- George Orwell on Belonging to England's Lower Upper Middle Class in the 1920s
- 28.9.16 23:23
"It was this that explained the attraction of India (more recently Kenya, Nigeria, etc.) for the lower-upper-middle class. The people who went there as soldiers and officials did not go there to make money... they went there because in India, with cheap horses, free shooting, and hordes of black servants, it was so easy to play at being a gentleman."
http://www.bradford-delong.com/2010/12/george-orwell-on-belonging-to-englands-l ower-upper-middle-class-in-the-1920s.htm l - 0 rakstair doma
- 29.9.16 00:10
Cabin in the Woods ir ļoti viegla, pastulba, taču patīkama stoner šausmu komēdija (kas reti mēdz būt aizraujošas) ar burvīgu Lovkrafta inspirētu settingu. Tik asprātīga un visas sienas graujoša šausmu filma, kas ļoti labi apzinās sevi, nav redzēta. Onlainā var noskatīties ļoti labā (720p un 1080p) kvalitātē.
- 0 rakstair doma
- baložu būda ģertrūdes ielā
- 28.9.16 22:19
Ciba, kas visu zina: kas tā par baložu būdu Ģertrūdes ielā pie Avotu ielas? Nesen pamanīju - nākot no ĢIT labajā pusē pagalmā pirms Avotu ielas. Nekad tādu nebiju pilsētā redzējusi, liekas intriģējoši, kāpēc, priekš kam, kam pieder, kopš kuriem laikiem? Katru reizi ieraugot māc ziņkārība.
- 2 rakstair doma
- 28.9.16 22:08
cilvēki, kam nav naudas, un kas mēģina izlikties, ka viņiem tāda ir, pat viņi nav tik uzjautrinoši kā tie, kam ir nauda, un kas mēģina izlikties, ka viņiem tādas nav. vieni ārda birkas, otri instagrammē.
- 1 rakstair doma
- 28.9.16 21:44
Simoniņš ir izdzēsis manī mazā Eiženiņa failu. Es vairs nevaru atcerēties, kāds bija mazs E. Mēģinu saķert to sajūtu kā sapni pēc pamošanās, bet slīd laukā. Liekas, bija apmēram tāpat kā tagad, es jutu to pašu. Es mīlu E, tādu, kāds viņš ir tagad - delveri, vampīru, bet man vienmēr licies, ka es viņu mīlu kopā ar visu milzīgo satikšanās, sagaidīšanas sentimenta bagāžu, bet nē - tam celiņam pa virsu tagad rakstās Simoniņš, it kā divām bēbīšsajūtām savietoties nav iespējams, tās ir tik lielas. toties ir skaidrs, ka sajūtas par bēbīti nav atkarīgas no bēbīša, tās ir manas sajūtas, tās ir manas bēbīšalkas un bēbīšbailes. un tās ir atkal tieši tādas pašas, es ar viņu runāju tāpat, saku tās pašas muļķības. Un S tikai pamazām piesaka savu personību un kaut ko atšķirīgu attiecībās, kas līdz šim ir ļoti līdzīgas attiecībām ar E.
- 0 rakstair doma
- 28.9.16 19:54
- 0 rakstair doma
- 28.9.16 18:52
labu gribēdama draudzenes bebi e-pastā nosaucu par sweaty pie. cerams, nepamanīs.
- 1 rakstair doma
- iesnas ibio
- 28.9.16 19:37
šādā laikā un kondīcijā nekādu alu.
viskijs it is!- Mūzika: Jens Lekman - A Higher Power
- 0 rakstair doma
- Kur nopirkt? Xmas edition.
- 28.9.16 18:59
Klau, vajag iegādāties sieviešu naktskreklu ar garām rokām, krūšu apkārtmērs vismaz 112 cm, Kur tādu lai pērk?
/meklēju omai ziemassvētku dāvanu.- 2 rakstair doma
- gadskārtu zīmes
- 28.9.16 18:16
- ja godīgi, jau nedēļas trīs vīnu dzeru sarkanu
- 16 rakstair doma
- 28.9.16 18:06
- 8 rakstair doma
- Istaba
- 28.9.16 17:56
Vakar biju tajā veikalā, kurā nedrīkst iet, atkal sapirku kaudzi ar nagu lakām (ex 1: cik forši, ka tu nelako nagus; ex 2: cik žēl, ka tu nelako nagus; nesen nokrāsoju matus ar hennu bez cimdiem, tagad nākas lakot nagus: nemāku, bet patīk). Nekad neesmu krāsojusi lūpas, bet tagad izdomāju, ka varbūt vajag pamēģināt. Daudz nepētot, pagrābu vienu, pat vaļā ne attaisīju. Šodien pamēģināju - ir īstā! Prasu māsai (viņa man dikti zinoša istabas viedībās), vai man tagad kaut kāds zīmulis vai kas jāpiepērk klāt. Viņa saka, ka, nu, viņa lietojot zīmuli, un trīs lūpukrāsas vienlaikus. Man patīk, kā man izskatās mana ar pirmo pointblankšotu pagrābtā lūpukrāsa, patīk nadziņi, patīk matu čupa, patīk mēreni saskrietais un savingrotais augums, patīk baismie smiekli. Es sev patīku. Tas arī šobrīd ir viss mans universs. Mazs solis cilvēcei, varens lēciens man. Jā, mani šobrīd neinteresē globālā un vietējā politika, sociālās aktualitātes, pat ne kultūras norises. Ir "es, es, es un man". Un gribas, un, galvenais, atkal spēju runāties. Vāvuļot, ķēmoties, arī par būtisko. Ar visiem pēc kārtas: ģimeni, draugiem, paziņām, pat svešiniekiem. Un klausīties. Daudz smaidu. Ir rīts, un es mostoties mēdzu smaidīt.
- 8 rakstair doma
- par dzimšanas dienu
- 28.9.16 17:15
Krievu dzimšanas diena.
- 0 rakstair doma
- Tukša, mokoša ziņkāre
- 28.9.16 17:29
Ko īsti nozīmē izteiciens "tripping a dwarf"?
- 2 rakstair doma
- nah war
- 28.9.16 16:58
- Mūzika: Against Me! - Animal
- 0 rakstair doma
- lēmums
- 28.9.16 16:51
- 0 rakstair doma
- nevaid gaisma kabeļa galā
- 28.9.16 15:20
kas tas ir par institucionālo gļēvumu, ka muzeju kolekcijas tiek reprezentētas ar maksimāli apolitiskiem, sociāli nekritiskiem darbiem? nac. mākslas muzejā pēckara periodu ir izkastrējuši un atstājuši ekspozīciju bez standarta padomju mākslas, savukārt topošā laikmetīgās mākslas muzeja ekspozīcija, no kuras daļa ir izlikta tagad dzelzceļa muzejā, ir viscaur jauka, kvalitatīva un patīkama, bet tas arī viss.
jaunā māksliniece sieviete nevar atrast savu vietu, tamdēļ pārlūko dažādu specifisku grupu standartus, tad pavada vairākas dienas instagramā un vizbeidzot kopā ar māsu uztaisa kinētisku objektu un piep*& mūli andrejsalā. paģiras sievieti panāk pie vecmāmiņas laukos, mazgājot istabu. viņa dodas ārā, prom no griezīgajām gramafona skaņām, un skatās zvaigznēs kopā ar jauno mākslinieku vīrieti.
viņā abi kopa audzē pupas, bet vispār viņš ir reāli depresīvs tips - nevar atrast savu vietu nevienā istabā, pat trolejbusa pieturā jūtas ieslodzīts un no tā visa bēg 365 dienas gadā, skriešus. pēc skriešanas moteļa istabā skumji dušojas un tad vāra dārzeni. ir sūdīgi, eksistence kā krusts pār viņu karājas. bezmiega mocīts, vīrietis meklē jēgu datorā līdz acu priekšā viss midžinās režģainā putrā. viņš atceras savas bērnības vietas un dodas naksnīgā pastaigā.
kas tā par gaudenu hu*^#, kur sekss, nāve un provokācijas?- 8 rakstair doma
- 28.9.16 12:36
Atkārtošos, bet tas nekas. Atkārtošanos par drausmīgu noziegumu uzskata tikai sevišķi inteliģenti un garīgi attīstīti cilvēki, tā ka vairums šejienes publikas pat nepamanīs.
Tātad - kaltētie tomāti ir cilvēces labākais izgudrojums, tūlīt aiz uguns un interneta.
updāte - Tramps. Tīri tā, uzmanības pievēršanai. Tramps. Trampa. Trampam. Trampu. Ar Trampu. Trampā. Tramp!- 20 rakstair doma
- kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem, vol. III
- 28.9.16 11:25
Tad nu jā, kad trešo dienu mana bumbierkoka traumētā labā acs ir aizpampusi un šaura kā ķīniešu lāpāmadata, es krēslas stundā, ar koncetrētu domu spēku novēršot paziņu/kolēģu/klientu/ satikšanu tuvīnajos kvartālos, bez saulenēm devos uz aptieku pēc sejas krēma sausai un jutīgai ādai.
Šis projekts (sejas krēma iegāde) ilgst jau nedēļu, te aizmirstās, te "pagaidiet, rīt būs akcija" un tad nu smukajā Apothekā tvēru pēc nepieciešamā un kamēr meklēju BigPharma lojalitātes karti, aptiekāre pamanīja manu aci un klusi sacīja –
vaii, jūs laikam sita? vīrietis?
- eeee?
Nu kā, skatos uz jūsu aci, redzu traumu.
- eee, nē, šī ir darba trauma , paties. bet paldies.
Norēķinos.
Un tomēr aizdomājos. Empātija ir stipra lieta, bet personiskās projekcijas arī.
Kādos apstākļos Tu vaicātu svešam cilvēkam ar aizpampušu (ne zilu, ne asiņojošu) aci – mās/brāli, vai gadījumā nevēlies vērsties pēc palīdzības?- 20 rakstair doma
- Kārstuves
- 28.9.16 11:40
Vai ir kaut kur iegādājamas? Vai varbūt ir zināms kāds meistars, kurš kaut kāda pārpratuma pēc izgatavo un piedāvā arī kārstuves, ne tikai koka karotes un virtuves dēlīšus? Vai arī kādam mājās bēniņos mētājas un šams būtu ar mieru pret zināmu atlīdzību no tām šķirties? Protams darba kārtībā - lietošanai vajag.
Vietējos veikalos esmu atradusi tikai pa 60eur jaunzēlandes ražojumu. Un pasūtot no interneta ar piegādi sanāk tas pats.- 0 rakstair doma
- 28.9.16 11:53
"There isn't much that I feel I need
A solid soul and the blood I bleed
But with a little girl, and by my spouse,
I only want a proper house
I don't care for fancy things
Or to take part in the freshest wave,
But to provide for mine who ask
I will, with heart, on my father's grave
On my father's grave
(On your father's grave)
I don't mean to seem like I
Care about material things,
Like a social status,
I just want
Four walls and adobe slabs
For my girls"- 1 rakstair doma
- 28.9.16 10:43
septembris jau iet uz galu, bet es vēl neesmu rudens ritmam pieslēgusies, bērns nav pieteikts ne baseinā, ne sportā, viņai nav ne rudens kurpju, ne sporta tērpa, ļaudis uz mani skatās kā uz peļķi vai tukšumu un dara mani bažīgu
es tikai deidrīmoju pa dzīvi mežā, nespēju pieslēgties pilsētai un šiem mīts uz mīta kāršu namiņiem, ilgojos pēc revolūcijas, nevis evolūcijas, viss notiek pārāk lēnu un böring- 0 rakstair doma
- ---
- 28.9.16 09:52
Saņēmu šādu epastu:
===
Vēlamies informēt, ka 5. oktobrī plkst. 18.00 Kaņepes Kultūras centrā interneta žurnāls „Satori.lv” aicina ikvienu interesentu uz publisku diskusiju „Kāda jēga kaut ko mainīt?”
(..) Sarunā piedalīsies "Žaņa Lipkes memoriāla" direktore, cilvēktiesību aktīviste Lolita Tomsone, publiciste ar 10 gadu pieredzi nevalstisko organizāciju darbā Linda Curika, organizācijas "Dzīvnieku Brīvībai" valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons, biedrības "Eiropas kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš, režisors Valters Sīlis un mūziķis Arstarulsmirus Arsujumfus Tarus.
===
Nodomāju, ka tas pēdējais dalībnieks tur noteikti runās par to, kāda jēga mainīt vārdu.- 3 rakstair doma
- ---
- 28.9.16 09:45
"Lidojošā klusuma darbnīca" JRT.
Bija saņemtas daudzas sliktas atsauksmes, bet man patika. Nekas īpašs – parasta JRT vidēja līmeņa izrāde, bet arī vidējas izrādes šajā teātrī ir ļoti labi nostrādātas. Ēcis izvēlējies mūžam aktuālo tēmu – novecošana, un ar Brektes scenogrāfiju, ar aktieru tēlu palīdzību, ar Nīmaņa mūziku un pārējām detaļām rada spēcīgu noskaņu. Jo patiesībā tur jau nav arī nekāda sižeta, tāpēc viss ir par noskaņu. Radīja aizdomāšanos par to, cik gaumīgi noveco cilvēki man apkārt, cik gatavi tie ir/bija nāvei, un kā būs ar mani pašu. Ļoti apmierināts esmu ar pavadīto vakaru.
Vēl piektdien bija foršs Šūberts "Sinfonettai" un svētdien tīri pacilājošs vairāku režisoru filmiņu apkopojums par Sanktpēterburgu "Baltijas pērles" ietvaros. Tā kā kultūrpatēriņš man pēdējā laikā rada pozitīvas emocijas.
Un sestdienas vakarā ieslīdēju pirmoreiz "Aleponijā", kas nu ir viens riktīgi gaumīgs krodziņš.- 1 rakstair doma
- 28.9.16 09:12
- Prof. BiezpientaureKautkādā prāta aptumsumā neuzvilku cimdus, bet termodinamika ir vienkārša - ķermeņa daļas, kas aktīvi nedarbojas, netiek pienācīgi apasiņotas un jo lielāks pārvietošanās ātrums, jo vairāk esam pakļauti aukstuma efektam. Nācās apstāties un aptīt vienu plaukstu ar peldbiksēm, otru pa brīdim bāzt kabatā. Dvielis uz abām rokām būtu pārāk ierobežojoši. Atpakaļ braucot, saule jau uzlēkusi un var izturēt (turklāt arī somā nav nekā sausa), bet mācība bija labu labā.
Jānopērk bagāžnieks, lai var mantas vest uz tā, nevis uz muguras - mugursoma izjauc siltumapmaiņu (hotspots zem somas), uz to vajadzēja jau sen saņemties. Smagas somas gadījumā arī vieglāk.
Ja nekļūdos, velobagāžniekus aktīvi pilnveidoja pēckara Japānā, kad valsts un ekonomika bija tūtā, bet vajadzēja veidu lai pārvietotu ne tik sīkas kravas bez iekšdedzes dzinēja palīdzības, tad arī izdomāja abpusējo atbalsta kāju, lai vellapēds stāvētu stabili uzkraušanas laikā.
upd: šodien komisija paziņos no kurienes (teritorija) tad tika izšauta nelaimīgā raķete, kas sasniedza MH17. Tikai man aizdomas, ka tas kārtējais formālais punkts, kas tiek servēts publicitātei, bet vispār tur jau ir notikušas vienošanās, kurš kuros punktos piekāpjas un kas par to netiek atslepenots. MH17 paliks tautas piemiņā kā traģēdija (tā tas arī ir, un tur arī nekas nav jāmaina), vainīgie saņems nopēlumu vispārīgā veidā, bet vispār te jau ir uzzīmējušies jauni sūdi un reizēm situācijas risinājums iespējams, vien upurējot noteiktu cilvēku grupu un pat mazu tautu intereses. - 0 rakstair doma
- Cirks ar zirgiem
- 28.9.16 09:31
Noskatījos Amurikas preža priekšvēlēšanu debates.
Protams, neviens tur neklausās to, ko viņi saka. Mums ir Programma, pizģec, nu lieliski. Man arī jaunajā gadā bija Programma, kuŗā bija sarakstītas visādas lieliskas lietas, ko šogad vajadzētu paveikt. Negribas ne skatīties, kas no tā sanāca.
Nē, klausās, kā to saka. Vispār tas ir ļoti stulbs veids, kā vērtēt prezidenta kandidātus – viņu retorikas spējas ne vienmēr iet roku rokā ar valsts pārvaldes prasmēm, bet, es atkārtošos, paprasiet Dūrčegam "Amusing ourselves to death", tur ir pastāstīts labāk un sīkāk. Bet kā ir, tā ir, tādēļ es, piemēram, gribētu priekšvēlēšanu debates, kur abi kandidāti uz pusēm lasa bilžu grāmatiņu (teiksim, Sisenis un skudra). Visiem uzreiz būtu skaidrs, ka mēs te runas spējas vērtējam, un nevienam neienāktu prātā, ka šādā veidā kaut ko var uzzināt par iekšpolitikas un ārpolitikas plāniem. Turklāt ļoti gribas dzirdēt, vai Tramps arī tad pārtrauktu Klintoni. "Dzīvoja reiz mežā sisenis un skudra..." -- "WROOOOOONG!!!"
Tā nu es ievēroju tikai to, ka a) Tramps visu laiku bāžas pa vidu. Reāli besī tie dirsieni, kas visu laiku bāžas pa vidu; b) Hilarija uzsvērti sauc viņu par Donaldu, savukārt Tramps viņu -- par sekretāri Klintonu; saukt cilvēkus vārdā tad, kad vietā būtu "misters tāds un tāds", ir ļoti neglīts paradums, lai gan mobilo telefonu operatori noteikti teiktu, ka tas ir mīļi; c) Hilarijai nevajag tik ļoti gatavoties, un es pat varu pateikt, kur novilkt robežu. Pie jokiem. Jokus iepriekš var sagatavot tikai tad, ja tev arī frīstaila joki labi sanāk. Hilarijai nesanāk; un d) pizģec, cik burvīgi izskatās, ka Tramps visu laiku šņaukājas!!! Labi, es strādāju finanšu industrijā, mums te apkārt ir glamūrs un kokaīns vienā laidā, es varbūt uzreiz ko ne to iedomājos, ka kāds šņaukājas. Bet, ja Tramps tiešām būtu aizgājis uz debatēm sašņaucies, tas izskaidrotu gan daudzas viņa atbildes, gan šņaukāšanos.
Ā, un – še es salūkāju savu "es taču teicu" kartīti – ko domājies, Hilarija apjautājās, vai jūs tiešām gribat laist Trampu tuvumā kodolieročiem. Nu, kuŗš gan būtu domājis, ka viņa tā darīs? Kuŗš gan?- 10 rakstair doma
