te

Friends

You are viewing the most recent 20 entries

September 30th, 2016

dienasgramata @ 09:11 am: reklāmas vēstījums - cilvēks, kuram autoavārijā norautas abas kājas, divas pudeles vīna un devīze "Nu, ko, triecam rudenī".


tiesa, vīns bezalkoholiskais (nez no kurienes)

dooora @ 04:04 am: Ai da sukin, ai da puškin sin!
Var taču, ja sañemas.

September 29th, 2016

virginia_rabbit @ 11:18 pm: total sek )

Tags:
virginia_rabbit @ 09:45 pm: Done and donner. Abi gultās, nomazgāti, pabaroti, saķemmēti. Pusstundu vajag, lai sakoptu uzdzīves telpu pēc parastas dienas mājās. Vannā gan vēl mētājas novemtā barojamā krēsliņa detaļas.
Banka man tomēr piezvanīja pēc 5iem. kā notika saruna? Eižens uz pilnu klapi uzgrieza Lego movie, bet Simons piečurāja paklāju, es iekāpu slapjumā ar abām zeķēm jau sarunas sākumā, tad paņēmu viņu opā, kur viņš paguva vēl nokārtoties. Nervozi staigāju pa virtuvi, pārliecinot baņķieri par savu taisnību, tikmēr Simoniņš snaikstījās, kur nu spēja, līdz saķēra uz plaukta augošo piparmētru un ar visu podu norāva zemē šķindēdams - zeme izbira, drupačas pašķīda. bet nu banka vispārīgi ir ar mieru mums dot kredītu.

Tags: , ,
ripp @ 08:27 pm: Jautājums ir vai pirkt normālu slingjaku par normālu cenu, ja tā ir ar nesmuku rakstu? Hmmm.

heishy, posting in es_shobrid_lasu @ 07:17 pm: Attēlu rezultāti vaicājumam “nāve tās nav beigas”

begemots @ 06:54 pm: On certain aspects of unbearable lightness
The three states of being are alive, dead and Being Worried.

Being Worried as a separate state can be quite easily deduced both from the general descriptions of the state ("half-dead with worry", "worried to death", etc), as well as the demeanor of the people who are Truly Being Worried. In past, people Being Worried were sometimes classified as undead — nowadays, we can see that the so-called "undead" are simply people Being Too Worried to be able to die properly, thus occupying the Third State semi-permanently.

penny_lane @ 07:03 pm: tie vienmēr ir vieni un tie paši erori, bet vienmēr jāgūglē no jauna. skaidri zinu, ka jau trīsreiz esmu šo darījusi. premjēra nesuporto kaut ko rgb bitu samsing, jākonvertē fotošopā. bet es jau 10 minūtes gūglēju. nožēlojama atmiņa.

dooora @ 04:37 pm: << Ogrē policija aiztur jaunieti par spēļu zāles apmeklētāja nosišanu ar ceļa zīmi >>

kālab nav norādīts, ar kādu ceļa zīmi veikts nosišanas akts? sūdīga žūrnalistika, es takš saku.



virginia_rabbit @ 04:46 pm: man 16:00 bija norunāts telefonrandiņš ar banku, bet es zīdīju un nepacēlu, un vairs viņa nezvana.

Tags:
virginia_rabbit @ 04:19 pm: Pusdienas
Ingmārs:


Ģimene:

intenormal @ 03:27 pm: ..

Latvijas Banka mudina domāt par atteikšanos no skolēniem



Current Music: Against Me! - I Was A Teenage Anarchist
intenormal @ 03:24 pm: .

Putins: Latvijas mediju videi vairs nav daudz zemāk, kur krist



Current Music: Against Me! - Money Changes Everything
virginia_rabbit @ 03:11 pm: Brokastis
Ingmārs Stokholmā:


Ģimene Austrumeiropā:

kochka, posting in es_shobrid_lasu @ 02:51 pm: Maikls Kaningems - Mājas pasaules malā


acidkitteh @ 02:33 pm: Barn Owl - Sundown

Tags:
intenormal @ 01:50 pm: modernie konservi...

nedaudz par alvi zaldātiņu herr nacistu manekenu - no ģīmjugrāmatas ārēm

lasīt to figņu )

Current Music: Against Me! - Dead Rats
intenormal @ 01:11 pm: jpck
nav alus

Current Music: Jumprava - Šeit Lejā
dooora @ 11:11 am: uwaga! wajag.
vai kāds no cibas melomāniem visvēlākajos 90tajos un visagrākajos nultajos TV kanālā XXI atceras redzējis šarmantu poļu videōklipu, kur darījumu sieviete dzied andergraunda grāvēju I am a business woman? varbūt kādu saitīti?

ja pavisam nealojos, tas bija Klifa Ričarda I am The Devil Woman kavers:

https://youtu.be/7tuAkdlLhTE

kautskis @ 12:00 pm: Par glamūru, valšiem un likšanu pie sienas
Vispār interesanti ar to neseno jubilāru Dmitriju Šostakoviču.

Mēs visi, protams, galvenokārt zinām viņa simfonijas un savulaik LNO iestudēto Mcenskas apriņķa Lēdiju Makbetu. Bet, ja jums ir neveselīga apsēstība ar 30.-60. gadu padomju kino (man ir), iespējams, būsit pamanījuši arī to, ka viņš bija visnotaļ aktīvs kinomūzikas rakstītājs. Kāpēc ne, par kinomūziku maksā un neliek pie sienas (savulaik Staļinam ļoti nepatika Lēdija Makbeta, un kopš tā laika Šostakovičs visu laiku drausmīgi baidījās.)

Un tiešām, iespējams, ārpus Austrumeiropas Šostakovičs ir pazīstamāks ar savu kinomūziku. Pareizāk sakot, ar vienu noteiktu sacerējumu, kas tiešām ir kinomūzika, bet ne tai filmai, kas viņu pataisīja slavenu. Stenlijs Kubriks, kam ļoti patika savās filmās izmantot simfonisko mūziku, vienu Šostakoviča valsi ielika kā Eyes Wide Shut sākuma un beigu titrus. Tā nu kino skatītāju apziņā attiecīgais valsis neizbēgami nostiprinājās kā mūzika, pie kuŗas ļoti eleganti izģērbjas Nikola Kidmena.

Taču tā filma, kur šī kompozīcija sākotnēji parādījās, bija drusciņ cita – 1955. gada "Pirmais ešelons". Pieņemu, nosaukums Staļina represiju iebaidītajam Šostakovičam uzvēdīja pārāk nelāgas atmiņas, taču šis pirmais ešelons veda komjauniešus, kas brīvprātīgi devās uz Kazahiju apgūt neskartās zemes. Protams, beigu beigās no tās zemju apgūšanas nekas izcils nesanāca, bet tam nebūtu jāpievērš uzmanība; filma visu procesu attēloja tā, it kā apguvēji tiešām saprastu, ko viņi dara. Kas tur ko nesaprast: uzaŗam zemi, skatāmies, lai labība nesadeg, pa vidam iemīlamies – viss skaidri, vienkārši un tā, kā ir dzīvē.

Vispār filma ir daudz skatāmāka, nekā pēc šāda apraksta varētu spriest. Turklāt nākamā šī paša režisora filma ir "Lido dzērves", ko pazīst pat tie, kam nav neveselīgas apsēstības ar padomju kino. Taču šī apcerējuma ietvaros mūs interesē komjaunieši un Šostakovičs, un lūk, ilgi nav jāgaida! Kolīdz kā pirmais ešelons ieripo gala stacijā, komjaunieši vatņikos aiz priekiem turpat uz perona sāk dejot – jā, jūs uzminējāt, attiecīgā valša pavadībā.

Še apstāsimies. Kontrasts starp to, kas šīs mūzikas pavadījumā notiek abās filmās, ir tik krāšņs, ka rodas aizdomas – Kubriks to speciāli. Un, ņemiet vērā, "Pirmais ešelons" ir glamūrīgs kino, tur ir par mīlu un tur ir smuka traktoriste, kas iemīlas tajā tur izmeklētājā no k/f "Sargies auto", tur ir glamūrīgais apgaismojums, nu tas, kur varones seja ēnā, bet acis izgaismotas, un tad viņa tā saka: "Bet vai sirdi prēmēt var?!" Šīs filmas un valsis, kas viņu sasaista, lieliski attēlo atšķirības starp 1955. gada PSRS un 1999. gada ASV. "Mēs esam entuziastu kolektīvs, kas apņēmušies dot cilvēkiem maizi, tomēr tik viegli viss nesanāk" pret "mēs esam gudrie, skaistie un veiksmīgie, kas ir lieliskās attiecībās, tomēr gribam kniebties ar citiem". Kolektīvs pret indivīdu. Ja jums tā tīk, cēlākie mērķi pret dziļākajiem instinktiem.

Labi, turpināsim. Iespējams, esat ievērojuši, ka līdz šim es šo kompozīciju neesmu saucis vārdā. Tas tāpēc, ka viņai ir daudz vārdu. Tā kā viņa parādījās šajā filmā, viņu mēdz saukt par "Valsi no "Pirmā ešelona"" (starp citu, pievērsiet uzmanību, kā visās fotogrāfijās Šostakovičs izskatās vismaz ļoti noguris, ja ne dziļā izmisumā). Taču Šostakovičs ļoti atbalstīja otrreizējo pārstrādi, un ar nelielām izmaiņām šī kompozīcija parādās vienā viņa svītā, ko ilgu laiku uzskatīja par 2. džeza svītu. Tieši tā tas parādās Kubrika filmā – valsis no 2. džeza svītas Karaliskā Concertgebouw orķestŗa izpildījumā.

Lielāko daļu cilvēku nemulsināja tas, ka tā svīta galīgi neizklausās pēc džeza. Taču dažus mulsināja, un tieši tajā gadā, kad iznāca Eyes Wide Shut, kāds Šostakoviča pētnieks uzraka īsto 2. džeza svītu. Savukārt šī, kā izrādās, ir Svīta estrādes orķestrim – un patiesi, skan tieši pēc mūzikas, ko spēlēt saviesīgos sarīkojumos, kur vajag, lai būtu jestri. (Īstā 2. džeza svīta ir samērā īss, tomēr piemīlīgs apcerējums, kas daudz vairāk izklausās pēc džeza.)

Tātad – beidzot būtu tikuši galā, 2. valsis no svītas estrādes orķestrim, superīgiņi. Ak, nē, viss vēl nebeidzas.

Es jau minēju, ka Šostakovičs atbalstīja otrreizējo pārstrādi? Lūk, kā norāda krievu tīmekļa žurnāls "Ļebedj", arī šis valsis ir otrreizējā pārstrāde, tikai no trim valšiem ar ģeogrāfiskiem nosaukumiem: "Amūras līča viļņi", "Donavas viļņi" un "Mandžūrijas sopkās". Žurnāls "Ļebedj" apgalvo, ka šādi izpaudusies Šostakoviča savdabīgā humora izjūta – ak tad Lēdija Makbeta jums šķiet pārāk murgaina? Labi, sadiegsim jums tādu valsi, ka biksēs čurāsit aiz sajūsmas (runā, ka Staļinam esot paticis). Pēc tam viņš ar šīs kompozīcijas populārizēšanu īpaši neaizrāvās, nav jau gluži viņa, vai ne. Tomēr sadiegums izrādījās tik krāšņs, ka nu jau populāritātē jūtami pārspēj sākotnējās kompozīcijas.

Protams, šāda semplošana nav nekas nosodāms. Tas vien, ka "Voodoo People" ikviens var salikt no dažādu kompozīciju fragmentiem, nepadara attiecīgo salikumu par sūdu. Un, atšķirībā no cīsiņiem un polītikas, mūzika tikai iegūst no tā, ja apskatās, kā viņu taisa.

Powered by Sviesta Ciba