- liela jubileja
- 12.3.26 19:57
Varbūt kādam ir jau pieredze un gatavs saglabājies plāns?
Kā to aptuveni 30 pusmūža cilvēkiem padarīt iespējami aizraujošu.
Es nelietoju spotifaju, bet varbūt tur var atrast jau gatavas Paula un piecdesmito gadu populāro dziesmu listes dejām?
(Doma par onkuli ar sintezatoru mani kaut kā nesajūsmina.)
Interesanti viktorīnas jautājumi par jubilāri, uz kuriem būtu aizraujoši atbildēt, un nestulbas aktivitātes kartupeļu un karbonāžu nokratīšanai dziļāk vēderā arī velkomēti.
Nekad neesmu vadījusi nevienu apaļu ballīti.
Un vēl es nezinu, kur maketē un drukā ielūgumus (daudz nevajag, nu desmit varbūt, bet ar savu tekstu).- 5 rakstair doma
- 11.3.26 21:34
Kuba šobrīd dzīvo kā pirms-industriālā laikmeta. Ledusskapji nestrādā, jo valsts spēj pati saražot vien 40% no nepieciešamās enerğija. Šīs energoproblēmas dēļ tika degradēta arī pati energoapgādes sistēma (tās elementi) - tādā apjomā bojājumi, ka tos salīdzina ar krievu dronu izraisītajiem Ukrainas energoapgādes syst. bojājumiem. Trūkst ēdiena. Visur miskastes kaudzes, jo miskastes mašīnas bez benzĩna neiedarbināt. Visu degvielu/u.c. naftas produktus Kuba importēja 100% apmērā. Var teikt, ka kopš Krievija kara zaudējumu dēļ vairs nespēj “barot” un uzturēr pie dzīvības savas retās, mazās, draudzīgās post-komunistu valstiņas.
Irānas katš gan ievilksies uz 4-6 gadiem. Taċu pēc tā, ja cilvēce nebūs piedzīvojjusi zemes holokastu vai spēju izmiršanu, ASV Kubā izveidos nu ļoti sev draudzīgu varu.a- 6 rakstair doma
- 11.3.26 21:12
vēl konstatēju, ka tulkojumā esmu ierakstījusi nevis "slavenos varoņus", bet "slavenos varņus"
- 1 rakstair doma
- 11.3.26 17:08
Floating Points, Pharoah Sanders & The London Symphony Orchestra - Promises
Ir faking nice ambience- 0 rakstair doma
- Dienas citāti
- 10.3.26 11:39
Pasniedzējam, kurš strādā ar studentiem šobrīd, ir jāiegaumē, ka reti kuru atsauci uz Rietumu kultūras klasiku var uzskatīt par pašsaprotamu. Ik pa laikam tas aizmirstas. Teiksim, tu piemini "Alisi Brīnumzemē", klausītāji skatās ar tukšu skatienu vai drošības pēc pieraksta. Mākslas akadēmijā reiz lekcijā pametu frāzi, ka, "nu, Polloku jūs noteikti zināt", bet no reakcijas bija skaidrs, ka ne. Nesen ar kolēģiem apspriedām, ka studenti nav dzirdējuši par Dantes "Dievišķo komēdiju".
Izskatās, ka normu un sociālo marķieru vietā nāk spēja piesaistīt uzmanību un izcelties daudzu citu vidū.
Timotijs un Dalila | Artis Svece, Satori, 09.03.2026- 3 rakstair doma
- 10.3.26 11:58
https://uznemeji.riga.lv/vel-pieejami-7
7-000-eur-atbalsts-komerctelpam-rvc-az-p iesakies-lidz-31-augustam/
draugi, vēl ir pieejams piķis! lieliska programma, par šo izremontēju savu studiju- 0 rakstair doma
- pelmeņu daudzveidības apokalipse
- 9.3.26 20:04
- Ziniet, kas man liek justies, it kā manā vagīnā būtu iekļuvušas smiltis? Fakts, ka visi LV pelemņu ražotāji palēnām reducējas līdz vidējam-aritmētiskajam.Latvijā ir notikusi pelmeņu degradācija. Savulaik piedāvājumā bija dažādu izmēru un formu pelmeņi. Labi, labi, nebija jau tik daudz, taču vismaz bija variācijas. Šobrīd? 95% pelmeņu ir "mazulīši" tipa - mazāks izmērs, vienmērīgāka, garlaicīgāka forma. Ēdot tos skumjos, mazos pelmenīšus, man virsū mācas depresija. Tie ir kā kastrēts runcis - funkcionāli bezjēdzīgs, bet ērts.Mani mīļākie pelmeņi (klik šeit, lai apskatītu) arī tapuši no formas, kas liek (nepamatoti?) noprast, ka pelmeņi ir roku darbs - locījuma vietas, asāki maliņu leņķi
- 2 rakstair doma
- 8.3.26 08:58
Torch me up, torch me down, torch me back to my underground, make me happy.
- 0 rakstair doma
- 7.3.26 21:07
M man parādīja savu filmu. tā ir filma par ballītēm, un man ļoti nepatika tajā sevi redzēt. es arī sevi tā ikdienā neredzu. vai tiešām es vienmēr smaidu ar kaktiņiem uz leju? esmu daudz par šo smaidu domājis – man šķiet, ka tas ir tāds safe smaids, kas var būt piekritējs visām situācijas interpretācijām, tas vienlaikus smejas un raud un neko nesaprot. es esmu smaidījis arī ar kaktiņiem uz augšu, bet tas ir bijis ļoti lielos laimes brīžos un tikai ļoti tuvu draugu starpā.
- Mūzika: I Saw the TV Glow OST – Planetarium (Inside)
- 0 rakstair doma
- 7.3.26 20:40
sapnī biju piknikā mežā pie melnezera. sēdēju pie saulē balināta pelēka koka galda. manā priekšā auga koks, kas starp visu zaļo lapotni un skujotni vienīgais bija sārtām skujām un baltu mizu. tas bija apvīts ar tādu kā efeju, kas izskatījās pēc lielas un sārtas čūskas – tās lapiņas apliecās ap savu stumbriņu it kā tās apņemtu cilinindru, un lapiņas saulē mirdzēja kā zvīņas, bet zem tām tikai zariņi un tukšums, tāda doba rozā čūska. kokā bija arī dobums, kurā pēkšņi saskrēja īkšķa lieluma melnās skudras, un tad visa čūsku efeja sevi atdarīja, ataudzēja no koka, atkāpjoties no augšas uz leju, atstājot un atklājot stumbru baltu. tas bija tik skaisti un tik detalizēti!
tad manā klēpī ielēkušas ūdeles rīklē nomirt ielīda cirslītis.
pēc tam es biju skolā, darbā, un ieklīdis kādā dīvainā vannasistabā gleznotavu stāvā, kura gaitenī bija divguļamā gulta ar M. vannasistaba bija bez gaismas un ar krītainām sienām, kas sasmērēja manu ādu un vienīgo apģērbu (melnas apakšbikses) baltu, un es nevarēju saprast, no kurienes šajā tumšajā telpā nāk skaņa, kas līdzīga seklai elpošanai vai arī elpināšanai. es piegāju pie ventilācijas atveres, caur kuru redzēju citu tukšu telpu, un skaņa nāca no tās.
kāds manuāli ar savu elpu ventilēja telpu.
- Mūzika: The Knife - A Cherry On Top
- 0 rakstair doma
- 7.3.26 17:58
Nocietini savu sirdi. Uzbūvē tai apkārt augstu žogu ar durkļiem, kas pavērsti pret debesīm un zemi.
- 1 rakstair doma
- 7.3.26 13:31
the fear, the wasting away, the tortured extinction, the obstinate means of resistance, the naive beIief, the famines that go unmentioned, the trepidation, the stubborn determination to learn, the imprisonments, the hopeless struggles, the withdrawal and isolation, the arrogant powers, the blind wealth, the maintenance of the status quo, the numbness, the hidden ideologies, the flaunted ideologies, the crime, the whole mess, the ways of being racist, the sIums, the sophisticated techniques, the sirnpIe games, the subtle games, the desertions and betrayals, the unshrinking lives, the schools that work, the schools in ruin, the power plots, the prizes for excellence, the children they shoot, the computers, the classroorns with neither paper nor pencils, the exacerbated starvation, the tracking of quarry, the strokes of Iuck, the ghettos, the assimilations, the immigrations, the Earth's illnesses, the religions, the mind's illnesses, the musics of passion, the rages of what we so simply call Iibido, the pleasures of our urges and athletic pleasures, and so many other infinite variations of life and death. That these commonplaces, whose quantities are both countless and precise, in fact produced this Roar, in which we could still hear intoned every language in the world.
E. Glissant, "Poetics of Relation"- 0 rakstair doma
- 7.3.26 09:25
problēma ar pirmo cigareti ir tāda, ka ar to nekas nebeidzas, ieiet ritmā un atkal pīpē visu dienu, bet jācīnās par katru atlikšanu, tas pat ir interesanti, atlikt.
- 0 rakstair doma
- 7.3.26 09:07
rabindranors tagore ar ezīša cepurīti brauc ar traktorīti strādāt, cītīgi strādāt. strītfaiteru gaismas gar malām ātri velk krāsainas un spilgtas līnijas, spuņģa ciemā arī kaut kādas krāsas ir ieviesušās uz veikala apmales piemēram vai arī kāda modernāka sērkociņu kastītes emblēma, bet tā viss pa vecam, malka kā plīsa, kad to šķēla, tā arī plīst, muskuļi kā auga, kad tos trennē un baro, tā auga un tā tālāk pavasarī vecā zāle bija sausa un dzeltena, bet ziemāji bija zaļi un sildīja zemi viss pa vecam kā emblemātiski teica diktofons un viņa lielais diplomātiskais palīgs bez neviena muskata, kurš bija noguris, ka viņa sliedes paliek abstraktas un nekādas piesaistes pie zemes tām nebija tāpēc viņi noorganizēja kooperatīvu, kura mērķis bija nepīpēt no rīta cik vien ilgi iespējams, aizstāt to ar dažādām nodarbēm kā pastaigu, trauku mazgāšanu, ūdens izlaišanu no boilera, lai var atkaļķot sildelementu un tā, pašsajūta bija lieliska, bet tajā pašā laikā nē viss bija pareizi, pašsajūta bija lieliska un kuram gan interesē teksta intensitāte, ja tikai var labi pasajusties.
- 0 rakstair doma
- 6.3.26 22:40
Biju domājis ka pēc 53 dienām skaidrā pudele burbuļu ieštirīs skarbāk.
Nope, toties buķeti gan izjutu daudz spēcīgāk.
Labs bezalkoholiskiais vīns tā arī netika atrasts.
Izmēģināju daudzus, visi garšo pēc saldas sulas.- 1 rakstair doma
- putekļsūcējs
- 6.3.26 21:43
Mājās ir kaut kāds samērā vecs pensionārs, kas lāgā nesūc, nevar saprast, kāpēc, bet vispār strādājot ar to var izbesīties. Viņi noveco un izbeidzas? Vai arī ir remontējami? Man ir Philips.
Skatos rd electronics un nevaru saprast, kas mūsdienās ir labs, strādīgs putekļsūcējs par draudzīgu cenu. Problēma ir paklāji un mīkstais grīdas segums (koka grīdas jau mierīgi var izmazgāt arī ar mitru lupatu).
Ir ieteikumi? Akumulatorīgie vai ar vadu, rokā turamie vai uz grīdas liekamie, ar maisiņiem vai ar konteineriem?
Man joprojām tā rd dāvankarte neizlietota (būtu jel kāds palīdzējis un samainījis pret naudu).
Ak jā, un kā uzvedas roboti telpās ar paklāju, dēļu grīdu, galdu, krēsliem?- 9 rakstair doma
- 6.3.26 21:29
- koka klucis KonstantīnsKamēr citi veikala stāvvietā cenšas piebraukt tuvāk veikala ieejai, es meklēju vietu pie ratiņu novietnes. Šķiet, ka veikto soļu skaits mums beigās ir līdzīgs, toties no attālā stūra, prom no burzmas, ir vieglāk un ātrāk aizbraukt.
- 0 rakstair doma
- 6.3.26 19:53
Es gribu redzēt, kā ASV pati sev iešaus pautos, lai teiktu, ka to izdarīja irāņi, un tāpēc jaunie gen Alpha patrioti visi uzreiz skries pieteikties karot. Protams.
- 5 rakstair doma
- 6.3.26 15:57
- koka klucis KonstantīnsSavādi, ka ar gadiem cilvēki kļūst apdomīgāki, lai gan iespēja, ka "rītdiena nepienāks" ir daudz ielāka nekā jaunībā.
- 1 rakstair doma
- 6.3.26 11:23
bet šo biju aizmirsis: http://klab.lv/users/dienasgramata/7999
80.html?nc=6 Kā es pavadīju Demakovu uz Indiju - 1 rakstair doma
- 6.3.26 11:21
šo pirms divdesmit gadiem atceros: http://klab.lv/users/dienasgramata/8002
68.html Vai jūs gribētu būt Čegevara jaunībā? - 5 rakstair doma
- 6.3.26 10:24
no noklausītajām sarunām: vakar biju Mūzikas akadēmijas jauno diriģentu skatē, visnotaļ lieliski, bet viens skaņdarbs (Mijo "Skaramušs") bija saksofonam ar orķestri, tas saksofonists tāds puika ar brillītēm un piesārtušiem vaigiem, aizpogājies līdz augšai (nezinu, ko tas nozīmē, bet izskatījās tieši tā) nopūš trīs daļas nonstopā, gabals sarežģīts, tur visu laiku mainās temps utt, tad ir starpbrīdis, kura laikā viņš jau ir foajē un saticis savu meiteni, dzirdu tikai, kā meitene viņam prasa: "Tu vispār redzēji, kur es sēdēju?"
- 2 rakstair doma
- 6.3.26 08:48
Pirms 20 gadiem 6. martā rakstu:
"kad man bija 12 gadu, tad domāju, ka spēlēšos ar lellēm visas dzīves garumā, kad man bija 22 gadi, tad domāju, ka vienmēr būšu iemīlējusies, jo tad iemīlējos visu laiku, šķita, ka tā būs vienmēr. re kā piekāsu. nav tādu vārdu kā visas dzīves garumā un vienmēr."- 3 rakstair doma