| |
| |
|
Kamēr baterija velk
Kādreiz, sen, staigāju pa rajoniem, pētīju un prātoju, kā cilvēki dzīvo, un kā ir dzīvot tādā vai šādā mājā. Skatījos, kādas lustras un aizkarus (jo to varēja no ielas saredzēt) cilvēki ir izvēlējušies, un iztēlojos, kā tas ir, būt tādam, kurš tādus izvēlas, un kā ir tādiem aksesuāriem sadzīvot. Pārsteidzoši liela dažādība, tik daudz noskaņu, varēju sajust, kurās mājās kādi cilvēki ir, kā tie sadzīvo, pēc tapetēm mērot. Pusaudzība gan arī deva pa vadiem, gribējās augstceltnes ar atsvešinātību piedzīvot, pie Botāniskā Dārza piemēram, un ciemošanās Mežaparka elitārajos, bet kulturālājos apartamentos atstāja mani aukstu un apmulsušu. |
|
| |
| |
| |
|
ļoti patika, kā krievu žurnāliste marija pevčiha nedaudz negaidītā kolaborācijā sev atklāj videospēļu sfēru (ar geoguessr) acis aizdegās, rokas pieslēdzās un, kad viņai piedāvāja pageimot pax historia marija pajautāja, A KĀPĒC MUMS VAJAG NODARBOTIES AR ŠO HUJŅU, ja mēs varam ceļot pa visu pasauli, un pie tam mēģināt uzminēt pilsētas vai valstis es arī šo jautājumu pastāvīgi sev uzdodu |
|
| |
| |
|
Latviskā dzīvesziņa, apkārt kalnu saule teka
Par citiem nezinu, bet man droši vien šo mācību, tā sacīt, šūpulī iegravēja un tā ir tāda, nesēdēšu uz pūra sveces: NEKAD UN NE PIE KĀDIEM APSTĀKĻIEM (izņemot pavisam ārkārtīgus ārkārtas) 1. Latvijas televīziju Pārējo- ja aicina un vajag, tad var, bet šuj ko šūdams, sasien mezglu/ septiņreiz appreci/ nezariņanenolauz/utt. Taču šos trīs: vienkārši nē. Tas nav ārpusniekam iespējams. Punkts. Un man žēl tīri personīgi un profesionāli visus tos kuri vai nu šo turpina darīt vai izlikties, ka dara. |
|
| |
| |
|
ko es šodien redzēju
šodien autobusa pieturā redzēju jaunu meiteni kas bija tērpusies tādā diezgan atvērtā dekoltē blūzē vai krekliņā, es tur nesaprotu atšķirības viņa ēda šokolādes saldējumu uz kociņa un pēkšņi viss šis šokolādes un saldējuma masīvs no kociņa nokritā lejā, punktā vispār nekādas seksuālas objektivizācijas, kam gan negadās |
|
| |
| |
| |
|
"A feast coming in, An Arabian night with a taste of salt, Fond good-byes and Good Lord! There you are! These boxes with cats, these eggs that must not be broken, These sailors' cries and rope thrown down On the dock for tying, Seeing the world itself arriving." |
|
| |
|
Rīgas Laiks, 2005.-2024. gada numuri LNB arhīvā. Kad nav, ko darīt. “Guļu gultā, lasu Buņinu: “Neapolē, Kamaldoli klosterī virs Vomero ik pa stundas ceturksnim dežurējošais mūks dauza pa ceļļu durvīm: “Badate, è possato un quarto d’ora della vostra vita.”¹ Uldis Tīrons, Redaktora dienasgrāmata, RL, 02.2005 ¹ “Ieklausieties, ir pagājis vēl viens stundas ceturksnis no jūsu dzīves.”” |
|
| |
|
bijām vakar uz ODU nacionālajā. visi slavē un un un varbūt tāpēc, bet manā skatījumā izrāde neiziet no rāmja "normāla izrāde". daudz "izkritienu" dramaturģiskajā materiālā. vienīgais, kas likās izcils, ir abu vīriešlomas tēlotāji, es tur redzu SN nominācijas. |
|
| |
| |
|
"Antoninus Liberalis said that Iphigenia was transported to the island of Leuke, where she was wedded to immortalized Achilles under the name Orsilochia." Island of Leuke = острів Зміїний, aka "русский корабль, иди на хуй" |
|
| |
| |
| |
|
pēdējo septiņu nedēļu laikā lielāko daļu esmu bijusi prom. trīs nedēļas Venēcijā, tad Romas garās kāzu jubilejas brīvdienas, komandējums Parīzē. pēdējās piecas nedēļas visu laiku esmu drusku slima. klepus, iesnas, sāpīgs kakls. jū neim it. un temperatūra gandrīz visu laiku turas drusku paaugstināta. jāiet pie ārsta. vai arī jāatpūšas tā pavisam. spēka gan ir daudz, svētdien kā aizskrēju, tā noskrēju pusmaratonu diezgan superīgā laikā. |
|
| |
|
strādāju uz Alberta ielas un braucu uz darbu ar riteni. vienīgais, ko gribētu, lai gidi nav idioti un savas grupas uz ietvēm drusku savāc kompaktāk. man negribas tūristies dzindzināties virsū, bet viņi stāv, skatās uz augšu, klausās savas austiņas un pilnībā nobloķē ietves. abās pusēs! |
|