Sviesta Ciba |

antiprojekcija (

antiprojekcija) rakstīja,
@ 2022-06-06 14:33:00

Karavāna kustas
Skat, skat, ko spēj vēja enerģija. Nu, AES fani, varat atkārtot?

TLDR: Plāns līdz 2030. gadam (nieka 8 gadu laikā), radīt 65GW kapacitāti ar vēja ģeneratoriem jūrā. Prognozējamais gadā saražotās enerģijas daudzums būs kā 20 izslavētajiem "Olkiluoto-3" reaktoriem (tas, kuru šogad palaida pēc vairāk nekā 15 gadu būvniecības).

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	extranjero 2022-06-12 19:09 (saite)
	>> bet pārmaksāt trīs vai piecas reizes par kodolenerģiju droši vien nav atbilde. Mēs jau tik daudzas reizes esam runājuši un pierādījuši, ka tā nav taisnība. Pat pēdējā tvnet rakstā par Somijas AES bija minēts, ka tās cena būs 55 euro/MWh salīdzinājumā ar 70 eiro biržas cenu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2022-06-12 22:50 (saite)

Cena ir cena, to nosaka līgums, kas tika sastādīts pirms būvniecības balstoties uz tām prognozēm, kādas nu bija. Tagad mēs reāli zinām, ka gan plānotais celtniecības laiks, gan izmaksas bija jāreizina ar 4. Attiecīgi, starpību gan jau segs nodokļu maksātāji (tādas nu ir šīs industrijas paražas).

Kad Tu skaties uz tiem izmaksu aprēķiniem (vienalga vai wiki ~160$/MWh, vai Lazard 65-152 $/MWh, tad tie tiek balstīti uz reālu projektu reālajām izmaksām.

Jā, AES lobijistu brošūrās ir zemāki cipari (piem., 55-95 $/MWh)), bet tas ir tāpēc, ka tur vienmēr tiek skatīti "projected" costs, kas šajā industrijā tipiski ir nenovērtēti par reizēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2022-06-12 23:11 (saite)

Labs jautājums, kuriem skaitļiem ticēt.

Es nedomāju, ka somu AES ir pārāk dārga, ņemot vērā, ka viņi pat metro projektu būvējot, krietni pārsniedza budžetu. Tā vienkārši ir, ka reālās izmaksas vienmēr ir augstākas par prognozēm.

Domāju, ka arī vēja un saules elektrība neņem vērā nolietoto bateriju utilizāciju un citus aspektus. Mēs zinām, ka ir milzīgas subsīdijas, ķīnieši dempings, atcelti tarifi un tiešās subsīdijas tiem, kas tās uzstāda uz māju jumtiem (UK pat 50%). Un pat tad tiem ir ļoti zema rentabilitāte.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2022-06-12 23:22 (saite)

Tos budžetus pārsniedz megaprojekti - AES, metro, vilcieni, tuneļi, utt. Tas saistīts ar to, ka sarežģītība un darbu apjomi ir tik lieli, ka it kā mazas kļūdas prognozēs var summēties par milzīgām izmaksām. Ar vēju un sauli kļūdas ir daudz mazākas, jo tie ir nelieli un (nu jau) tipveida projekti.

Savukārt, izmaksu aprēķinos parasti eksplicīti norāda ar vai bez subsīdijām (nu kaut vai tajā Lazard galvenās tabulas virsrakstā - "Unsubsidized Analysis").

Ķīniešu dempingu saules paneļiem nevaru izslēgt, bet es to uztvertu kā viņu investīciju - pateicoties tam viņi savām fabrikām iegūst gan know-how, gan scale. Eventuāli, kad viņi beigs dempingu, tie tāpat būs lēti, jo tehnoloģija būs attīstīta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2022-06-12 23:29 (saite)

Bija analīze par lielo projektu izmaksām, un tur lielākais bija darbaspēka izmaksas un sliktā darba organizēšana, kas rada lielu dīkstāvi.

Bet cilvēkiem AES projektos maksā labu algu. Tas varētu būt iemesls, kāpēc valdības tomēr bieži subsidē AES, jo šie projekti dod labi apmaksātas darbavietas.

Savukārt pieredze, ka ceļot vēja ģeneratorus, tur iesaistītajiem maksā bieži maksā teju vai minimālo algu. Tas vairāk strādā uz cilvēku entuziasmu. Iespējams, ka pēc kāda laika tam pievērsīs lielāku vērību un vairāk regulēs, un attiecīgi izmaksas arī pieaugs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

extranjero
2022-06-12 23:40 (saite)

Šeit vēl neticības moments rodas no tā, ka jo vairāk ražo “zaļās” elektrības, jo lielāki elektrības rēķini. Un kad mēģini tikt skaidrībā, kāpēc tāda neatbilstība, tā rodas visādi skaidrojumi par sarežģītām shēmām, kuras es īsti neizprotu. Tas viss ļoti atgādina skamu, kāds bija piemēram, LUNA kriptovalūtas projekts. Es tur nespēju iebraukt, kur tieši bija skams un kā tieši bija garantēts, ka tas nav skams, bet fakts ir tāds, ka ļoti daudzi cilvēki pazaudēja daudz naudas, investējot šajās it kā “drošajās” shēmās.

Man bija kursabiedrs, kurš bija strādājis, uzstādot saules paneļus uz māju jumtiem UK. Viņš teica, ka reāli tas cilvēkiem neatmaksājas par spīti visām subsīdijām. Varbūt viņam nav taisnība, bet pārliecinošu pierādījumu tam nav. Man pašam šobrīd nav mājas, uz kuras likt saules paneļus, bet brāļiem ir, un neviens no viņiem pagaidām to netaisās darīt. Nav tādu skaidru plānu, ka tas atmaksātos. Lai gan citādi viņi domā progresīvi – apkuri ierīko ar siltumsūkni, lieto labākus izolācijas materiālus u.tml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: