antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2021-04-13 09:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Liberāļa atbilde uz morālu dilemmu
Runāšu par Roberta Romanovska rakstu "Liberāļi un morālās dilemmas" portālā telos.lv, konkrēti sadaļu par fotogrāfes Šūlmeisteres atteikumu fotografēt lezbiešu pāri, un ar to saistīto dilemmu starp brīvību un vienlīdzību.

Man šis raksts patika daudz labāk nekā vairums līdz šim publicēto, jo vismaz cenšas korekti atspoguļot otras puses domu gājienu, un vienkāršiem loģiskiem spriedumiem to apstrīdēt, nevis slēpjas aiz divdomīgas valodas, lai lasītājam kaut ko paslepus iestāstītu. Problēma tikai tajā, ka liberālā pozīcija nav izprasta, tāpēc gribēju to šeit precizēt.

Kā liberālis, varu akceptēt sev pierakstīto nostāju - "Ir jāciena ticības brīvība, bet Latvijā ir problēma ar homofobiju", tāpat kā akceptēju saikļa "bet" analīzi - otrā teikuma daļa jāuztver kā svarīgāka par pirmo. Diemžēl, tālāk autors šo izvēlas interpretēt kā vienkāršu nostāšanos vienlīdzības pusē (pretstatā brīvībai), kaut gan domāts ir kas cits, līdz ar to arī tālākā analīze nav attaisnota.

Patiesībā, izvēršot šo vārdu nozīmi, ar tiem būtu domāts:
A) konkrētajā gadījumā lezbiešu pārim ir iespējas izmantot citus fotogrāfus, tāpēc viņu tiesības ir ietekmētas minimāli, un ir svarīgāk maksimāli plaši saglabāt ticības brīvību, tāpēc fotogrāfe nekādi nebūtu sodāma,
bet
B) šis gadījums norāda uz būtiskāku sabiedrisku parādību, proti, neiecietību pret viendzimuma pāriem. Tāpēc arī par šo aspektu ir būtiski atgādināt.

Jeb vēl vienkāršāk izsakoties - A) augstāki principi diktē ievērot fotogrāfes brīvību, taču B) viņas rīcība ir morāli nosodāma.

Atzīmēsim, ka šis domu gājiens nav svešs arī konservatīviem cilvēkiem - piemēram, kristietis varētu teikt, ka "izvēlēties pārmērīgi lietot alkoholu vai nē ir katra paša ziņā, taču tas ir grēks".

Plašākā raksta problēma gan, manuprāt, ir nepietiekama abstrahēšanās no konkrētā jautājuma. Ja jautājums nebūtu par to, ka kristiete atsakās apkalpot lezbietes, bet gan par, piemēram, krievu, kurš atsakās apkalpot latvieti, vai ateistu, kurš atsakās apkalpot kristieti, tad varu derēt, ka mēs Telos nelasītu vis rakstu par dilemmu starp brīvību un vienlīdzību, bet gan kliedzienus par okupantiem un kristiešu vajāšanu. Šādā ziņā liberālais skats, kurš visus šos gadījumus saskata kā fundamentāli analoģiskus, vismaz ir konsekvents pielietotās analīzes nozīmē.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antiprojekcija
2021-04-14 11:54 (saite)
Par tiesām/sodiem neko nezinu, atbildēju uz telos rakstu it kā tas būtu hipotētisks piemērs (ironiski, vai ne?), jo man interesēja parādīt, ka no liberālās pozīcijas, pretstatā rakstā teiktajam, nav ne mazāko problēmu izteikt vērtējumu par šo dilemmu. Ja nebija soda apspriešana, vēl jo labāk - tātad liberālā sabiedrība kopumā piekrīt manam spriedumam - nav jāsoda, bet pē. ;)

Jautājums, vai runa iet par pieklājību, vai dziļām, nenoklusējamām pārliecībām ("kā tu uzdrīksties piedāvāt noplicināt manu mākslu ar saviem rapšiem?"), jau arī ir subjektīvs. Tāpēc neredzu problēmu viņu dilemmu pieņemt sākotnējā formulējumā - ja viņi to izjūt kā savas brīvības ierobežošanu, tad jau mums tam jātic, vai ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2021-04-14 12:54 (saite)
Aha, pajautāju skaidrības labad, jo komentāros bija par tiesām un sodiem, bet tas tātad teorētiski.
Es gan varu iedomāties, ka arī "liberālā sabiedrībā" par šo varētu domas dalīties, lai gan es gribētu redzēt, cik veiksmīgi kādam izdotos argumentēt, ka freelance fotogrāfei būtu pienākums fotogrāfēt to, ko viņa nevēlas. Es domāju, ka viņai pat nav pienākuma detalizēti izskaidrot savu atteikumu - nevar/negrib māksliniece, tātad nevar/negrib, viss, meklējiet citu.
Situācija būtu sarežģītāka (un mūsu diskusijai līdz ar to interesantāka ;), ja lesbiešu pārim būtu atteikts fotosalonā, kas tomēr ir pakalpojumu sniegšanas uzņēmums un uz ko varētu attiecināt diskriminācijas aizlieguma likumu. Tad mēs varētu runāt par to, cik liela un vai ir atšķirība starp atteikumu apkalpot fotosalonā un atteikumu apkalpot ēdnīcā, piemēram.

"Tāpēc neredzu problēmu viņu dilemmu pieņemt sākotnējā formulējumā - ja viņi to izjūt kā savas brīvības ierobežošanu, tad jau mums tam jātic, vai ne?"

Es gan redzu problēmu ar sākotnējo dilemmas formulējumu, jo tas ir šāds:
"Tātad, ja Šūlmeistere var fotografēt lesbiešu pāri, bet var to arī nedarīt, viņa ir brīva. .. Tātad, ja lesbiešu pārim ir iespēja tikt iemūžinātam Šūlmeisteres fotogrāfijās tāpat kā kādam heteroseksuālam pārim, lesbietes ir vienlīdzīgas. Ja brīvība un vienlīdzība tiek definētas šādi, tad starp tām ir pretruna."

Kā jau pirmajā komentā teica honeybee - tā ir viltus dilemma. Tā ir mākslīgi konstruēta, atraujot situāciju no reālās dzīves, kur risinājumi īstenībā ir vairāki. Ironiski, ka raksta pirmā daļa ir veltīta tieši mākslīgu dilemmu kritikai.

Taču piekrītu, ka jautājums par pieklājību vs nenoklusējamām pārliecībām patiešām ir subjektīvs. Bet tas atkal novārās uz to, ka man arī, noklausoties nenoklusējamu pārliecību par to, kā bildes rapšu laukā degradē tradicionālās fotomākslas vērtības, tāpat ir morālas tiesības publiski paust savu nenoklusējamo pārliecību par snobiskiem fotogrāfiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-04-14 13:13 (saite)
Ka dilemma ir mākslīgi konstruēta, tam gan varu piekrist.

"(..) man arī (..) ir morālas tiesības publiski paust savu nenoklusējamo pārliecību par snobiskiem fotogrāfiem." - vai tad Tu nesaproti, ka tā jau ir ļaunā kanceļu kultūra, kuru gan ir izšķiroši savaldīt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?