikdienišķā atgriešanos cibā.

"But that's the thing,
is you don't ever really move on.
The people you've hurt,
the people you've lost
you just carry 'em around with you
wherever you go."

Uzrakstīt dziesmu - tas reāli ir sūds.
Bet uztaisīt labu aranžējumu - lūk, kas nošķir vīrus no zēniem.

Šodien bija brīnišķīga diena. Sāku ar to, ka uzspļāvu ierakstiem plānotājā, lēni, lēni brokastoju, tad gāju staigāt pa Mežaparku, vēroju priecīgus cilvēkus un suņus, bērnus, kas šļūca pa reni Dz.sv estrādē, dzēru karstu cidoniju dzērienu, acis žilba saulē, tad rimčikā nopirku šādus tādus gardumiņus, kurus gandrīz tūlīt pat arī visai eleganti pagatavoju visādos tur rozmarīnos un timiānos, bet pirms tam vietējā humpalā nopirku jaunkudzei episkas (kā viņa pati feistaimā nokomentēja) kurpes un ja jau tad jau arī gandrīz tikpat episkus aizskarus jaunajam dzīvoklim, kurš joprojām ilgojas pēc iekārtošanas, pēc tam apskatīju, ko tad mums rāda splendidā un nolēmu iet uz Hamnetu, jo Mīli mani maigi, kas bija otra izvēle, šķita pārāk bēdīga, tad nokavēju trolejbusu un izsaucu boltu, boltists apvaicājās, ko tad labu rāda kino un ātri pastāstīja, ko redzējis kbizē! un tad arī, ka esot filmējies pie džūda lova un vispār visus tai kino industrijā pazīst, biki vēlāk pazina arī mani (kaut kas tāds man gadījās pirmo reizi un es te vienkārši par to brīnos), pie kino kasēm satiku sen neredzētus jaunības dienu draugus, tad skatījos filmu un brīžiem knapi turējos, lai neraudātu balsī, bet tādā ļoti gaišā sajūtā, un tad bridu pa sniegu uz trolejbusu un braucu mājās un tagad priecīgi rakstu šo. Vienkārši perfekta diena. Iespējams tāpēc, ka varēju to pavadīt ar sevi.

Oi, man, tak, Ļohu atveda.

Eju es, vārdsakot, rāmā novakarē uz mazo māju pēc biešu zupas - bļodiņa, tur, karotīte. Pēkšņi, rūķis priekšnamā, es pat lāga sabīties nepaspēju, cik maigā balštelē uzrunāja, bet, cik noskaidroju, voobšeta nas četvera, viens no kuriem guļ mašīnā. Nu, tad, sootvetsvenno - krāšņi izkārtojās ciemakukuļa speķis ar baltmaizi pa kristāla šķīvi no viesistabas kumodes un lija šņabis, pie šāda, ta, gadījuma. Sēdināja mūs ar Ļohu blakus un visi priecājās par atkalsavienošanos, gan jau pat es, jo kā jau teicu, tas šnabis.

Manu konkrētu lokāciju bija atraduši čerez čerez citiem pilsētiņas N iemītniekiem, kas bija mani uz Ezerniekiem vizinājuši laikā, kad pieskatīju tur saimniecību. Bet, godīgi sakot, biju mērenā šokā un diezgan arī skāba, par tādu ta uz galvas uzgāzušamajamajamies ""laimi".

Atstāja man viņu, pati pa tuņķim jau arī pati piekritu, lai, uz pāris dienām.
Bet kā visam skaistajam, pat speķim uz dzimtas kristāla, arī šim mīlasstāstam nav skumjāku beigu kā esemeska, lai tā vairāk nedara un norimstas jele, jo, kas beidzies ar mandarīniem, tam tur arī jābeidzas.
Long storī šort, viņš tāds iegātņa tipāžs bez savām cigaretēm un grib ēst. Dzīvoklis pilsētiņā N gan viņam ir, tāpat kā darbs, kurā knapi turas, jo jādzer. Nu, tādā garā. Toreizīt vienu mēnesi nodzīvoju līdz attapu razkladu, nu tad arī- attiecīgi.

"Slowbleed
I see me turn the faintest blue
So sweet to see
You'll come and soothe it all away"

Slidojot prātplūsmas stāvoklis iestājas dabiski

kā normāli pārtulkot "what the fuck"

vai kāds cilvēks vispār reālajā dzīvē lieto izsaucienu "kas pie velna"?

šorīt braucu no spices sporta kluba, ārā bija joprojām mīnus 16, viss apsarmojis, balts, skaists un te - skrējējs šortos un bez krekla.
kāpēc?
kāpēc tā nodarīt savai ādai?

atpakaļ ir!

"How long have you been
Lost down here
How did you come
To lose your way?
When did you realize
That you'd never be free?"

Pie joda magniju

The mair it snaws
(Tiddely pom),
The mair it faws
(Tiddely pom),
The mair it faws
(Tiddely pom),
It’s lyin.
And it’s mibbe a phase
(Tiddely pom),
But hoo cauld ma taes
(Tiddely pom),
Hoo cauld ma taes
(Tiddely pom),
Are steyin.

Mīlestība želejkonfektē.
Jau 2. reizi tālā vienatnē atveru tieši to, kuru visvairāk gaidīju, bet kur vismazāk cerēju.

Kā vislabāk un ērtāk lejuplādēt visu savu cibu (ierakstus, ideāli, ja varētu arī komentārus)? Saprotu, ka ir iespēja lejuplādēt pa mēnešiem, bet tie ir vairāk kā 240 mēneši.

ziemošanai laukos nebūtu ne vainas, ja budkā, ar avīzi, sēdētu kāds neitrāls kurinātājs un nemitīgi uzturērētu uguni dzīvu. Tā,es teiktu, ka visu cauru dienu pārvietojos starp dzestriem šķūņiem, centrālo katlu un istabas jotulu, apddzisis ir vai nu viens vai otrs un man nemitīgi ir sodrēji pa seju, nerunājot par rokām.
Dāma visa kratās, lai cik man tas arī neliktos perversi, laikam jāpasūta viņai kāda adīta kleitiņa. Spalvas viņai tikpat cik man. Godīgi sakot, man gribētos kādus desmit grādus siltāku, ja nu galīgi nevar maija mēnesi sarunāt. Pa logu gan smuks kā pastkartē. grebju dēļu atgriezumos puķītes un krāsoju stikla krāsām, kas izrādījās gavno priekš stikla, bet šitādiem, joku projektiem der ideāli. Bikškostīmu! Vot, ko Dāmai vajag! Un sakrālās naktsbikses kā māsai Ausmai.

"Harbour" (Moby feat. O'Connor) izraisa īpaši jutīgi pacilātu noskaņu, nesen sapratu, kā tā veidojas. Ievadā un arī pēc tam, kur ir saspēle starp ģitāru un balsi, ģitāra skan intonatīvi par zemu, bet balss intonatīvi par augstu, bet bass ir nosacīti pareizajā tonalitātē. Intonāciju veido novirze no pamattoņa, kas ir mazāka par astotdaļtoni, tādēļ disonanses, ko tipiski veidotu ceturtdaļtoņa starpība te nav. Tomēr veidojas spēcīgs kontrasts - tumša ģitāra, gaišs vokāls, bet tam kā apakšā kā neapstrīdams, balstošs un iedrošinošs fundaments ritinās basa līnija. Piedziedājumā vokāls savukārt nonāk vienā intonācijā ar pārējiem instrumentiem vai pat ir nedaudz intonatīvi pazemināts pret vijolēm, līdz atkal spoži uzmirdz uz detonētās ģitāras pavadījuma fona. Skan nedaudz šķībi un reizē vienreizēji. Paldies jums, mīļie draugi, lielisks gabals!

Palaidnis - pieklājīgs autovadītājs