nunez, tas atkarīgs no tā, kā taisās dzīvot. ja ir jāpērk privātīpašums un katru dienu jāēd kaviārs, aizdzerot ar civetkaķu kafiju, tad jā. citādi, pie esoša mitekļa un nekosmiskām prasībām, 4167 ir pat ļoti pieklājīga summa nostdzīvošanai.

Nu, tas uz tiem 20 gadiem, bet ja gadās nodzīvot ilgāk un gribas puslīdz regulāri ceļot?

te jau atkal viss atgriežas pie dzīvesveida un tā, cik lieli ir ikdienas tēriņi. es, piemēram, mēnesī tā speciāli nepiepūloties diez vai varētu notērēt vairāk par 1.5K (ierēķinot tur arī īri un komunālos maksājumus), ja vien pēkšņi nekļūtu par viscaur izsmalcinātu mamzeli. attiecīgi pa diviem mēnešiem savācas jau 5K nenotērētas summas, kas, savukārt, ir itin pieklājīga nauda kādam nelielam ceļojumam.
protams, 20 gadu laikā daļu vēl apēd inflācija un es arī rēķinu tikai uz vienu cilvēku, ne ģimenes uzturēšanu. bet nu, man tā šķiet diezgan normāla summa.

... un ja tas miljons tomēr ir dolāros?!

tad es ar steigu sāktu satraukties un mainītu visu miljonu kaut uz šekeļiem :)))
nu, jā, 2K mēnesī vairs nav nekas milzīgs, tur sanāk pieklājīgi dzīvot bez lielas ceļošanas.

vispār es 2/3 no summas investētu zelta iegādē, jo, pieņemot, ka 2012. gads mūs nepārsteigs ar new age laikmeta iestāšanos un visu materiālo vērtību atmešanu, zelts man šķiet drošākais veids, kā nezaudēt naudu uz krīžu rēķina un, iespējams, arī nopelnīt.

aha, sākam jau dalīt lāča ādu:)

:))
vienkārši es pēdējā laikā domāju par visādiem uzglabāšanas veidiem (varbūt muzeja darbinieka specifika) un to, cik viss ir neuzticams un nepastāvīgs. tāds lehmans var bankrotēt ar visiem uzkrājumiem, zeķē krāto apēdīs inflācija vai valūtas maiņa, kā apēda repšiki vecvecāku krātos tūkstošus. nekustamo īpašumu var sagraut forsmažors vai karadarbība, mākslas darbi var kļūt neaktuāli, politiski neērti vai citādi mazvērtīgi. drošākais paliek zelts un dārglietas.
par failu uzglabāšanu te vispār grieķu traģēdija būtu jāraksta.

jā, nekustamais īpašums nav kustams, bēgļu gaitās līdzi nepaņemsi. bet tos zelta ķieģelīšus? kā ar tiem?
bet faili vispār ir tukšs gaiss, vairāk nekas, un tiem es arī pārmērīgi nepieķeros, ir - ir, nav - nav.

ķieģelīšus var turēt kādā šveices, austrālijas vai kādas citas uzticamas valsts bankā. protams, simtprocentīgs nav nekas, var jau arī ar iziet kā Kisam ar dārglietām krēslos :)

un faili kādam var būt viss portfolio, maketi un puse dzīves, tad ir skarbāk, ja pazūd.

kara laikā mamzeles savus juvelierizstrādājumus pret maizes kukulīšiem mainīja, ko bērniem iedot, tā kā noteiktiem slāņiem ar noteiktiem kontaktiem varētu būt atšķirīgas metōdes, kā uzkrāt/uzglabāt resursus. Šmiga, piemēram, ir ejoša lieta visos laikos :D

> nu, jā, 2K mēnesī vairs nav nekas milzīgs, tur sanāk
> pieklājīgi dzīvot bez lielas ceļošanas.

Drīkst paziņkāroties, kāda ir "pieklājīga dzīve"?

tāda, kur pārtiek nevis no akcijas precēm, bet gan no tā, ko gribas un kas garšo. kur var atļauties nopirkt nepieciešamo apģērbu, vajadzības gadījumā - aiziet pie visiem ārstiem, neapcērpot izmaksas citās pozīcijās, iegādāties sporta kluba abonementu, aiziet uz kino un teātri un uz darbu neņemt maizītes vai sausās zupiņas, jo ēst ārpus mājas ir par dārgu.

Tam tiešām vajag 2k mēnesī?

1 K stabili. ja īrē dzīvokli centrā un brauc ar auto, var arī visus divus.

da juus vnk ahujelji !

reku zii ir svaigs aprēķins: http://klab.lv/users/zii/235618.html

Tas tomēr ir vēlmju saraksts, nevis aprēķins.

Bet vispār es esmu mēreni izbrīnīts par cilvēku atvēzienu.

vēlmju atvēzienu? manuprāt vēlme izskolot bērnus, pabalstīt vecākus un vēl pašam dzīvot ar prieku nav nekas ārkārtējs.

Es paskaidrotu sīkāk, taču kaut kas pazīstams Tavā tonī saka, ka tā būtu bezjēdzīga saruna.

nezinu, kādā tonī tu lasi :) bet man šis šķita labs piemērs šajā pašā ierakstā teiktajam par ņe gusta kapusta.

=> uzbūvēt māju ar pirti laukos,
Luksuss.
=> atļauties vairāk brīvdienu,
Luksuss.
=> aizbraukt ceļojumā 1-2 reizes gadā, nedomājot par taupīšanu,
Luksuss.
=> lai pietiek bērna/u skološanai,
Atkarībā, kas ar to domāts. Principā .lv ir pieejama normāla bezmaksas izglītība, arī augstākā.
=> lai ir ko vecāku pensijai iedot,
OK.
=> lai ir divas labas, racionālas mašīnas,
Dubulluksuss.
=> lai pārtikai un izklaidēm nauda nebūtu jāskaita,
OK.
=> lai pietiktu enerģijas, laika un naudas hobijiem.
Atkarībā, kādi hobiji.

Tāds luksuss, ka tup un turies. Galvenais ne pēc kā netiekties, strādāt ~12 stundas 7 dienas nedēļā, dzīvot kopā ar vecākiem, visur iet kājam vai braukt ar riteni, krāt sērkociņu kārbiņu etiķetes.

Spriežot pēc tā, cik tālu Tevis teiktais ir no manis teiktā, Tu laikam strīdies ar sevi. Labu veiksmi, tas nav vienkārši :)

Nu, nezinu, ja daudzās jomās nedarbotos sistēma "viens strādā un flīzē taku, 3 pieskata štelli, rokas sānos sasprauduši", bet notiktu strādāšana kaut vai 40 stundas nedēļā (ar to saprotot patiešām strādāšanu, nevis pīppauzes pēc katrām 45 minūtēm), vidējā alga valstī varbūt arī nebūtu tik zema

Nu, lielā mērā jā, taču tikai komplektā ar izpratni par to, kas īsti ir jādara (vispirmām kārtam vadītājos) un spēju inovēt (visos līmeņos).

aha, jo īpaši inovēt tajos pusvadītājos pašvadītājos, kas sēž un kasa pautus, bet kad piedāvā elementāru darbu par pat Rīgā normālu stundas likmes samaksu, uzskata, ka bez pārsimts latiem pāris dienās nav jēgas kustināt ķermeņa daļas

Nu, imho tādi arī rodas no tiem, kas uzskata, ka bez pāris tūkstošiem mēnesī dzīvot nevar. Un, ja no algas dzīve nesanāk, tad kādēļ kustināt ķermeņa daļas?

nez, kur tiem pilsētas lauku teritorijas autobusa pieturas sociālā tīkla bruņiniekiem tie tūkstoši paliek? Un kāpēc viņi to pašu un melnām mutēm, dzīvojot smirdīgā komunālajā apartamentā, ir gatavi darīt, kad saņemas aizbraukt uz Īriju vai kur tur, bet, teiksim, Ugālē nē? Kas ir motīvs? Ātri nolauzt tos pāris gadus un uzsēsties sociālajai sistēmai, un tikai? Tas, lūk, ir vislielākais noslēpums.
Bet bez tiem pāris tūkstošiem dzīvot nevar vien tikmēr, kamēr to nav.

Nezinu, varbūt cerība, ka "ir labi tur, kur mūsu nav".

Bingo.

Bet vispār ierosinātais temats nepavisam nebija par strādāšanu, un offtopiks šis viss. Runa bija par hipotētisku summu "no zila gaisa", kas ļautu nestrādāt vispār. Lūk, tas ir kaut kas, uz ko tiekties.

Ja Tu par tās meitenes sarakstu, tad jā, tas ir labs saraksts, uz ko tiekties. Taču viņa tomēr to norāda kā "ikdienišķas lietas", kas mani bik pārsteidz.

rodas jautājums, kas tad patiesībā ir TĀS ikdienišķās lietas, kas būtu šī nosaukuma cienīgas...?

Nuuuu, jā, šis ir vēlmju saraksts, bet tieši jau tāpēc tās ir vēlmes, kaut kas, kam koncentrēt savus spēkus/resursus apmaiņā pret naudu/zelta stieņiem. Kaut kas tāds, kālabad tad kaut ko darīt, gribēt.

LV "normālā izglītība" un "retā braukšana" un "kādi hobiji" ir samiernieciskums un tipa, "var jau taupīties." For real, var, var, kādu brīdi un ilgi palīst pagaldē ar tēriņiem un daudz ko uzskatīt par izlaidību, bet ilgtermiņā, tā nav perspektīva: tupēt purčika dzīvoklī un pasauli skatīties pirātlīcī zagtās filmās.

Tas nav vēlmju saraksts - "lai man pietiek naudas ikdienišķajām lietām: lai varam atļauties:", izcēlums mans.

nu un – pa lielām šaibām: tur paties NAV nekā pārāk ekstraordināra. Paskaties vēlreiz. Ja to iemaina pret tiešām nopietnu strādāšanu?!

Nez, imho nav tas komplekts "ikdienišķs" priekš Latvijas, un šaubos, vai jebkad būs. Nemaz nerunājot par tiešām nopietnas strādāšanas apvienošanu ar "vairāk brīvdienu".

ja esi uzņēmējs, tad vari tomēr ļoti piespringt kādā brīdī pie shēmas, ka strādā, stundas neskaitot, lai varētu arī piemēram, mēnesi paņemt off.

tas komplektiņš nav pārāk sasniedzams, ja esi darba jēmējs.

Še nāk prātā pārdomas par nebeidzamo izaugsmi uz beidzamas planētas. Lūk, ja mēs katram darbspējīgajam Latvijas iedzīvotājam izsniedzam pa mājiņai laukos ar pirti, tad gan tas lūdz jautājumu, cik zemes mums šitādām mājiņām jāvelta, cik paliek lauksaimniecībai un cik daudz meža (Latvijas galvenās eksportpreces atjaunojamā avota, among other things) mums jāizcērt. Nē, cienītā biedrene, aplam daudzas lietas, kas tur uzskaitītas, tak tomēr ir un paliek lietas, kas varbūt nav nekas ekstraordinārs (viņa tur neuzskaita jet privé, teiksim), tomēr vidusmēra līdzpilsonim ir tādās kategorijās kā lidojums uz Mēnesi. Un tas ir labi. Ja baigi gribas -- tas nav nekas tāds, ko, cītīgāk pakustinot smadzenes, nevarētu dabūt. Bet tāpat vien pats mutē tas neskrien -- jo tā visiem nepietiktu.

kas arī ir manis teiktais. ka tāpat vien, paties paties nekas nepienākas.
bet kustinot smadzenes- var arī sanākt. un to gribēt nav noziegums pret koksni Latvijas republkā.

es šeit redzu konkrēti vienu luksusa punktu - vairāk brīvdienu. neatkarīgi rukājot, to visu var izdarīt, tikai brīvdienas ne par kādu naudu nesanāk nopirkt. bet, kā jau bārbalīna minēja, darba jēmējam tas nav pārāk sasniedzams, jā.
starp citu, varbūt tavu sašutumu par pārāk greznām vēlmēm remdēs tas, ka aprēķins ir pārim ar bērnu (vismaz vienu, toč zinu).

Kur tieši es apgalvoju, ka tas ir nesasniedzams un ka esmu sašutis?

māja ar pirti ir lukss, pārējais viss ir norma. arī divi auto, jo pie mums sab transports ir pakaļā.
tiesa nezinu kā var 2K iztērēt. mierīgi var 1K iekļauties.

Šveices franki, franki. Zelts ir šausmīgi pārvērtēts. Franki gan arī, bet ne tik ļoti. Turklāt zelts jelkādu peļņu nes tikai tad, ja tu viņu ar peļņu pārdod, bet Šveices frankus var kaut vai depozītā nolikt.

huh? tas bija ironiski?

mēs to apspriedām itin nopietni:) nav tikai skaidrs, kur ņemt to miljonu.
skaidrs, ka var iztikt ar daudz daudz mazāk, bet šis aprēķins parāda, ka tāds miljons ar nav nekas neapēdams nieka 20 gados godīgas dzīves, tb, bez jahtām un villām.

domāju, ka atkarīgs no ģimenes lieluma - ja tas ir miljons uz četriem, tad citādi. vienam... nu, man būtu iztērēt tik daudz, neizvēršoties perversijās.

vienatnē tā būtu ļoti zaļa dzīve, piekrītu:)

galvenais nevajag aizmirst, ka tos 950,000 var noguldīt lai arī uz maziem, bet procentiem.

vēl labāk - investēt mazā, bet populārā viesnīciņā

protams, investēt var būt vēl labāk, bet rupji un droši ieguldījumi arī ir risinājums. jautājums tikai par tā miljona sagādāšanu.

paldies

par ideju? :)

par izpratni:)

Latos var dabūt maksimums 1.5% gadā, tas būs 15 000, ja nemaldos, ja? eiro 2.45%, tas jau drusku drusku labāk. vienatnē var vilkt dzīvību no procentiem vien:)

jā, procenti un drusku pamatsummu paskrubināt un nekādu problēmu vairāk.

Ir, kas saka, ka pietiktu ar 700'000 visam mūžam, proti, jānogulda bankā uz 5% gadā un dzīvo nost.

480K noguldīt parastā depozītā (rēķinot vidēji 5% gadā, droši var atrast arī labākus) un dzīvot no procentiem 2K mēnesī man (kā vienam cilvēkam) pietiktu atliektiem galiem.

nu nez nez kurās bankās var atrast 5%...

lielākajā daļā latvijas?

http://www.salidzini.lv/bank.php

bezriska depozītam max ir 3.8%... liktu naudu bankās ar lielākiem procentiem ir jau ar papildus risku, kas vairs nav gluži depozīts klasiskajā izpratnē.
bet vispār 3.8% arī ir diezgan daudz.