te

Friends

You are viewing the most recent 20 entries

February 7th, 2016

vistu_zaglis @ 02:14 pm: Pēc bezgalgaras, riebīgas nedēļas ieklīdām ar kamrādu svētceļojumu galamērķī un dzērienu mekā 'Pīle un kuģis'.

Rychnovská Kněžna 12°
Pēc pāris obligātajiem Poutník – kaut kāds bezgaršīgs, pārāk maigs, lai iepriecinātu. Varbūt kā vakara pirmais dzēriens būtu OK, šoreiz – meh.

Démon pustumšais 13°
Dikti patīkams, saldumu jūt, bet tajā pat laikā drīzāk jāsauc par stipri rūgtu. Jāsāk pārskatīt attieksme pret ne-gaišajiem, šķiet.

Krakonoš 14°
Kaut kur jau smeķēts, kas netraucēja ar prieku paņemt vēl pārīti, no šitā darītāja var ņemt visu un nevilties.

Kaut-kāda-kārtējā IPA
Nesaprotu, priekš kam.

(piezīmes tīri sev, lai atcerētos un neapjuktu netīšām kādā pivču templī iegriežoties)

Also, pēc ilgāka pārtraukuma iegādājos cigaretes. Eh, pie tinamās tabakas nupat tā pierasts, ka vairs īsti nepriecē. Tik cik ērtību jautājums.

Current Music: Theodor Bastard / Niti
Tags:
dienasgramata @ 01:54 pm: DELFI. Pārbauda ārstu, kurš mazam bērnam naktī izmeklēšanu veicis pavirši

unpy @ 12:53 pm: Par lietām, ko nesaprotu.
Tiešām nesaprotu cilvēkus, kuriem sev visapkārt visu laiku vajag troksni. Allaž ir interesējis, bet tā arī nav sanācis saprast, kas liek cilvēkam nemitīgi staigāt ar muzīku ausīs vai, piemēram, aizbraucot kaut kur pie dabas, kur tāpat allaž ir jūra dažādas vīterošanas, blēšanas, kurkstēšanas un citādas apmpelēšanās, ieslēgt Latvijas radio 2 vai Massive Attack, vai ko tamlīdzīgu. Pats gan šad tad mēdzu uzlikt uz pilnu klapi Prodigy vai Dzeltenos Pastniekus, bet tas nudien ir diezgan reti. Izslavētajos klusēšanas retrītos justos ļoti omulīgi. Kas ar jums ir, kamdēļ jums tas troksnis ir tik ļoti nepieciešams katrā atsevišķi ņemtā brīdī?

penny_lane @ 12:36 pm: izdomāju pajautāt senai dēkai, vai viņš ir izmetis manus zābakus, tie bija sasodīti skaisti zābaki, bet droši vien jau sen izmetis, izvācies no dzīvokļa un no valsts. un atcerējos, ka patiesībā man viņš ļoti patika, līdz aptvēru, ka mēdz ļoti intensīvi dzert un dzērumā tikpat intensīvi būt aizvainots uz pasauli, pasaule šai gadījumā biju es, kas viņu nesaprata, negribēja un vispār klusībā ņirgājās. bet man tā the who dziesma par zilajām acīm vienmēr riebusies. un vīrieši, kas pārmērīgi dzer arī mani biedē, kad viņi kļūst par spēku, kur prāts vairs tikai relatīvs. spēks arī, protams, bet man tik un tā ir mazliet bail. droši vien, ja būtu fiziski stiprāka, biedētu mazāk. jocīgi, jo nedomāju, ka man kāds no visiem daudzajiem alkoholiķiem manā dzīvē kaut ko ir nodarījis vai pat draudējis nodarīt. un tad arī otrādi, biedē bezspēks. pēkšņa masa, par kuru tev jārūpējas. tā laikam ir kaut kāda diskriminācija, piedzērušās sievietes pašā sliktākajā gadījumā man liekas, kaitinošas, bet piedzērušies vīrieši šausmīgi atbaida, pat viskjūtīpajīgākie dzērāji. tas ir līdzīgi kā baidīties no suņiem, nekādas paredzamības, nekādas kontroles.

vēl es nesaprotu, kā var uzskatīt, ka sieviete ir sieviete un vīrietis ir vīrietis tajā "tradicionālajā veidā", ka tas ir dabiski. man šķiet, nav nekā skērīgāka un nedabiskāka, kā pārspīlēti "sievišķīgas" sievietes un "vīrišķīgi" vīrieši, nu vismaz tā kā es to iedomājos, tāda cakaina pelīte ar sarkanām lūpām, daudz jautājumiem un mātišķām intrigām un plecīgs tēvainis, kas komunicē tādos primitīvos un to the point teikumos, visu var, uz rokām visur aiznesīs, bet ne vienmēr atļauju prasīs, tāpēc dažreiz jājiens kristāla kalnā būs mazliet deitreips pa ceļam. un pat nepārspīlējot tik ļoti, still skērīgi, ļoti skērīgi. bet varbūt man šorīt no visa bail un jāpaliek gultā līdz, jā jau teicu, līdz maijam.

honeybee @ 12:18 pm: Es pieņemu, ka uz katru rakstnieku, kas neraksta žanra literatūru, jo tas ir tik triviāli - tā nav literatūra - tā ir "es nezinu, kādu literatūru viņš ir lasījis" - tur ir "piedzīvojumi un action" - "īsti rakstnieki" tā nedara - "mans SF nav SF, jo mana teksta lasītājiem actually ir jādomā!!!!",

ir vismaz divi rakstnieki, kas raksta žanra literatūru, jo viņus besī 1) vokālākie "īstie rakstnieki" 2) "īsto rakstnieku" fanu klubiņi

un tā arī ir pareizi, tā tam būs būt

penny_lane @ 10:53 am: ir tik ļoti grūti neļauties tām maigajām paģirām, kas saka, ka šodien nedrīkst darīt neko citu, tikai mīlēties. un nekāpt ārā no gultas, pirms neiestājas pavasaris. maijs, vēlams.

217, posting in pajautaa @ 05:58 am: Varbūt kāds no jums ir dzīvojis Broklijā vai Foresthilā, SE Londonā un var pastāstīt, kā tur ir?

saldumi @ 02:22 am: Kopumā domājot par universitāti, es ļoti, ļoti ceru, ka nekas nesabojāsies, un viss kļūs arvien labāk, jo šis bija patiešām visnotaļ brīnišķīgs semestris, kurā es beidzot jutos tā, ka man nav visu laiku jāiespringst kaudzes problēmu un visādu nepatīkamu situāciju un starpgadījumu dēļ, un es varu patiešām koncentrēties lietām, ko es daru, pēc būtības. Šis bija semestris, kurā es ar dažiem izņēmumiem saņēmu palīdzību, kad man tā bija vajadzīga, vairs necīnījos ar tekstu problēmu, jo visos tajos kursos, kur tiešām notika nopietns un sakarīgs darbs, tā par 90 % bija atrisināta, un es nepavadīju trešdaļu laika, ko vajadzētu veltīt reālajam darbam, pati meklējot tekstus. Izņemot vienu nepatīkamu sarunu pašā semestra sākumā, nebija nevienas reizes, kad kāds man mēģinātu nokomunicēt vēstījumu, ka ar mani kaut kas nav ok vai ka man šeit nevajadzētu būt.

Šajā semestrī viss bija tiešām ļoti, ļoti labi, un es par to esmu ļoti pateicīga visiem iesaistītajiem gan uni, gan ārpus tās.

Un jā - es, patiesībā, esmu diezgan sajūsmā par to, ka tūliņ sāksies jauns semestris, un, kāpēc gan lai es nebūtu?

virginia_rabbit @ 12:53 am: outfits iešanai uz Alfu


Tags:

February 6th, 2016

mazeltov @ 09:43 pm: Iepriekšējā naktī aizgāju gulēt pusčetros no rīta, jo pirmo reizi izdomāju paskatīties, kas ir tie psihodēlisko krāsu kvadrāti ar nosaukumiem Candy Crash un Candy Soda Crash.
Vēl šodien nelaiž vaļā. Tā besī gaidīt, kad atkal jauna dzīvība uzradīsies!

mazeltov @ 06:47 pm: Es tikai nesaprotu vienu - kā Čenings Tatums tika pie lomas Hateful eight? Galīgi neiederīgs visā tajā brandžā.

Google: http://www.cinemablend.com/new/Crazy-Way-Channing-Tatum-Got-His-Hateful-Eight-Role-101167.html

intenormal @ 07:22 pm:
ir bēgļi

Current Music: Morrissey - Satan Rejected My Soul
virginia_rabbit @ 04:37 pm: Miķelīts zēnu prombūtnē atkal uzvedas kā cilvēks.

unpy @ 04:12 pm: Viss ir diezgan sarežģīti.


un pareizi, ka atrunāja, jo savādāk: )

unpy @ 03:06 pm: Aber jūsu acīs tukšums vien.


virginia_rabbit @ 01:16 pm: pēdējos 5 gados ir bijis ļoti maz nakšu, kuras būtu pavadījusi ne vienā telpā ar Eiženu. arī šorīt pusmiegā es viņa gultu savējās galvgalī jutu kā tādu uzlādēto zonu, no kuras man tūlīt metīsies virsū. bet nē, šodien man tikai Miķelis 6os atnāca pakrīpot gar seju, es viņu izmetu un aizmigu. un gulēju līdz 11.00. pierakstu šo reizi, jo droši vien līdz nākamajai tādai būs jāgaida ilgāk nekā līdz pilnam saules aptumsumam.

dienasgramata @ 12:08 pm: "Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina." Psalmi 23:4

saldumi @ 03:09 am: You couldn't fight the tide or change the wind. And if there was a storm? Well, a girl should batten down an bail, not run the rigging. How could she help but make a mess of things, the state that she was in?
She'd strayed from the true way of things. First you set yourself to rights. And then your house. And then your corner of the sky. And after that... 
Well, then she didn't rightly know what happened next. But she hoped that after that the world would start to run itself a bit, like a gear-watch proper fit and kissed with oil. That was what she hoped would happen. Because honestly, there were days she felt rubbed raw. She was so tired of being all herself. The only one that tended to the proper turning of the world. 

(Patrick Rothfuss "The Slow Regard of Silent Things")


Tags:

February 5th, 2016

mazeltov @ 09:43 pm: Reāli foršs piektdienas ping-pongs, kopā ar kolēģi Moniku salikām džekiem visās spēlēs. 

Tikmēr mans lieliskais vīrietis hujārī pa pūderi un lec no klintīm.


saikne_neochin @ 09:40 pm: es skrolloju un skrolloju, un ceru, ka kādreiz man dārziņš būs

Powered by Sviesta Ciba