teRecent Entries | |
You are viewing the most recent 20 entries February 14th, 2022January 19th, 2019evolūcija frāzes ievietojumā : "tas, ko tu uztvēri par okeānu, patiesībā bija tikai tēlotā kaislībā saburzīts palags, un gadi, kurus tu krāvi sev priekšā kā ķieģeļus pakāpieniem, kļuva par mūri, kas aizsedza tev pasauli" -> "Ir baisi kļūt īstam, kad tik daudzus gadus esi klīdis no sapņa pie sapņa, nesabiezēdams vairāk par varavīksni aiz mākoņiem. Sāpīgi redzēt, kā okeāns pārvēršas tēlotā kaislībā saburzītos palagos, kā smaidu nomaina tukšums un nākotne kļūst par pagātni." -> ( gala versija, piesūcoties citam stāstam ) January 15th, 2019January 8th, 2019December 28th, 2018December 18th, 2018haris : Now the darkness only stays at night time In the morning it will fade away Daylight is good At arriving at the right time But it's not always going To be this grey i November 3rd, 2018
I've been walking forty miles of bad road : If the bible is right, the world will explode I've been trying to get as far away from myself as I can i October 18th, 2018pēc desmit gadiem atkal esmu uzsēdies uz džima vaita : If Jesus drove a motor home, I wonder would he drive pedal to the metal, or real slow? Checking out the stereo cassette playing Bob Dylan motivation tapes. i August 29th, 2018
Viņi dejoja vienu vasaru - kā dziesmā, aha. Reizēm viens otram blakus, ar rokām uz pleciem un gurniem, bet biežāk abpus kalniem, trīstūkstoš kilometru attālumā. Tomēr kustības kā bija, tā palika saskaņotas. Dažreiz viņi baidījās pienākt pat pussoli, citreiz pēdas saplūda kopā tā, ka kļuva neizšķiramas. Tas neko neietekmēja, neko nemainīja. Kā nu viņi mācēja, tā arī blieza. Punktus par stilu vienalga deva viņi paši. : Tagad es sēžu un skatos toreiz videokasetē ierakstīto deju nez kur nospertā maģī. Nogurstu no tādas blenšanas. Gribētu teikt - tas tāpēc, ka savulaik pats tā pārdejoju jēgu, bet, nu, tas pārāk bieži bija ar savu ēnu vai spoguļattēlu, lai skaitītos pēc pilnas programmas. Un kas par to, ka citās dejās arī es biju pārvērsts ēnā, kas stūrainām kustībām slīdēja pār sienu. Summu tas nemaina. Tomēr, attinot atpakaļ, katrreiz izskatās citādi. Izskatās visādi. Tāpēc arī skatos, tāpēc šim stāstam nav beigu ( vēl viens ) August 17th, 2018
mūsu ciema bibliotēkā bija tomātu izstāde. uz plauktiņiem bija izlikti 12 dažādu šķirņu tomāti. visi eksponāti nāca no bibliotekāres dārza/siltumnīcas : tad tie pazuda. novērošanas kameras (jo, protams, tur tādas ir) atklāja, ka tomātus paņēma kāda sieviete, kas nesen bija pārcēlusies uz ciematu un ir viena no retajām regulārajām lasītājām. bibliotekāre atnesa jaunus eksponātus. kad sieviete atgriezās bibliotēkā, pajautāja viņai, kā tad tomāti garšojuši. sieviete visu noliedza. kopš tā laika viņa bibliotēkā nav atgriezusies. ~fin~ August 14th, 2018July 24th, 2018April 21st, 2018March 21st, 2018
Mana pirmā ilgtermiņa draudzība ārpus tuvākās un tālākās ģimenes sākās piecu gadu vecumā. Es gāju, šķiet, pēc maizes*, kad blakusmājas pagalmā puika man uzsauca: "Eu, uz kurieni tu ej?" : Izbrīnījies par šādu pārmaiņu no parastās kārtības, brīdi padomāju, tad atbildēju: "Pēc maizes," un uzsvaram pašūpoju gaišbrūno auduma maisiņu**. "Negribi atnākt paspēlēties?" "Nu... davai!***" Un es izspiedos cauri viņu sētas platajiem, dekoratīvajiem dzelzs vijumiem, un nākamās stundas mēs pavadījām smiltiņās, ceļot un atkal gāžot pašceltos dambjus.**** Nākamos gadus mēs kopā spēlējāmies tik daudz, ka pat viens cits ciema puika domāja mūs par brāļiem esam. Pēc tam raksturi aiznesa katru uz savu pusi (un vismaz es kādu laiku par to vēl uz viņu dusmojos), bet tā ilgā kopīgā mežoniskošanās joprojām iezīmē manu raksturu vairāk par ļoti daudz ko. Pirmā nopietnā draudzība šai ziņā varbūt pat ir spēcīgāka par pirmo mīlestību, jo laiks kopā ir pavadīts svarīgākā vecumā. Lai nu kā, pirms kāda laika mēs satikāmies vēlreiz - pirmoreiz pa burtiski padsmit gadiem. Un bija forši. Pilnīgi noteikti no tām minidraudzībām, kuras gribas uzturēt. * tā domāju tāpēc, ka es parasti viens pats ārā gāju pēc maizes un no līdzīga vecuma labi atceros to sajūtu, kas ir, kad piecgadnieks dodas uz veikalu cauri, viņaprāt, lielam un mežonīgam parkam. tomēr tajā pašā laikā man šķiet, ka viņa mājai tuvojos no otras puses, kas gan varētu būt vecāku atmiņu uzslāņojums, jo tai ciemata pusē mēs pārcēlamies gadu vēlāk ** parastais maisiņš tas nebija tāpēc, ka viendien tajā ielēca vāvere. es ieslēdzu viņu maisiņā, aizspiezdams ciet augšgalu, bet vāvere nelietīgā kārtā izgrauzās cauri un aizbēga mežā (bet man par to neviens pēc tam neticēja) *** mēs savā starpā sarunājāmies latviski, lai gan abu (jauktajās) ģimenēs runāja krieviski, un es nebiju gājis bērnudārzā **** to mēs darījām daudzus gadus, pamīšus spēlējot videospēles, ielas malā kaļot akmeņus sīkākos akmeņos un spēlējot handbolu uz paštaisītiem vārtiem. vēlāk mūsu kopdarbs aizvien lielākā mērā pārtapa viņa individuālā darbā (ķīlējot mopēdu, piemēram), kur mana loma bija dažādu lielākoties patiesu stāstu stāstīšana US GIRLS November 21st, 2017October 20th, 2017
ap rīgas 25 vidusskolu klīst liels daudzums dzeraju, krieviski aizskar latviesu bērnus, bet policijai ir vienalga, jo paši krievi, viniem galvenais lai 72 sklai maitns nenokrit nozelojami tapec ka rigu parvalda sieri : August 9th, 2017June 25th, 2017
esmu paskatījies pa vienam puslaikam no visām itālijas u-21 spēlēm šitajā eiropas čempī, un Pelegrīni + Kjēzo ir reāli labi, nu, un par Rugani visi jau zina. Bernardeski ir potenciāls, bet nedomāju, ka viņš izsitīsies daudz augstāk par stabilu lielās izlases rezervistu. : May 2nd, 2017April 7th, 2017ja nu kādam noder : Kad gribi eemihloto personu par sawu dabut, tad sagrauzde kuschķiti no sawam zinamam spalwam ar pelneem. Schos tad dod ar uhdeni wiņai eedzert un wiņa buhs droschi tawa. |