Par tiesām/sodiem neko nezinu, atbildēju uz telos rakstu it kā tas būtu hipotētisks piemērs (ironiski, vai ne?), jo man interesēja parādīt, ka no liberālās pozīcijas, pretstatā rakstā teiktajam, nav ne mazāko problēmu izteikt vērtējumu par šo dilemmu. Ja nebija soda apspriešana, vēl jo labāk - tātad liberālā sabiedrība kopumā piekrīt manam spriedumam - nav jāsoda, bet pē. ;)

Jautājums, vai runa iet par pieklājību, vai dziļām, nenoklusējamām pārliecībām ("kā tu uzdrīksties piedāvāt noplicināt manu mākslu ar saviem rapšiem?"), jau arī ir subjektīvs. Tāpēc neredzu problēmu viņu dilemmu pieņemt sākotnējā formulējumā - ja viņi to izjūt kā savas brīvības ierobežošanu, tad jau mums tam jātic, vai ne?