te

Friends

You are viewing the most recent 20 entries

May 26th, 2016

intenormal @ 04:58 pm: miru mir
zvezģec
mieru, mieru, tikai mieru


Current Music: John Lennon - Give Peace A Chance
unpy @ 04:46 pm: Bet tur nekā nevar darīt, Kaķis sacīja, mēs visi šeit esam traki. Es esmu traks, un tu esi traka.
Šodiena lēnām, bet svinīgi rit trakuma zīmē. Cibā tiek apspriesta pamatiedzīvotāju ķēniņiene, ar senu cīņubiedru apspriedām mums labi zināmu grāmatvedības uzņēmumu, kura otrā persona tomēr neizturēja trešo VID auditu pēc kārtas un iespēlēja uz kādu laiku nodaļā bez durvju rokturiem. Cits cīņubiedrs pasūrojās, ka viņš vairs negrib sadarboties ar visnotaļ sakarīgu amatnieku, kurš šim lauku īpašumā tiešām kvalitatīvi veicis dažādus darbus, jo tas esot izsaucis uz privātu sarunu, kuras laikā diezgan nervozi pastāstījis par pret viņu un civilizāciju kopumā vērsto sarežģīto sazvērestību, viss klasiski - hipnoze caur televizoriem un radio un "Viņi", kuri caur "saviem kanāliem" ir devuši ziņu, ka viens no viņu pakalpiņiem esot arī tas pats cīņubiedrs. Cīņubiedram tagad, edz, esot no viņa bail.

Poll #20731 Vieni vienīgi trakumi
Open to: All, results viewable to: All

Tev ir bail no trakajiem?

View Answers


10 (38.5%)


11 (42.3%)

Hahahā!
5 (19.2%)



martcore @ 04:47 pm: kā tolstojs rakstīja savā dienasgrāmatā

Одно из самых обычных заблуждений состоит в том, чтобы считать людей добрыми, злыми, глупыми, умными. Человек течет, и в нем есть все возможности: был глуп, стал умен, был зол, стал добр, и наоборот. В этом величие человека. И от этого нельзя судить человека. Какого? Ты осудил, а он уже другой. Нельзя и сказать: не люблю. Ты сказал, а оно другое..

bozena @ 03:49 pm: Es šodien jūtos ļauna, ciniska un nejauka. Es varētu saplēst viss bildes ar pūkainiem kaķēniem visā pasaulē. Un tās ar sirsniņām arī!

saldumi @ 03:25 pm: Kā pdf dokumentā (lietojot foxit reader) var rediģēt tekstu?

martcore @ 11:06 am: gribēju ierakstīt komentu pie penijas, bet ierakstīšu šeit

cirst malku ir ļoti, ļoti viegli
to var darīt puikas, meitenes, es domāju, bērni to var darīt mierīgi
tas no malas izskatās, kā drūms un nežēlīgs darbs
patiesībā, tas ir pilnīgs fans, un, tā teikt, izmantojiet procesā ne tik daudz savu spēku, kā savu masu attiecībā uz cirvi, un jūs hujārīsiet bluķus,kā mūsu radinieki toronto

penny_lane @ 10:23 am: pārliecību, ka kaut kas dzimumdalīšanas domāšanā ir pakaļā, šo pārliecību atceros dabiski sevī ieplūstam kopš pāris gadu vecuma. līdz ar pirmo "meitenes tā nedara", līdz ar pirmo neļaušanu gulēt kopā ar brālēniem, jo puikas un meitenes vienā gultā neguļ, ar pirmajām spēlēm "mājās", kur man bija jāpaliek šķūnī un jāgatavo ēst un es spītīgi brēcu, ka fuck you, kāpēc es nevaru būt vīrs un iet uz darbu, principā visās tajās lomu rotaļās man šķiet, man baudu sagādāja tikai tad, ja pie sievietes lomas pienācās arī upura loma,

(es gan, jāatzīst, septiņu gadu vecumā, visticamāk pārlasījusies bēniņu žirafes un princeses + meksikāņu seriāli, ļoti centos ieviest sadzīvē rotaļu "spēlējam izvarošanās", kur idejiski kādam būtu man jāuzbrūk, bet citam jāizglābj, bet citi bērni snobēja lielisko spēles ideju, un augstākais, ko dabūju, bija spīdzinošā kutināšanas spēle, kur jāiztur minūte nekustoties, vai arī jāatzīstas noslēpumā, bet enīvei)

piemēram, nolaupītā žurnāliste no motopelēm, kuru uzstājīgi pieprasīju arī piesiet pie krēsla, jo citādi nav pa īstam. visādi citādi, taisīju izsmalcinātas histērijas katrreiz, kad man lika darīt meiteņu darbus, un malkas ciršana vēl aizvien ir sūri grūti izcīnītais darbiņš, kas sagādā nenormālu prieku arī tāpēc, ka cīņa par cirvi bija diezgan pasmaga. un tad izdomāju sev mierinājumu: a sievietes kāzās var vilkt jebkādu kleitu, bet vīriešiem nabagiem jāģērbjas par pingvīniem defoltā. bet jau pēc pusgada izdomāju, ka, fuck it, es savās kāzās gribu pingvīnkleitu, bet vīrs man būs baltā uzvalkā, vienkārši lai citādāk. sešu gadu vecumā. man nav ne jausmas no kurienes tas viss līda ārā, bet līda tikpat ātri kā veģetārisms, raudot par mirušām vistām pusdienās, pieaugušajiem par milzīgu uzjautrinājumu. "napaga cālītis, kāpē tā jādara cālītim" ar pilnu muti pinkšķēja penija.

lasot rudevskas murgus, vispār jebkurus murgus, ka mums tagad atņems ģimeni vai kaut ko par vīriešiem lupatām, jo sievietes stipras, pohuj, kuru no sūdiem, iedomājos, ka var taču šī netaisnības sajūta iedzimt arī pretēji iekšā. grūti to iztēloties, bet varbūt ir skuķi, kas, jau piedzimstot, līksmi vicina rozā vagīnas pa gaisu sajūsmā. un bārbijas izmanto, nevis kā es, izpētot visas fiziski iespējamās seksa pozas, bet pucējot un šrubējot viņu mazās vanniņas. varbūt dažiem bērniem ir dzimums. un vēlāka apziņa, ka to kāds grasās "atņemt", tā ir tikpat kodīga un savā ziņā pārspīlēta, kā iedzimtā sajēga par dzimumu pilnīgi lieko nevienlīdzību?

martcore @ 10:24 am: Poll #20730 sdghstjddfhsdhdfhdfhwer
Open to: All, results viewable to: All

vai tev patīk amerikas savienotās valstis?

View Answers

jā,kādu dienu ceru tur aizceļot un apskatīties
17 (30.4%)

jā, es jau tur biju aizceļot un apskatīties
17 (30.4%)

jā, demokrātijas perēklis tomēr
5 (8.9%)

nē, riebjas tie mudaki
0 (0.0%)

nē, tas ir amerikas padomju kolhozs kaut kāds, es labāk par eiropu
3 (5.4%)

nē, es nesaprotu,ko tur īsti darīt, izņemot disnejlendu
1 (1.8%)

vēlos iekapāt portlendā vanagu
13 (23.2%)



penny_lane @ 10:05 am: tagad nekad vairs nebūs tik slikti, cik varētu būt, jo vienmēr varēs uzlikt portishead sos. pēdējoreiz man bija tāda sajūta, dzirdot scalas creep.

skudriņcoveri, vēlams kino, laikam vispār ir vienīgais, kas man spēj iesist pa smadzenēm mjūzikvaiz, dzirdot pašpirmoreiz.

ja neskaita mīlas vasaras rītu pirms pāris gadiem un the gaslight anthem national anthem, bet tas tikai tāpēc, ka lija un dziesma skanēja no atvērtas mašīnas tālumā, par kniebšanos naktī atcerējos tikai es, neviens cits, un es biju pat nevis nelaimīga, bet tāda kā sasalusi, lai vēl neļautos tam nelaimīgumam, sastingusi visādu neizbēgamu sāpju priekšā, atsakoties šamējās laist iekšā, un tad tā dziesma, kad tu skumji ej meklēt pats nezini ko, bet droši vien jau tualeti, jo skan vārdi i already live with too many ghosts un es domāju, ka, bļā, jā, un tad viņš dzied, ka
and i can't stand the weather, no i never liked the rain, man līst visādi sūdi uz galvas, domāju, jā, vecīt, jā, you get me, "now she just screams how i promised her more than this", totāli, un tad viņš dzied tālāk, tad viņš mani mierina, pa visu stāvvietu vai kā nu to festivālu minipārkinglotu sauc "Whatever gets you through the night", un viss, man vajag zināt, kas šo dzied, pagriežos, metos pie tās mašīnas, man pastāsta, mājās, protams, neatceros neko, tikai rindiņas

she used to look so good in that red dress, un gūglēju ilgi un pacietīgi, lai saprastu, ka nekāda red dress nebija viss.

kāpēc to stāstu? no reason. pretīgs laiks.

dienasgramata @ 10:07 am: DELFI. Dzīvokļus, ko apzagt, ļaundari nav izvēlējušies nejauši. Viņi izraudzījušies mājokļus ar labas kvalitātes, dārgiem logiem un žalūzijām.

dienasgramata @ 10:01 am: DELFI. Tuberkulozes slimnieki asinis spļauj reti.

martcore @ 08:33 am: rīta muzons: pirmoreiz mūžā klausos grupu t.rex, albumu "electric warrior"
man personiski ļoti patīk

May 25th, 2016

ripp @ 11:57 pm: Šķiet, esmu naksnīgā dārznieka tips. Jau otro gadu lielo daļu dārza darbu veicu pece saulrieta, puskrēslā līdz krēslā. Sovakaarr sastādīju vakar nopirktos tomātus un papriku. Tomāti nopirkās dažādi. Kkā pilnīgi nejauši. 1 oranžs, 1 rozā, divi sarkani un, dāvana a. no pārdevējas - tomāts sarkangalvīte, hehe.
Rīt jāpiestāda 4 gurķi un 2 kabači.

brookings @ 11:42 pm: Yesterday:
“Shut your eyes and listen” said the Catholic mystic in the book now alcohol stained and resting behind the cupboard in the toilet. She kneels her five-year-old frame by the ditch and listens to the frogs. We have walked an hour down a gravel road, and the dust given off by the motors is a net curtain of haze in the evening sun. My wife takes the emptied beer bottles and I pick the little one up and put her on my shoulders. We’d bought them (Rigas Alus) and pyramid of frozen juice in a meat product shop in the old organized part of town. The shopkeeper, fat arms and precise and elaborate nails, had asked us “Attaisiit?” and I thought she was referring to the beer, which gave me a nostalgic thrill. But she got a pair of scissors out and snipped the top of the pyramid off.

We wandered down the road in illicit consumption. What affront to civilization is this progress.. The road is Roman in the straightness of its intent, but every other telephone pole is plastered with adverts for architects experienced in the art of planning permission. We are in Buras, and the old allotments are now in full sail, solid homes in all tastes atop the swamp - each plot with its own script (assembled by Plotnieki) - from the couple hand in hand among the tilled earth, to the shut door of the builder’s van returning home, to the old feeble bark of the hounds that 10 years ago had attempted to terrorise. The Buddleia has a soapy wonder to it, and I close my eyes: again, listen… your idea of yourself can be written on a piece of script, which can be offered up, lifted up and be bourn away… no one cares, really. You just did or didn’t do anything of much use to anyone else. “She steals the bread you know? Takes it to her bed - hides it!” I know - look at her, with her sweet ice - it is good. Let her do that, and continue to do it, find her own plot, write her own script, fingers in the soil, eyes closed, listening to the frogs.

Today:
Down by the old Soviet Daugavas stadium, I read that ‘reality is matter in motion’, which is what Plotinus, I guess, might have wondered about with all that talk of emanation from the Godhead - what else can you find here? Moral philosophy is understanding motions of the mind… “Hey! Virginia!” “Hey Selga!” “Hey, Maria!” There they are, over there on that old carpet where 12 years ago I played in the Час league, moving into space, receiving the perfected shape, bodies twisting and turning and receiving in answer to perpetual questions of geometry and time. Close your eyes and listen, “aiziet!” Quiet rustling of life abounds - a swift whistle, a slink of leopard printed thighs and a dog that leaps, all four legs in the air, into the undergrowth. Viss ir kartībā.

martcore @ 09:45 pm: Poll #20727 dsrhjtjdtyiuyiouyoluykghf
Open to: All, results viewable to: All

vai tu esi kādreiz braucis/braukusi ar panorāmas riteni?

View Answers

jā, vēlos aplūkot visu pārējo no karaliskā grifa pozīcijām
23 (53.5%)

jā, vienkārši dievinu galvu reibinošus augstumus
8 (18.6%)

nē, man arī bez panorāmas rata ne visai patika zemeslodas virsma
1 (2.3%)

nē, fobija
4 (9.3%)

nē, tas sūds man ir par lēnu!
1 (2.3%)

panorāmas ritenī var ideāli iekapāt vanagu
6 (14.0%)



dienasgramata @ 09:17 pm: KASJAUNS.Skandāls ap Mākslas muzeja kafejnīcas interjeru. Dizainere norobežojas no tur redzamā.

martcore @ 08:43 pm: par fošisma atdzimšanu pasaulē liecina brīži, kad pie kāda muzikāla skaņdarba jūtubē ir 300 000 laiku un pieci dislaiki, un tad komentāros sākas jautājumi " who the fuck disliked this?"

martcore @ 08:17 pm: a tikmēr, izrādās, savčenko apmainījuši
ļoti labi

martcore @ 08:01 pm: šon redzēju smart fortwo tačku (smart ir mersedesa mazmeitiņa), ļoti iepatikās, iekšā sēdēja ķīnieši, viņiem komfortabli
atšķirībā no minikūpera, kas man nepatīk, smārts izskatījās baigi prikoļns

intenormal @ 05:28 pm: momentom v more
Ulmaņi ir beigti
                              ja tu to vēlies


Current Music: Beigtie Ulmaņi - Fiziskais Skolotājs
Powered by Sviesta Ciba