antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2021-10-26 09:59:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Self help
Tā kā šorīt mums tāds pašpalīdzības rīts (gan pie bauda, gan doora, gan netieši pie aborigens), tad es arī nolēmu piemest savu artaviņu. Šis nav balstīts dziļos pētījumos, tīri mana intuīcija dzīvojot, cīnoties ar nomāktību, un šo to izmēģinot.



Manuprāt, visas dažādās pašpalīdzības metodes (ieskaitot "radošā procesa meklēšanu") vērstas uz divu lietu iedibināšanu:
1) produktīvi ieradumi,
2) paaugstināts pašvērtējums.

Abas šīs lietas kopā atļauj iegūt brīvību no ikdienas, un drosmi rīkoties, līdz ar to novedot pie apzinātākiem un mērķtiecīgākiem lēmumiem. Ja šādu režīmu izdodas noturēt ilgtermiņā, tas gandrīz droši nozīmē veiksmi. Vēl labāk, tās viena otru nostiprina, veidojoties pamatotai pārliecībai par sevi, un savām spējām.

Skatoties no šāda leņķa, bauda pretnostatījums starp Pītersona "sakārto savu istabu", un Poruka vētraino dzīvi man nešķiet būtisks. Abos gadījumos ieradumi ir produktīvi - tie noved pie pozitīva iznākuma (vienā gadījumā, literatūras pieminekļiem, otrā, pie produktīvas rutīnas).

Vai ar šo pietiek, lai būtu mierā ar sevi un laimīgs? Diemžēl nē, tikai, lai būtu veiksmīgs. Tāpēc nav jābrīnās, ka Porukam "noiet jumts", vai ka Pītersons ir atkarīgais par spīti kārtīgajām telpām.

Iekšējam mieram vajadzīga vēl trešā komponente (varbūt ir arī citi ceļi, bet pagaidām neesmu par tādiem uzzinājis):
3) pašaizliedzīgi kalpot sabiedrībai.

Nav būtiski, vai tā ir plašākā sabiedrība (kā ārstu vai skolotāju gadījumā), vai tava draudze, vai pat tikai paša ģimene. Būtiskais ir atvērties un dzīvot līdzi citu ciešanām, mēģināt tās padarīt mazākas, un palīdzēt citiem dzīvot labāko iespējamo dzīvi. Mēs esam sabiedriski radījumi, un dziļa laime ir atrodama tikai dziļā mīlestībā.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]az
2021-10-26 10:56 (saite)
pēdējie septiņi vārdi manī arī dzīvo ;)

pirmie divi punkti, protams, palīdz. par trešo kā kalpošanu, jā, bet es tur gribu ielikt arī visus tos cilvēkus, kuri ir vienkārši laimīgi, varbūt neko citiem nedarot (tātad arī gauži nē), bet darot sev labu. un tad, kad kāds ir tāds sevi mīlošs un sev labu darošs, 1) pārējiem ir par vienu aprūpējamo mazāk, 2) pārējiem arī var sākt veidoties vēlme par sevi rūpēties.
tā ka es padziļinātas rūpes par sevi un savu ķermeni pielīdzinu kalpošanai citiem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-10-26 11:12 (saite)
"es padziļinātas rūpes par sevi un savu ķermeni pielīdzinu kalpošanai citiem" - es arī. Manā iztēlē tas ietilpst labajos ieradumos. Pārāk daudz cilvēku cenšas dzīvot tikai citiem, un tāpēc izdeg, līdz paši kādam kļūst par slogu.

Ar to kalpošanu jau arī nedomāju tikai taustāmas lietas - mūsu sabiedrībā bieži būtiskākais ir atvērtu sirdi spēt uzklausīt, nenosodīt, un pašam izstarot mieru un prieku. Tam tiešām vajag lielu iekšējo spēku.

P.S. ♥

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]az
2021-10-26 12:25 (saite)
ā, jā, ja pietiek nenosodīt, tad to es ļoti cenšos ;)
viens cilvēks reiz teica, ka nevar vienlaikus nosodīt kādu un mīlēt sevi, var tikai vai nu vienu, vai otru. reizēm, kad ir tās lielās skumjas un dusmas un gribas iet un visiem pateikt kaut ko ļaunu, es mēģinu atcerēties, ka varbūt tā vietā varētu samīļot sevi.

sarkanā ir mana mīļākā krāsa ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]aborigens
2021-10-26 11:06 (saite)
nezināju, ka man ir bijis pašpalīdzības rīts :D

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-10-26 11:19 (saite)
Nu, varbūt es vienkārši kontekstā to tā nolasīju. Manuprāt, tas labi izgaismo otru pusi - ne visiem strādā viens un tas pats padoms. ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nova
2021-10-26 11:06 (saite)
Tieši tāpēc,lasot kāda cibiņa žultaino siekalu sķiešanu cibā postos vai komentāros, atgādinu sev satori.lv Henrika Eliasa Zēgnera teikto:

"Mūsu atšķirības nemaz nav tik nesamierināmas,
un mīlestībai, kas vajadzīga, lai tās pārvarētu, nav jābūt liktenīgai."

Universāls likums, dārgie cibiņi. Attiecināms uz jebkuru situāciju. Nevajag obligāti liktenīgo, pietiek ar visparastāko cilvēkmīlestībum

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-10-26 11:15 (saite)
Jā, es ļoti bieži jūtu, ka pats pienāku pārlieku tuvu šai robežai (žultainu siekalu šķiešanai). Mierinu sevi, ka nerakstu jau adresātam, bet, lai palīdzētu citiem justies dzirdētiem un saprastiem. Nemaz neesmu pārliecināts, ka man ir taisnība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2021-10-26 11:29 (saite)
Man šķiet, ka šis ir bs, nu, tb, "produktīvi ieradumi" ir paredzēti veiksmei un darbam kapitālistiskajā sabiedrībā (kas, protams, ir labi konkrētajā sabiedrībā), pašvērtējums un pašaizliedzība abi ir ego-centrēti un tāpēc agrāk vai vēlāk paliks padeni

man šķiet, ka atslēga ir tajā, ka tu "atrodi savu komforta zonu", to telpu, kurā jūties labi,
un savāc un noturi sev apkārt tādas refleksīvas virsmas, kurās redzi sevi no labās puses, pie kuras tad arī strādā.

/es neesmu jkp un šis nav reāls padoms x)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-10-26 11:39 (saite)
Var šīs lietas saprast, kā Tavā pirmajā teikumā, bet var arī savādāk.

Piemēram, dzīve saskaņā ar dabu, vai reliģiskā prakse arī uzliek noteiktus rituālus un ritmus. "Produktīvs" šeit nav domāts gluži materiālā nozīmē. Negribēju lietot "labi" ieradumi, jo radošiem cilvēkiem tie bieži vien mēdz būt ne tik labi. ;)

Nedz pašvērtējumam, nedz pašaizliedzībai nav jābūt balstītiem ego (kaut gan mūsu sabiedrībā, protams, visbiežāk tā arī ir). Tas vienkārši nozīmē, ka esi pārliecināts par savu rīcību, un dzīvo citiem. Vai no tā pūties vai ne, jau atkarīgs no tavas kultūras fona un/vai dziļuma.

Btw, Tavs "noturi sev apkārt tādas refleksīvas virsmas, kurās redzi sevi no labās puses, pie kuras tad arī strādā" ļoti izklausās pēc pašvērtējuma celšanas un produktīvu ieradumu veidošanas mākslinieciska procesa ietvaros. Tas tā, varbūt labāk sapratīsi, ko biju domājis. ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-10-26 11:55 (saite)
Es saprotu, ko Tu biji domājis, been there, done that, un izsaku savu viedokli, kas atšķiras no Tava viedokļa. Pat tad, ja Tu ļoti vēlētos noripot uz "patiesībā visi kaut cik saprātīgi cilvēki domā tā, kā es, vienkārši nav sapratuši, kā es to domāju, vai arī paši nav sapratuši, ka patiesībā domā tā, kā es" :)

Un ir milzīga atšķirība starp paš-vērtējumu, paš-aizliedzību un "refleksīvajām virsmām", jo iekšiņa vienmēr atšķiras no āriņas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-10-26 12:01 (saite)
Pieņemu un akceptēju, man nav nekādu ilūziju, ka būtu aizsniedzis kādu absolūtu patiesību. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-10-26 12:04 (saite)
Paldies :) Man arī ne, manā šībrīža "feel good" reģistrā ir arī "zināt, ka katrs cilvēks dīlo ar lietām citādi un tas ir OK"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2021-10-26 11:49 (saite)
"Mana komforta zona" arī ir, brr, "kapitālisms". Apreģeļiķis, pažalusta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2021-10-26 11:57 (saite)
Apreģeļiķes par savu niku, lol.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]riobravo
2021-10-26 11:32 (saite)
Man ļoti svarīga ir pašizaugsme. Jaunas prasmes, labāka fizuha, sasniegti mērķi. Šis dod enerģiju gan darba, gan ģimenes dzīvei. Kamēr es pats zinu, ka progresēju, tikmēr viegli tieku galā ar parasto dzīvi un pienākumiem.
Mīnuss, ka retāk esmu mājās, bet tā ir labāk, nekā būt mājās daudz, bet bezjēdzīgi sēdēt dīvānā, jo negribas neko darīt.

(Atbildēt uz šo)


[info]bauda
2021-10-26 14:45 (saite)
Poruks bija produktīvs salīdzinoši ļoti īsu brīdi, deviņdesmitajos (~1/4 sava mūža), kad, domājams, izdega, pēdējie 5 gadi jau garīgā dārziņā. Es domāju, ka tavā shēmā trūkst 4) ilgtspēja/-īgums

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-10-26 15:09 (saite)
Bija domāts iekš pozitīvajiem ieradumiem. Bet jā, droši vien šī shēma ir pārāk vienkāršota. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?