|
|
You are viewing 20 entries, 20 into the past March 7th, 201704:36 pm:
bļāviens, es nopērku superlabu (savai Spānijas 2B3 divīzijai) uzbrucēju, kurš katrā pārbaudes spēlē iebliež pa golam, a tad pirmajā īstajā spēlē 20. minūtē lauž kāju un ir lazaretē uz 9 mēnešiem, a transfēru logs ir ciet alternatīva a) 32 gadus vecs džeks, b) cilvēks vārdā, uzvārdā "Ian", kuram bija 25 spēles bez gūtiem vārdiem (lielākoties gan nākot no soliņa), bet tad paaugstinājuma plejofos viņš 85. minūtē iesita izšķirošos vārtus, lai es tiktu uz finālu (tur gan zaudēju un paliku 2B3) labi, ka man visa filozofija ir nelaist pretiniekus vārtu tuvumā. pirmās divas spēles ar 1:0 uzvarēju.
February 1st, 201708:31 am:
January 2nd, 201705:01 pm:
November 20th, 201607:17 am:
vot sapnī lasīju mārtkōres romānu. tur sākumā zirnekļcilvēks Valdis Zirneklis-Cilvēks beretē un kazbārdiņā ar vieglu smaidu maigā balsī stāstīja, kāpēc mēs pārprotam Trampa vēlmi palīdzēt līdzcilvēkiem. tālāk netiku, bet šķita daudzsološi.
September 30th, 201607:51 pm:
And then, perhaps because one day followed upon another, something began to happen slowly, enveloping, great, in spite of the links that were escaping him. It was as if, living there, he no longer counted his life in terms of days or years but in spirals that were so large that he would never get to see them, just as he would never see the long line of the curvature of the earth. There was something that was a gradual essence not to be eaten all at once.
August 28th, 201611:24 am:
man te tagad ir pirmā +/- ilgtermiņa (pabeidzu 5. sezonu) football manager karjera 10 gadu laikā. sāku ar Zagłębie Lubin polijas ekstraklasē, no kurienes mani izmeta sezonas pusē par viduvējiem rezultātiem un neapmierinātību ģērbtuvē. gribēju jau atmest ar roku, bet tad darbu piedāvāja Miedź Legnica 1. līgā. viņi bija nesliktā pozīcijā, tāpēc piekritu. pirmajā sezonā tiku ekstraklasē, tagad nupat izcīnīju 2. vietu ekstraklasē un pirmoreiz spēlēšu eirolīgā. pagājušosezon biju ceturtais, bet kausu paņēma komanda zem manis, tāpēc netiku eiropā. kas dīvaini: skatītāju skaits joprojām ir zemākais ekstraklasē, pat pēc tam, kad četras sezonas pēc kārtas spēlējam daudz labāk nekā gaidīts. ar katru sezonu tas arī lēnām samazinās. ja nebūtu balvu fonda un sponsoru (tie man dod visvairāk visā ekstraklasē!?), vispār naudas nekam nepietiktu. vēl wtf: vadība pēc šīs sezonas teica "jūsu darbu vērtējam kā apmierinošu". jā, aha, es apsteidzu Lech, Legia un Lechia - man arī šķiet, ka apmierinoši, ne? bet labi. tagad pirms jaunās sezonas ir trīs miljoni transfēriem (2x vairāk nekā esmu iztērējis visās tajās 5 sezonas kopā) un 2+ reižu lielāks algu budžets. pat nezinu, kur to likt, jo visas pozīcijas ir puslīdz normāli nokomplektētas, bet nekur nav superstāra. varbūt paņemšu pāris jaunos megatalantus, kas jau tagad var nākt uz maiņu, lai noklātu pāris pozīcijas, kur pamatsastāvā ir 30+ gadnieki. alzo, ir forši skatīties, kā aug tavā klubā piedzimis puisis. man tagad jau pusi no spēlēm pamatsastāvā iznāca džeks, kurš parādījās pēc pirmās sezonas. un viņš vēl augs. ā, un labākais pirkums laikam bija pussargs Mihails Travņiks, par kuru viensezon iztērēju gandrīz visu transfēru budžetu (~300k), bet viņam vidējais reitings bija 7.8, kamēr otram labākajam kaukur pie 7.2. protams, ilgi nenoturēju, pēc pusotras sezonas aizgāja uz austriju par 1,1 miljonu, tagad spēlē La Liga.
August 27th, 201604:31 pm: pīsmeikers klausās 2016.2 - tagad mixcloud
 ( trekliste )
July 10th, 201611:36 pm: pepe čempions!
negribu lielīties, ja, bet sportacentrā pirms EČ prognozēju portugāles vinni. un man viņi pat nepatīk! (pašā prognožu konkursā gan izgāzos. ar Adolfs'Hitlers vienalga nav iespējams sacensties.)
May 21st, 201603:11 pm:
un Stērdžila Simpsona jaunais albums vispār ir viena vienīga vilšanās, pat ja tur ir rinda "maybe I'll get high, play a little GoldenEye, on that ol' N64"
02:41 pm:
US Girls kā parasti albumā ir pāris superkrutas dziesmas un pārējais meh. US GIRLS( vēl divi )
March 10th, 201612:38 pm: Every time I sing, I sing for the Lord jeb pīsmeikers klausās 2016.1
novilkt( trekliste )
February 17th, 201610:49 am: bļģ
Katalonijā arī sācies cepiens par dzejoli. šitais tika nolasīts lielas kultūras balvas pasniegšanas ceremonijā. iekšlietu ministrs jau aicinājis iesaistīties prokuratūru, lai izvērtētu iespēju uzsākt tiesvedību. laikam jau par zaimošanu, nez, pat ja tā nav krimināllikumā sodāma lieta. reku mans diezgan ātrs tulkojums, jo varētu būt interesanti salīdzināšanai ar mūsu pašu agrāko dzejoļjezgu Māte mana, nezin kur, no tevis man zināms tikai vārds... Māte mūsu, kas riestā, svētīta lai top tava peža, svētīta epidurālā anestēzija un vecmātes, nāc pie mums ar savu kliedzienu, savu mīlu, savu spēku. Tavs prāts lai notiek mūsu dzemdē virs zemes. Mūsu dienišķās dienas atdod mums šodien. Un neļauj, lai kuces bērni izsviež mīlestību, sāk karus, bet atpestī mūs no viņiem gadsimtu gadsimtiem, Vagīna. Āmīla... (Dolora Mikela) te video ar lasījumu: http://www.ara.cat/cultura/DolorsMiquel-Fernandez_Diaz-Premis_Ciutat_de_Barcelona_0_1523847760.html( un oriģināls )
February 2nd, 201604:35 pm: tulkojums iznācis ļoti piemērotā laikā
 "Izlasot grāmatu, uzzināsiet, piemēram, - kādiem kritērijiem jāatbilst pētījumam un eksperimentam, lai to vispār varētu uzskatīt par vērā ņemamu, - vai kombinētās vakcīnas tiešām izraisa nopietnus veselības traucējumus, kā dažkārt tiek apgalvots, - vai zivju eļļa patiesi uzlabo veselību un smadzeņu darbību, - vai alternatīvās dziedniecības metodes, piemēram, homeopātija, ir kas vairāk par placebo un - vai cilvēces aizraušanās ar visu veidu “toksīniem” ir racionāla un (kaut nedaudz) zinātniski pamatota."
December 18th, 201509:02 am: twilight lullabies 2015
 novilkt01 - Jonathan Wilson - Moses Pain 02 - The Delines - The Oil Rigs at Night 03 - Eilen Jewell - Needle & Thread 04 - Courtney Barnett - Depreston 05 - Anouar Brahem - L'arbre qui voit 06 - Cockroach Prophets - Where do I go 07 - Kurt Vile - That's Life, tho (almost hate to say) 08 - MV & EE - Return From The Stars 09 - Floating Points - Silhouettes (I, II & III) 10 - Adnan Joubran - That Moment When ( dziesmas - 64k NĒ, iR JŪTŪBES KLIPI )
August 31st, 2015July 10th, 201509:17 am: pīsmeikers klausās
plejliste jūtūbē( atsevišķie klipi )
June 21st, 201508:51 am: Praising "Fear"
Why despise "fear"? Zealous writing that glorifies "heroism" and "sacrifices" and "blood" recharges a violent and masculine symbolic language. A text filled with heroism is a suffocating lung. Heroism kills the space of longing that exists between reader and writer; it is like two people speaking to each other with their mouths glued together. A language that speaks of killing happily and cheerfully will one day justify killing. It is necessary to both humanize emotions and take them from the infinite and immutable to the historical, in order to limit the reproduction of dictatorships. The white sheet is a writer's confession chair, like the sea for a lover, like the priest for a guilty believer. Writing is like forgetting, a grand motherhood, so why pretend? After a short and ungenerous experience in security cells, my "barrier of fear" is now doubled and thickened. Since then, I am now scared of opening doors, scared of whoever knocks on my door; every time I open a door, I live out a few nerve-wracking minutes. I fear state police and traffic police and soldiers and bearded men with shaved heads. I see prisons as places of humiliation, not stages of heroism. We need writings filled with defeat and evanescence. Dara Abdallah + citi gabali http://www.asymptotejournal.com/article.php?cat=Nonfiction&id=77&curr_index=27&curPage=current#sthash.8bJUT0m0.dpuf
June 10th, 201503:31 pm: no Minusija Feliksa rakstiem 3.gs.
Christians come from the lowest ranks of the people . . . ignorant and gullible women who indeed, just because of the weakness of their sex, are easily persuaded . . . [These] bands of conspirators [sic] . . . fraternise in nocturnal assemblies and at solemn fasts and barbarous feasts, not through a holy ceremony, but through an unatonable crime . . . Everywhere they also practise among themselves, so to speak, a kind of cult of sensuality; without distinction they call each other brother and sister, and through this holy name even the usual immorality becomes incest . . . In a darkness that is favourable to shamelessness they are consumed by unspeakable passion, as determined by chance
April 27th, 2015February 20th, 201507:06 pm: par jaunu mūziku
Reti sanāk atrast jaunu grupu vai albumu, kas var pāraugt apsēstībā. Bet vēl krietni retāk gadās viņus klausīties arī vēlāk, pēc dažiem mēnešiem vai gadiem, kad sākotnējā apmātība jau sen ir pazudusi, bet dziesmas ir kļuvušas iekšēji banālas - domās un balsī tik bieži esmu dziedājis tām līdzi, ka neko jaunu tās vairs nevar man pateikt. Vēl sliktāk, ikvienu noti pavada atmiņas, un atmiņām nav vietas ikdienas ritmā, tās izplēš melnus caurumus mūsu minūtēs un stundās, tāpēc ir pakļaujamas tai pašai kontrolei, kas nosaka visu pārējo dzīvi. Bet tā ir tikai viena puse. Ja lieku savam pleijerim šaflēt visu tajā ielikto mūziku, vienmēr izlec kāda dziesma, kuru pārklausījos 20xx. gadā, bet tagad vairs negribu ne dzirdēt; nē, es nekaunos, taču tā ir pagātnes ēna, kuras ikviena skaņa izsmej manu iedomu, ka esmu mainījies, varbūt pat uzlabojies. Atceries šo atskaņu, kas bija šķitusi muļķīga no paša sākuma, bet kādreiz grupai to piedevi ar labvēlīgu smaidu? Vot, tagad tā atgriežas visā savā tizlumā, griežas ausīs un nomāc visu pārējo, visvairāk tieši tāpēc, ka reiz tev nebija pret to iebildumu, un tu joprojām esi atstājis grupu savā pleijerī. Ir grūti neatstumt lietas, kas atgādina par paša nepilnīgumu. Un vēl: jaunas mūzikas klausīšanās patiešām ir kā sev nezināmas pasaules atklāšana, un ne tikai tāpēc, ka tu pirmoreiz esi izdzirdējis šo rifu vai sākumpantu, bet arī tālab, ka tos kāds ir radījis. Lai cik apzināti vai neapzināti tas noticis, tu vari mēģināt viņus sajust vai pat saprast dziesmas trīs minūtēs - ne vien autora sakāmo, bet visu viņa un pārējo grupas dalībnieku būtību, kas stāstos slēpjas aiz pārāk daudziem pastarpinātības un samākslotības aizsegiem, bet mūzikā sāpīgi vai patīkami pulsē gandrīz ārpus ādas. Protams, lai gan ikviena cilvēka sajušana un saprašana ir reibinošs piedzīvojums, tam atvēlamais laiks ir ierobežots, tāpēc tu iepazīsti cilvēkus, kuriem gribētu pietuvināties, vai varbūt kuru vidū tu reiz būtu priecājies ieraudzīt sevi - tādu kā savu iedomāto atspulgu mūzikā. Tā tev parādās noteikts mūzikas stilu un skaņu kopums, kurā aizvien retāk ielaužas kaut kas pavisam svešs un varbūt pat draudīgs, par ko gribas stāstīt ne vien paziņām, bet arī svešiniekiem - jauns pasaules redzējums, kura atspīdums izgaismo arī tevi gan kā blakusstāvētāju, gan varbūt atklājēju vismaz savai mazajai nezinātāju grupai. Bet arī tad atkal pienāk brīdis, kad iedziļināšanās viņu mūzikā vairs nesniedz agrāko baudu vai jaunatklājumu garšu, tas ir tikai apstiprinājums iepriekš nojaustajām patiesībām vai pat vilšanās, jo sākumā manītā dzirkstele ir izrādījusies nejaušība, vai varbūt acu māns. Tad ir laiks jauniem meklējumiem un plejlistes atjaunināšanai, kas sākumā varbūt rada līdzīgu vainas apziņu kā drauga piemiršana, taču laiks izdzēš arī to, un tu klausies atkal jaunā mēģinājumā uzkliegt pasaulei vai izstāstīt sevi. Protams, arī tas reiz beigsies, bet tagad vēl ir tikai sākums, un tā gandrīz vienmēr taču ir patīkamākā daļa, vai ne? Shovels and Rope - Ohio
|