Kā propoganda sagroza patiesību
Biju domājis rakstīt komentāru pie artis citētā raksta par to kā Kanādā vecākus liek cietumā, ja tie nepareizā dzimtē uzrunā savus bērnus. Bet nu pārāk daudz darba esmu ieguldījis, un pārāk gari priekš komentāra.

Diemžēl raksts ir vienkārši stulba, melīga propoganda (rūpīgi palasot tekstu, pat nezinot faktus var pamanīt, kā nesaistītas lietas saliktu blakus, lai "izveidotu naratīvu"), bet īstais stāsts vienkārši lauž sirdi. Reālo notikumu hronoloģija (cik nu spēju noorientēties Kanādas tiesu dokumentos):

1) 2019. g. sākumā, tiesa nolemj, ka šim bērnam pašam ir tiesības dot piekrišanu ārstēšanai. Tas atbilst Kanādas likumdošanai, kas paredz bērniem šādas tiesības pie nosacījuma, ka bērnam izskaidroti riski un iespējamās sekas, un ja ārsts ir pārliecināts, ka tas ir bērna interesēs (šeit vairāki pieaicinātie ārsti, kas strādājuši ar šo bērnu, to apliecina).

2) Tēvs visā presē izbazūnē šo gadījumu, uztaisot sevi par upuri, un parādot savu bērnu kā garīgi slimu. No tiesas dokumentiem (nākošā punktā links), tur ir tādi komenti kā "So apparently trannies have a high suicide rate... is this a bad thing? Having difficulty seeing a downside here". Par. Savu. Bērnu.

Tai skaitā arī atklājis savu identitāti (un līdz ar to bērna), pretrunā tiesas norādei, ka visas iesaistītās puses jāsaglabā anonīmas, lai aizsargātu bērna drošību. Doxojis. Savu. Bērnu.

3) 2019. gada rudenī bērns pieprasa restraining orderi ar konkrētu prasību:
"AB, a 14 year old transgender boy, applies for a protection order to restrain his father, CD, from publishing, speaking or giving interviews about this case or about AB’s personal and medical information. He also seeks an order that would restrain his father from sharing related documents or information with other persons, including media and social media organizations, who mightpublish that information."

Tiesa secina, ka "(..) [69]I find that CD is using AB to promote his own interests above those of his child, by making AB the unwilling poster child (albeit anonymously) of CD’s cause.[70] I find that this conduct puts AB at a high risk of public exposure and acts of emotional or physical violence, in the form of bullying, harassment, threats, and physical harm, including self-harm. (..)" un "(..) [74]In conclusion, I find that AB is an at-risk family member who is highly vulnerable. I find that his father’s expressions of rejection of AB’s gender identity, both publicly and privately, constitutes family violence against AB. Finally, I find that CD’s conduct in this regard is persistent and unlikely to cease in the absence of a clear order to restrain it. (..)"

Tā rezultātā šim "tēvam" tiek noliegts vēl vairāk doxot vai aprunāt savu bernu. Tajā skaitā personīgajās attiecībās tiek noliegts bulijot šo bērnu, saucot viņu vārdā, ko bērns vairs nelieto, vai atsaucoties uz dzimumu, ko bērns vairs nepieņem. Iet runa par bulijošanu ("family violence"), nevis par konstruktīvām diskusijām.

4) Diemžēl šobrīd neizdodas atrast jaunāko notiesājošo spriedumu, bet varu derēt, ka tas nav dēļ tā, ka Tēvs uzrunājis bērnu kā puiku, bet gan dēļ tā, ka turpinājis nomelnot presē. Savu. Bērnu.

--------

Mīļie cibiņi, vai labi vai kreisi. Lūdzu, lūdzu, sāciet lasīt pirmavotus, vai vismaz neleciet uzreiz ticēt jebkuram ļaunumam tikai tāpēc, ka iet runa par cilvēkiem, kas jums nepatīk!