- 17.3.26 01:27
Vīkendā biju uz biatlona mačiem, atrakciju teltī pamēģināju šaut mērķī, un trāpīju. Man netrīc rokas. Prasmes noderētu.
- 0 rakstair doma
- 16.3.26 14:52
Atgādinājums nākotnes sev: noskaties Bronson (2008). Runā, ka Hārdings dedzina.
- 0 rakstair doma
- 16.3.26 14:07
- 1 rakstair doma
- 14.3.26 09:24
un šie vīri sajutās aizvainoti un iegāja milzīgā krāsā, jo viņš gaidīja atnākam ar necieņu pret Izraēlu izgājušo, kurš gulēja ar Jakoba meitu, tātad kurš ne teica, ne darīja, ko teica.
ziemas antrops. kuzmas ventūra nebija gājusi sacen. baltā auduma ziedošās pļavas. kaut kur zālienā nodemonstrētās auklas. maizes autori. kā loka metinātājs uz jūras skabargas. neviens nedara skarbas lietas šeit pustumsā.
uzlika griesties skabargai uz acs kaunu, tā griezās kā ezis griežas piena miglā, tik pat skabargaini kā tūlīt atnāks mustafa un ieliks kefīra glāzi acī iekšā kā plauktā ieliks ar ezermalas alus kausiem kopā un sakopinās to visu drumslās, centrifudzēs, ielūgs uz kafiju vēl pēc tam, bet iesaiņojums būs pacietīgs, tas būs vienkārša paciņa ar uzrakstu vai bez tā, ar paziņojumu, uzsaukumu, piekodinājumu, atgādinājumu, salutējumu, tostu, mazirbes krodziņu zem acīm vai vienkārši boksa maču zem matrača, zem amatas gultnes, zem gultas, zem kules, iesita tieši tur, kur pabira, un pabira tiešām uz visām pusēm vulgāri lamuvārdi, kurkuļi un mēmi, gandrīz vai runāt nespējoši, iespējoti tikai uz brīdi pabērt saslaukas, lai laiks un telpa kā bulkas kā kraukļi, kā ēdmaņa, zaņķa pirtiņā nodeldēta atnesīs atpakaļ noslīkušo pili, noslaucīs drupačas no galdauta, pārvērtīsies bultā un iešaus pa kartupeli, izšaus tam aci, izdurs sīksto miesu un sapakos maisos, kurkuļiem barība un pati sieva mīļa, kaut tikai, kaut tuk, kaut tuk, kas tur ir, acis atnākušas atrādīties, paskaties un atminies, tās taču ir tīrasiņu mīlas dzīslas, tās taču ir karātavu strīpas, kas aizmiglo un kas atkārto kodificē moku sābru, moku sombrero, mokasīnu, moskviču, volgu un taubi kā haubi kā sultāna halātu, kā medus vircu, kā mūžībā sajaukto bezrecepšu virtuvi tuvējā metāla riņķu barankā.- 0 rakstair doma
- 14.3.26 08:49
baroties no pampāciešiem. neviens drošs sekstants. mazās rudzu tāfeles. iepazīties ar skolas pastulbeni. makarona grūtā arbitrāža. tekalēja grūtos aprises monolītos.
lai uzceltu un uzceltos, jāpiegrūž vēl ogles, ogles vēl piegrūstās izskatās neomulīgi, viņas ir dāsnas, bet ne tiešām tik, pat mazliet vairāk par sālītu sīpolu vai marinētu gurķi vai abiem, vai nevienu, vai dilli ar pētersīli, vai lidojošo skvoreču. kaut kā tā un nekā savādāk. kā ogudillis pasauca. kaut nu būtu pasaucis ar lietussargu, ar zontu. kaut nu, kaut nu skoču ar plīstošu stiklu sakauj tu, sakauj ogudilli, sakauj krepapīra cietoksni, sakrāj un sakrājies, sadodies, saelpojies, salīmējies, sabučojies, satuntulējies salūta sutā ar nazi un diega spoli atspoli atsperi, diktofona skaļruni skaļi runā, līmē, bučojies, lidinies, sapinies un atpisies.- 0 rakstair doma
- 13.3.26 11:17
Marts 13., 2006
23:19
nekas TĀDS - liels, balts un pūkains trusis, nav noticis. visu dienu domāju par stomatītu, ka derētu iekosties nekvalitatīvā asfaltā tā, lai asinis šķīst, jo gļotāda kut, bet pievakarē, virzoties pa veikalu Alfa, domāju, kaut nenokristu zeķubikses. vēl suns saslimis un slēpjas pie manis, šim liekas, ka manā pusē nav sāpju
(ir doma)
23:40
darbā kolēģiem parādīju savu falšo draugiem.lv tēlu, nez, vai vēl gribēs "draudzēties", vai gribēs uzticēt kaut kādus darbus, varbūt domās, ka esmu nelīdzsvarota un neuzticama
(11 raksta | ir doma)- 0 rakstair doma
- liela jubileja
- 12.3.26 19:57
Varbūt kādam ir jau pieredze un gatavs saglabājies plāns?
Kā to aptuveni 30 pusmūža cilvēkiem padarīt iespējami aizraujošu.
Es nelietoju spotifaju, bet varbūt tur var atrast jau gatavas Paula un piecdesmito gadu populāro dziesmu listes dejām?
(Doma par onkuli ar sintezatoru mani kaut kā nesajūsmina.)
Interesanti viktorīnas jautājumi par jubilāri, uz kuriem būtu aizraujoši atbildēt, un nestulbas aktivitātes kartupeļu un karbonāžu nokratīšanai dziļāk vēderā arī velkomēti.
Nekad neesmu vadījusi nevienu apaļu ballīti.
Un vēl es nezinu, kur maketē un drukā ielūgumus (daudz nevajag, nu desmit varbūt, bet ar savu tekstu).- 10 rakstair doma
- 11.3.26 21:34
Irānas katš gan ievilksies uz 4-6 gadiem. Taċu pēc tā, ja cilvēce nebūs piedzīvojjusi zemes holokastu vai spēju izmiršanu, ASV Kubā izveidos nu ļoti sev draudzīgu varu.a- 6 rakstair doma
- 11.3.26 21:12
vēl konstatēju, ka tulkojumā esmu ierakstījusi nevis "slavenos varoņus", bet "slavenos varņus"
- 1 rakstair doma
- 11.3.26 17:08
- Ir faking nice ambience
- 0 rakstair doma
- Dienas citāti
- 10.3.26 11:39
Pasniedzējam, kurš strādā ar studentiem šobrīd, ir jāiegaumē, ka reti kuru atsauci uz Rietumu kultūras klasiku var uzskatīt par pašsaprotamu. Ik pa laikam tas aizmirstas. Teiksim, tu piemini "Alisi Brīnumzemē", klausītāji skatās ar tukšu skatienu vai drošības pēc pieraksta. Mākslas akadēmijā reiz lekcijā pametu frāzi, ka, "nu, Polloku jūs noteikti zināt", bet no reakcijas bija skaidrs, ka ne. Nesen ar kolēģiem apspriedām, ka studenti nav dzirdējuši par Dantes "Dievišķo komēdiju".
Izskatās, ka normu un sociālo marķieru vietā nāk spēja piesaistīt uzmanību un izcelties daudzu citu vidū.
Timotijs un Dalila | Artis Svece, Satori, 09.03.2026- 3 rakstair doma
- 10.3.26 11:58
https://uznemeji.riga.lv/vel-pieejami-7
7-000-eur-atbalsts-komerctelpam-rvc-az-p iesakies-lidz-31-augustam/
draugi, vēl ir pieejams piķis! lieliska programma, par šo izremontēju savu studiju- 0 rakstair doma
- pelmeņu daudzveidības apokalipse
- 9.3.26 20:04
- Ziniet, kas man liek justies, it kā manā vagīnā būtu iekļuvušas smiltis? Fakts, ka visi LV pelemņu ražotāji palēnām reducējas līdz vidējam-aritmētiskajam.Latvijā ir notikusi pelmeņu degradācija. Savulaik piedāvājumā bija dažādu izmēru un formu pelmeņi. Labi, labi, nebija jau tik daudz, taču vismaz bija variācijas. Šobrīd? 95% pelmeņu ir "mazulīši" tipa - mazāks izmērs, vienmērīgāka, garlaicīgāka forma. Ēdot tos skumjos, mazos pelmenīšus, man virsū mācas depresija. Tie ir kā kastrēts runcis - funkcionāli bezjēdzīgs, bet ērts.Mani mīļākie pelmeņi (klik šeit, lai apskatītu) arī tapuši no formas, kas liek (nepamatoti?) noprast, ka pelmeņi ir roku darbs - locījuma vietas, asāki maliņu leņķi
- 2 rakstair doma
- 8.3.26 08:58
- 0 rakstair doma
- 7.3.26 21:07
M man parādīja savu filmu. tā ir filma par ballītēm, un man ļoti nepatika tajā sevi redzēt. es arī sevi tā ikdienā neredzu. vai tiešām es vienmēr smaidu ar kaktiņiem uz leju? esmu daudz par šo smaidu domājis – man šķiet, ka tas ir tāds safe smaids, kas var būt piekritējs visām situācijas interpretācijām, tas vienlaikus smejas un raud un neko nesaprot. es esmu smaidījis arī ar kaktiņiem uz augšu, bet tas ir bijis ļoti lielos laimes brīžos un tikai ļoti tuvu draugu starpā.
- Mūzika: I Saw the TV Glow OST – Planetarium (Inside)
- 0 rakstair doma
- 7.3.26 20:40
sapnī biju piknikā mežā pie melnezera. sēdēju pie saulē balināta pelēka koka galda. manā priekšā auga koks, kas starp visu zaļo lapotni un skujotni vienīgais bija sārtām skujām un baltu mizu. tas bija apvīts ar tādu kā efeju, kas izskatījās pēc lielas un sārtas čūskas – tās lapiņas apliecās ap savu stumbriņu it kā tās apņemtu cilinindru, un lapiņas saulē mirdzēja kā zvīņas, bet zem tām tikai zariņi un tukšums, tāda doba rozā čūska. kokā bija arī dobums, kurā pēkšņi saskrēja īkšķa lieluma melnās skudras, un tad visa čūsku efeja sevi atdarīja, ataudzēja no koka, atkāpjoties no augšas uz leju, atstājot un atklājot stumbru baltu. tas bija tik skaisti un tik detalizēti!
tad manā klēpī ielēkušas ūdeles rīklē nomirt ielīda cirslītis.
pēc tam es biju skolā, darbā, un ieklīdis kādā dīvainā vannasistabā gleznotavu stāvā, kura gaitenī bija divguļamā gulta ar M. vannasistaba bija bez gaismas un ar krītainām sienām, kas sasmērēja manu ādu un vienīgo apģērbu (melnas apakšbikses) baltu, un es nevarēju saprast, no kurienes šajā tumšajā telpā nāk skaņa, kas līdzīga seklai elpošanai vai arī elpināšanai. es piegāju pie ventilācijas atveres, caur kuru redzēju citu tukšu telpu, un skaņa nāca no tās.
kāds manuāli ar savu elpu ventilēja telpu.
- Mūzika: The Knife - A Cherry On Top
- 0 rakstair doma
- 7.3.26 17:58
- 1 rakstair doma
- 7.3.26 13:31
the fear, the wasting away, the tortured extinction, the obstinate means of resistance, the naive beIief, the famines that go unmentioned, the trepidation, the stubborn determination to learn, the imprisonments, the hopeless struggles, the withdrawal and isolation, the arrogant powers, the blind wealth, the maintenance of the status quo, the numbness, the hidden ideologies, the flaunted ideologies, the crime, the whole mess, the ways of being racist, the sIums, the sophisticated techniques, the sirnpIe games, the subtle games, the desertions and betrayals, the unshrinking lives, the schools that work, the schools in ruin, the power plots, the prizes for excellence, the children they shoot, the computers, the classroorns with neither paper nor pencils, the exacerbated starvation, the tracking of quarry, the strokes of Iuck, the ghettos, the assimilations, the immigrations, the Earth's illnesses, the religions, the mind's illnesses, the musics of passion, the rages of what we so simply call Iibido, the pleasures of our urges and athletic pleasures, and so many other infinite variations of life and death. That these commonplaces, whose quantities are both countless and precise, in fact produced this Roar, in which we could still hear intoned every language in the world.
E. Glissant, "Poetics of Relation"- 0 rakstair doma
- 7.3.26 09:25
- 0 rakstair doma
- 7.3.26 09:07
- 0 rakstair doma