antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2021-04-16 11:48:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
gnidrologu lasot
Cenšos saprast, kāpēc man gnidrologa ieraksti liekas tik unikāli kaitinoši.

Esmu nonācis pie sekojošas hipotēzes - atšķirībā no, piemēram, telos.lv, kas cenšas pierādīt lietas, kam nepiekrītu, gnidrologs taisa ierakstus, kuru dziļākā būtība ir vispārpieņemtas patiesības, taču tie ir pasniegti tā, it kā oponenti vājprātīgas ideoloģijas vārdā šīs patiesības noliegtu. Atbildēt uz šo tiešā veidā īsti nav iespējams - vai nu nākas skaidrot ar "jā, bet", kas var novest tikai pie pārmetumiem jautājumu samudžināšanā un negodīgumā, vai arī ar "nē, jo", kas savukārt viegli pagriežams kā to acīmredzamo patiesību apšaubīšana. Lose-lose. Tajā pašā laikā "savējiem" vai naivam lasītājam no malas varētu likties, ka atbilžu trūkums ir nespēja atspēkot viņa implikācijas.

Vai kādam ir idejas kā cīnīties ar šāda veida propagandu?

Kā piemēri, tikai vakardienas ieraksti:

Vispārpieņemtā tēze: Skatoties statistiski, vīrieši ir fiziski lielāki un stiprāki par sievietēm.
Pamatojums: Video, kurā vispirms kareive rausta striķīti, tad kareivis. Kareivim izdodas striķīti paraut stiprāk.
Implikācija: Feministi iedomājas, ka sievietes tik pat labi var pildīt lielu fizisku spēku prasošus uzdevumus kā vīrieši.

Vispārpieņemtā tēze: Militārajās zinātnēs nav būtisks tikai militārais spēku samērs, bet arī kareivju morāle, un pretinieka uztvere.
Pamatojums: Maskas nēsāt aicinošs plakāts, kur ASV jūras flotes ērglītis attēlots ar masku.
Implikācija: Pat grūti pateikt - kaut kāda covid vai kultūrmarmsistu sazvērestība, ar mērķi graut armijas prestižu. Bet nu kopējā noskaņa skaidra.

Vispārpieņemtā tēze: Ja vēlas nosargāt augstākus principus, atsevišķu cilvēku ciešanas var būt neizbēgamas.
Pamatojums: Statistika, kas parāda, ka varbūtība tikt nošautam masu apšaudē ar automātisko ieroci ir objektīvi neliela. Salīdzinājumam piesaukti anālās pašapmierināšanās riski - šo izvēli īsti neizprotu - varbūt šāds pretnostatījums izvēlēts kā atsauce uz Freidu? Mājiens uz to, ka arī otrā gadījumā iet runa par masturbāciju ar fallisku priekšmetu?
Implikācija: Pret-ieroču aktīvisti melo, lai tikai panāktu ieroču aizliegšanu.
Zīmīga sakritība: šajā pašā dienā Inidanopoles pilsētā ASV masu šaušanā ar automātisko ieroci nošauti 8 cilvēki, ieskaitot bērnu un grūtnieci.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antiprojekcija
2021-04-17 00:20 (saite)
Zinātne nozīmē noteiktu metožu kopuma lietošanu (kas laikam ejot, protams, var mainīties - tādā nozīmē tas ir vairāk kā tāds tīkls, nekā piramīda). Lai rastos aizdomas par to mānīšanos, droši vien kādam bija jāmēģina to replicēt (neesmu iedziļinājies, kad par to uzzināju, jau bija zināms, ka nav pareizs). Kad tas neizdodas, tad jau tiek sākti meklēt skaidrojumi - rezultātu falsifikācija ir tikai viens no iespējamajiem skaidrojumiem. Tas, ka tur iesaistīti dažādi cilvēki neko nenozīmē.

Sociālās zinātnes, savukārt, nav nekāda maģija, bet gan tā pati filozofija, tikai ar šaurāku fokusu, uzsvaru uz taustāmu lietu izpēti, un katrai specifiskām metodēm, kas ir vairāk vai mazāk aprobētas. Protams, ka viņiem ir daudz ko teikt par komunikāciju, utt, - pateicoties soc. zinātņu pētījumiem, mēs varam relatīvi labi prognozēt, kā cilvēki uz noteiktiem ziņošanas veidiem varētu reaģēt, piemēram. Šos zinātniekus arī pieaicina konsultēt par šādām tēmām. Tu varbūt nelasi viņu viedokli, bet tas noteikti tiek ņemts vērā veidojot tādas plaša mēroga komunikācijas kampaņas kā covid gadījumā.

Tās visas problēmas, ko apraksti ir pilnīgi reālas un objektīvas, bet tas nemaina to, ka tā jebkurā gadījumā ir filozofija+. Tu vairs nesēdi savā mucā, un no savas pieredzes nespried par pasauli, bet gan reāli ej ārā pasaulē, un skaties uz faktiem. Tāpēc arī tiem atklājumiem ir liela ietekme uz filozofiju, ka filozofiem jau arī interesē realitāte.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-04-17 00:35 (saite)
Nu, medicīnā nereplicē tiešā veidā. Katrs pētījums kaut kādā veidā atšķiras. Dažreiz veic metapētījumus, kas ir vairāku pētījumu kopsavilkums, bet arī tiem ir zināmas problēmas. Un par katru pētījumu izvērtē, cik korekti ir visi apstākļi, vai ir kādas problēmas ar datu atlasi utt. Vienu vārdu sakot, ļoti mesīgi (messy) un nekas nav 100% precīzi.

Attiecīgi pierādījumus medicīnā klasificē no vājākiem līdz stiprākiem. Un pat par to, cik stipri tie ir, var vēl daudz strīdēties, bet nu apmēram ir skaidrs.

Sociālajās zinātnēs datu iegūšana ir vismaz par kārtu ja ne vēl vairāk mesīgākas. Tāpēc arī to pierādījumu stiprums ir par kārtu zemāks. Farmācijā var būt tā, ka teorijā viss ir lieliski, sākotnējie pētījumi nostrādā labi, bet beigās ar lielāku cilvēku skaitu viss izgāžas. Tāpēc ir skepse pret vairumu sociālo zinātņu pētījumiem, jo ļoti reti tie ir izgājuši tik stingras pārbaudes.

Bet tas, ko tu saki, ir ābeces patiesības, bet prakse ir daudz mesīgāka. Tā kā tu nemini neko konkrētu, es došu vienu piemērau. Kānemanam ir vesela grāmata, kur apraksta freiming utml. lietas. It kā tās strādā, bet bieži vien tās ir ad hoc paņēmieni, kurus jau tāpat mēs pielietojam. Bet ja izstrādā informācijas kampaņu, tad tas nav īsti derīgi, jo nav jau tā, ka to var tieši pielietot. Varbūt var, bet tad nav zināms, kāda būs attieksme utml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-04-17 00:49 (saite)
Ir ļoti messy, jā. Bet tas, ka mēs to zinām, un zinām arī kādā veidā tās problēmas mēdz izpausties (nu, piemēram, nepareizi formulēti jautājumi, izlases kļūdas, utt), jau arī ir šo zinātņu sasniegums. Ja to visu ņem vērā, varam jau būt nedaudz pārliecinātāki, par to ko darām. Arī rezultātu interpretācija ir daudz sarežģītāka, nekā eksaktajās zinātnēs, un bieži neviennozīmīga. Taču, mans points ir, ka nav jau alternatīvas - sēdēt savā dīvānā un par šīm lietām spriest pilnīgi abstrakti, var strādāt tikai vēl sliktāk.

Skepse pret soc. zinātņu pētījumiem, kā tie tiek atspoguļoti populārajā kultūrā un presē, ir vairāk nekā pamatota - reāli, dzenoties pēc kliedzošākajiem vai jaunākajiem "sasniegumiem", tiek publicēts ļoti daudz kas nekvalitatīvs, vai ko labākajā gadījumā varētu nosaukt par hipotēzēm (vienā izlasē atklātas sakarības). Es jau sen tādus rakstus vispār vairs nelasu - ja ļoti ieinteresē, tad meklēju pašu zinātnisko publikāciju. Par laimi, tās ir tikai putas, nevis viss okeāns.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-04-17 00:55 (saite)
Es nesaku, ka šīs zinātnes nav vajadzīgas. Bet tikai to, ka tām pagaidām nav nekādu stipro rezultātu, kurus varētu veiksmīgi izlietot praksē.

Mēs neuzticamies priekšlaicīgiem rezultātiem no zāļu pētījumiem, jo ir pārāk liela iespējamība, ka beigās izrādīsies, ka tie nestrādā. Tāpat arī pret sociālo zinātņu pētījumiem esam ļoti piesardzīgi. Jā, dodam zināšanai, ka tāds pētījums ir, bet paturam prātā, ka tas nav apstiprināts un praksē pierādīts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-04-17 01:06 (saite)
Baigi grūti par tiem stiprajiem rezultātiem - tādu atklājumu kā kaut vai medicīnā ir maz - CBT būtu viens no tādiem, manuprāt. Bet ir ļoooti daudz lietu, kurām kādreiz ticējām, bet par kurām tagad zinām, ka tās ir aplamas. Un tas jau arī ir milzīgs ieguvums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-04-17 01:28 (saite)
CBT ir apmēram vienā līmenī ar antidepresantiem, kas ir zāles ar samērā vāju pierādījumu līmeni.

Man vissvarīgākais šķiet atklājums ekonomikā, ka naudas drukāšana var būt ļoti noderīga lieta ekonomikā un neradīt inflāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?