- bsactcoh
- 23.6.26 14:17
All reflect their times. But some actually change the course of history.
- 0 rakstair doma
- 22.6.26 12:02
Man ir darba diena, bet nav darba spara. Darba spara gandrīz nekad nav, bet šodien vēl vairāk nav.
- 1 rakstair doma
- 22.6.26 11:57
Ko es pirms 20 gadiem šajā dienā?
21:50
es vismaz patīku savam sunim un kaķim
Mūzika: System - Day of reckoning- 0 rakstair doma
- 22.6.26 08:13
no ieraksta Cibā pirms 20 gadiem:
"būt nesabiedriskam arī ir labi - vismaz neviens nepiesienas iedzert alu"- 1 rakstair doma
- spēļu teorija VS hiperspēļu teorija
- 22.6.26 02:24
- Analizējot parlamentāro demokrātiju no spēļu teorijas skatu punkta, var nonākt pie balansēta secinājuma - abas puses (tauta, kas deleģējusi savas tiesības pārtāvjiem, kuri tālāk sēdēs parlamentā un darīs to, ko parlamentā dara un parlaments). Taču pasaule ir daudzšķautnaina, niansēta, uz entropiju dabiski virzīta vienība, kas nepakļaujas šādai viendimensionālai, materiālistiskai analīzei. Pareizāk sakot, to var analizēt no spēļu teorijas skatu punkta, bet tad tiks izdarīt aplami secinājumi.Viscaur vēsturei un arī mūsdienās "parastais cilvēks" ir atradies asimetriskās attiecībās pret augstmani, sīkburžuju un pat viņa izvēlēto delegātu parlamentā. Šis asimetriskums arī nozīmē to, ka spēļu teorija nav pielietojama konkrēta kāzusa (kur 1 puse = common people, 2. = vara) problēmrisināšanā, jo teorija paredz to, ka abas puses ir vienlīdz informētas, spējīgas, utt.Attiecības starp indivīdu un valsti darbojas HIPERSPĒĻU teorija. Piemēram, deputāti komunicēs ar vēlētāju par viņu partijas programmu, radot vēlētājam iespaidu, ka viņi abi spēlē spēli A, taču patiesībā deputāts fonā spēlē vēl citu spēli- personīgās ietekmes un finanšu krāpšanās spēli.Viena puse patiešām tic, ka process (vēlēšanas, debates, likuma burts) ir pati spēle un mērķis, kamēr otrai pusei šis process ir vien kā dūmu aizsegs, lai realizētu pavisam citas intereses.Šeit būs plašāk par hiperspēli no viena pētījuma par to:A metagame, known as a hypergame, occurs when one player does not know or fully understand all the strategies of a game. Hypergame theory extends the advantages of game theory by allowing a player to outmaneuver an opponent and obtaining a more preferred outcome with a higher utility. The ability to outmaneuver an opponent occurs in the hypergame because the different views (perception or deception) of opponents are captured in the model, through the incorporation of information unknown to other players (misperception or intentional deception). The hypergame model more accurately provides solutions for complex theoretic modeling of conflicts than those modeled by game theory and excels where perception or information differences exist between players. This paper explores the current research in hypergame theory and presents a broad overview of the historical literature on hypergame theory.
- 0 rakstair doma
- Et tu Jim
- 21.6.26 21:53
Interesanti. Droši vien klasificējas kā herētiķis, bet, nu, ne par to stāsts.
Modern Christianity is largely Pauline Christianity.
That statement is not an attack on Paul. It is simply a recognition of history. The central creeds of Christianity contain remarkably little of the ethical teaching of Jesus. They are overwhelmingly concerned with metaphysical claims about his nature, death, resurrection, and cosmic significance.
The Sermon on the Mount, the parables, the radical inversion of power, the critique of religious authority, and Jesus' vision of the Kingdom of God occupy surprisingly little space within the doctrinal architecture that eventually emerged. You cannot pin Christianity on Jesus. Christianity as we know it is the product of a long historical development, and no individual shaped that development more than Paul.
Paul's letters were written before the gospels and became the earliest documents of the New Testament. It is entirely possible that the theological categories Paul employed influenced the writers of the synoptic gospels themselves. By the time orthodoxy emerged, Paul's interpretations had become woven into the very fabric of Christian thought. Western Christianity, whether Catholic or Protestant, is fundamentally Pauline in its assumptions and structure.
I suspect Jesus and Paul would have had profound disagreements. Jesus was a brown-skinned Jewish teacher announcing the Kingdom of God and overturning conventional notions of purity, power, and religious status. Paul, shaped by his own Pharisaic training and his encounter with the risen Christ, developed an elaborate theological framework that interpreted Jesus' death through sacrificial and redemptive categories. Jesus himself might have been astonished by much of the mythology and theology eventually attached to his name.
Perhaps Paul's most consequential move was interpreting the Roman execution of Jesus through the lens of sacrificial atonement. The Jewish image of the Passover lamb became the model through which Jesus was understood as the Lamb of God whose blood removed the sins of humanity.
Over time Christianity became organized around the cross itself. In this sense, Paul helped transform Christianity into what might almost be called Cross-tianity. Significantly, the earliest followers of Jesus did not go around wearing crucifixes or carving crosses. The cross as a dominant devotional symbol emerged centuries later. The first known crucifix imagery appears only many generations after Jesus and Paul were gone.
Yet none of this requires hostility toward Paul. He was not attempting to create an infallible religion for future civilizations. He was writing occasional letters to struggling communities attempting to sort out practical and theological questions. He found himself in the strange and unenviable position of becoming the resident expert on Christianity. One could reasonably ask, "Who died and made Paul pope?" Nobody did. History simply placed him there.
( ... tālāk ... )- 17 rakstair doma
- 21.6.26 14:38
uzskrēju virsū drag queen latviskojumam: pautumeita...
šķiet šis pat varētu ieieties.- 2 rakstair doma
- 19.6.26 13:37
ļoti patika, kā krievu žurnāliste marija pevčiha nedaudz negaidītā kolaborācijā sev atklāj videospēļu sfēru (ar geoguessr)
acis aizdegās, rokas pieslēdzāsun, kad viņai piedāvāja pageimot pax historiamarija pajautāja, A KĀPĒC MUMS VAJAG NODARBOTIES AR ŠO HUJŅU, ja mēs varam ceļot pa visu pasauli, un pie tam mēģināt uzminēt pilsētas vai valstises arī šo jautājumu pastāvīgi sev uzdodu- 0 rakstair doma
- 18.6.26 22:55
DELFI. Varas pozīcijā esoši pieaugušie nedrīkstēs veidot intīmas attiecības ar nepilngadīgiem jauniešiem
DELFI. Goda ģimenes bez maksas varēs nodot azbesta šīferi- 1 rakstair doma
- Latviskā dzīvesziņa, apkārt kalnu saule teka
- 18.6.26 13:49
Par citiem nezinu, bet man droši vien šo mācību, tā sacīt, šūpulī iegravēja un tā ir tāda, nesēdēšu uz pūra sveces:
NEKAD UN NE PIE KĀDIEM APSTĀKĻIEM (izņemot pavisam ārkārtīgus ārkārtas)
BĒRNIŅ neaiztiec (ar jebkura veida pārmaiņu darbiņu) trīs organizācijas:
1. Latvijas televīziju
2. Latvijas radio
3. Dailes teātri
Pārējo- ja aicina un vajag, tad var, bet šuj ko šūdams, sasien mezglu/ septiņreiz appreci/ nezariņanenolauz/utt. Taču šos trīs: vienkārši nē. Tas nav ārpusniekam iespējams. Punkts.
Un man žēl tīri personīgi un profesionāli visus tos kuri vai nu šo turpina darīt vai izlikties, ka dara.- 4 rakstair doma
- 17.6.26 00:33
Neesmu teātra kritiķe un lietpratēja, bet Seņkova "Skroderdienas Silmačos" man trāpīja, vairākas reizes pat apraudājos - no aizkustinājuma un skaistuma.
- 3 rakstair doma
- 16.6.26 11:27
Bet toties izlasīju burvīgu drukas kļūdu
"mazsturbē"
Kontekstā "mazsturbē un raud"- 4 rakstair doma
- mixed martial arts
- 15.6.26 20:23
Nezinu, kā justies pēc UFC cīņas par vieglā svara jostu noskatīšanās. Tik koncentrētu un bojājošu brutalitāti es nebiju pieredzējis. Tieši pašā augstākajā līmenī nekas tāds nenotiek, jo parasti abi eksperti ir nosacīti balansā. Bet šeit, šeit bija balanss, taču reizē bija vienas puses neliela pārrēķināšanās, trajektorija par pāris grāda iedaļām nedaudz uz nepareizo pusi. Un, iespējams, abi cīkstoņi vairs nekad mūžā necīnīsies - uzvarētājs - jo viņš ir faking leģenda, kuram jau sen bija jādodas permanentā atvaļinājumā (jo dara to pārāk ilgi, taču joprojām ir pašā augstākajā līmenī; bet līdz šim nekad nesasniedzis top pozīciju). Zaudētājs - jo viņa seja tika tā iznīcināta, ka, jā, to rekonstruēs plastiski, bet viņš vairs nespēs caur degunu uzņemt pietiekoši daudz skābekļa, jo "caurules" būs krietni šaurākas rētaudu dēļ.
Iļja Tuporija (Gruzīņu spānis) vs Džastins Geidžijs (ASV) - jāklikšķina uz vienu no 4 "free server" pogām.- 1 rakstair doma
- ko es šodien redzēju
- 15.6.26 16:55
šodien autobusa pieturā redzēju jaunu meiteni
kas bija tērpusies tādā diezgan atvērtā dekoltē blūzē vai krekliņā, es tur nesaprotu atšķirības
viņa ēda šokolādes saldējumu uz kociņa
un pēkšņi viss šis šokolādes un saldējuma masīvs no kociņa nokritā lejā, punktā
tur, kā lai to labāk pasaka, kur zviedru pussargs jasins aijari nesen precīzi trāpīja starp vārtu stabiem
rezultāts 1:0, lai arī šajā gadījumā jau tenisa ciparos 15:0, gandrīz geim set matč
vispār nekādas seksuālas objektivizācijas, kam gan negadās- 2 rakstair doma
- disciplīnas mūzika VS plūsmas un mirkļa dzirksts mūzika
- 15.6.26 15:00
- Pēdējā laikā baudu vēsturisko/klasisko saksafonu. Mēs, parastie ļaudis, saksofona balsi savā iztēlē uzreiz asocējam ar džeza saksofonu - ļoti piesātinātu balsi ar daudz augštoņiem. Bet klasiskais saksofons - tā ir Disciplīna. Kā jau jebkuram klasiskajam instrumentam, kas tiek spēlēts klasiskā manierē, arī klasiskā saksofona galvenais punkts ir forma un funkcija nevis ceļojums un pieredze. Drillējot formu, mūziķis pazaudē visu saistību ar spirituāli-improvizatīvo garu.Savā ziņā redzu to kā dvēselisku kastrāciju ar mērķi pietuvoties ideālam. Pietuvoties Dievam.Man ļoti patīk spoguļoties šādā disciplinētajā mūzikā, jo mana muzikālā pieredze, kas šobrīd raksturojama kā "vienmēr un visur spējīgs pilnībā abstrahēties, lai no 0 radītu mūzikas plūsmu" pieredze un mana mūzika ir absolūtais pretstats disciplinētai mūzikai.Mana mūzika ir dzīvības dzirksts mūzika. Tumšā klājuma izgaismošana, kur gaismā izplaukst ilumināciju alkstošas tekstūras. Es pat neņemos iedomāties, ka ar kaut ko tik viscerāli pulsējošu un no manām iekšām nākošu es varētu spoguļoties Dieva priekšā. Nē, mana mūzika ir Zemes eksplorācijas mūzika. Tās garīgums ir saausts ar šo planētas stāvokli un visu planētas iedzīvotāju garīgumu, spiritualitāti, visas viņu skaļi izkliegtās un vienatnē klusībā čukstos izteiktās dvēseles vēlmes un vajadzības.
P.S.
No Klauda Delangla sagremojamāka man šķiet šī viņa Debisī Rapsodija saksofonam interpretācija. - Mūzika: Claude Delangle
- 0 rakstair doma