annuska ([info]annuska) rakstīja,
@ 2021-01-22 15:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Gribu mazliet piebilst vakardienas Satori diskusijas sakarā. Jau sešus gadus mācu studentiem literatūras vēsturi, regulāri runājam par Moljēra "Tartifu", arī šodien bija eksāmens. Tartifs ir svētulis un liekulis 17. gs. Parīzē un apved ap stūri Orgonu, kurš ne vien laipni uzņem Tartifu savās mājās, bet nolemj atdot viņam arī savu īpašumu un meitu par sievu, kā arī netic, kad ģimene mēģina viņam atvērt acis. Viens no jautājumiem, kas šai sakarā tiek uzdots studentiem, ir, kā Orgons, kas citādi ir diezgan gudrs un veiksmīgs cilvēks, uzķeras un ļaujas Tartifa manipulācijām. Viena no izplatītām un ticamām atbildēm ir, ka Orgons tiecas pēc kaut kā augstāka. Viņam apkārt ģimene nododas laicīgām izpriecām, kamēr Orgonam dzīves vidū nepieciešamas dziļākas vērtības. Savus ideālus viņš projicē uz Tartifu un notic, ka Tartifs patiešām ir tik cēls, kā tas izliekas.
Manuprāt, konservatīvie spēki dalās Orgonos un Tartifos. Pirms gandrīz trīsdesmit gadiem, kad kļuvu par kristieti, ļoti dusmojos, kad mani vecāki, agnostiķi un humānisti, norādīja uz kristiešu liekulību. Tikai daudz vēlāk sapratu, kas ar to ir domāts, un ka liekulība var būt arī neapzināta.
Arī Agnese Irbe vakar nesaprata, kāpēc runāju par t.s. "ģimenes" trūkumiem pagātnē, vai kāpēc Juris Cālītis uzsver, ka moralizētāji paši ir grēcinieki - it kā tas atceltu morāles standartus. Taču daudz vairāk morālas tīrības ir praktiskā mīlestībā, un standarti ir cilvēka sirdsapziņā, ja neesi Tartifs, kas to nedzird. Un Tartifu apmuļķoti Orgoni ir tikpat bīstami kā Tartifi, jo viņiem ir vara - lugā Orgons, Tartifa apmāts, gandrīz pazudina visu savu ģimeni.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2021-01-22 18:02 (saite)
daudz punktus pieminēji. ja godīgi, man šobrīd nav iekšā censties padomāt vēl par katru no tiem, jo tās informācijas ir daudz. teju apbrīnojami, kad man likas, ka es vismaz pati priekš sevis esmu visu sapratusi kas un kā, nāk vēl kaut kādas dimensijas, kā uz to raudzīties. bet īsumā es domāju tā, ka tad, kad tehnoloģiju sāk izmantot kā veidu, kādā atcelt dabiskos likumus vai drīzāk - interpretēt tos savām vēlmēm par labu, lietas var aiziet diezgan dīvainus ceļus. nevis tāpēc, ka tas ietekmētu mūs bioloģiski, bet vairāk tāpēc, ka tās var tikt izmantotas diezgan neracionālu un es pat teiktu - nezinātnisku ideju balstīšanai (piem., kā pamatu, lai apgalvotu, ka cilvēkam ir divas mammas vai tikai viens vecāks, vai apgalvotu, ka savu dzimumu nosaki tu pats nevis hromosomas, kuras tev iedalīja daba). gadījumi, kur šis cilvēku domas lidojums ir aizgājis diezgan lielā putrā un sāk stipri pārspēt racionālas domas robežas, nav tālu jāmeklē. Vari paguglēt, piemēram, cik oficiāli atzīti dzimumi šobrīd ir Ņujorkas štatā un kādi vietniekvārdi ir radīti to nošķiršanai. tā nav tikai vienas sabiedrības nostāja un šo tehnoloģisko robežu piesardzīga pārbaudīšana, bet gan dabisko likumu izslēgšana, nostiprinot jaunu diskursu valsts likumdošanā. tāpēc Latvijā, domāju, ka ne bez pamata, ir aktualizējies jautājums - vai mums to arī vajag atbalstīt un iekļaut kā normu (es par ST lēmumu, nevis to muļķīgo NA iniciatīvu). nevis tāpēc, lai kādam ko aizliegtu un sagrautu kādas grupas vēlmes un dzīves, bet tāpēc, lai pieņemtu labāko iespējamo lēmumu ilgtermiņā. Tāpēc arī ir tas brīdinājums uzmanīgāk apieties ar šādām iniciatīvām un ST lēmumiem - tieši tāpēc, ka lietas var sarežģīties tik tālu, ka vienotas, uz stabiliem pamatiem esošas sabiedrības vietā, beigās, pretēji cerētajam, būs tāds kā sašķelts stikls, aiz kura būs grūti vairs saskatīt, kas ir kas - iespējams, māte vairs nebūs māte, tēvs vairs nebūs tēvs, dzimums nepastāvēs un tas, lūk, būs pierādījums, ka dabas likums nepastāv. jā, cilvēkam ir savdabīga tiecība apiet dabas likumus un censties visu izgrozīt pa savam, jo mūsu prāts ir spējīgs uz visu ko, bet jautājums tad ir - kā vārdā. par veidiem kā panākt, lai ģimenes ir noturīgākas - te arī līdzīgi. piemēram, vai nebūtu fantastiski, ja visus tos milzu līdzekļus un intelektuālo enerģiju, ko šobrīd ieliekam biotehnoloģijās kaut kādu nesaprotamu mērķu vārdā (lai bērnus varētu radīt ikviens?), tā tiešām tiktu virzīta izglītošanā par to, kas ir atbildība, attiecības ar sevi un citiem u.tml. izglītība, kas mērķēta šajā virzienā, manuprāt, tiešam būtu milzu solis uz priekšu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]annuska
2021-01-22 18:15 (saite)
Vai pazīsti kādu transpersonu, kas domā, ka dzimumu nosaka cilvēks pats?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2021-01-22 20:30 (saite)
/ka tad, kad tehnoloģiju sāk izmantot kā veidu, kādā atcelt dabiskos likumus vai drīzāk - interpretēt tos savām vēlmēm par labu, lietas var aiziet diezgan dīvainus ceļus./

Bet tāda ir VISA medicīna. Atcelt dabiskos likumus: šis bērns ir neiznēsāts, tam jāmirst. Šī kaite noved pie akluma. Šī infekcija nogalina katru desmito. Tie ir dabiski likumi. Mēs tos atceļam. Ar zināšanu un prasmi.

/vai apgalvotu, ka savu dzimumu nosaki tu pats nevis hromosomas, kuras tev iedalīja daba/ To mēs vēl neprotam. Kad pratīsim, tad jā tas tā būs. Nav izslēgts, ka mēs to nedarīsim jo par sarežģītu. Nu tā kā tagad mēs principā protam pārvērst varu zeltā, bet praksē to nedaram, jo neatmaksājas, pārāk liels čakars - atomreaktori, radioķīmiskā atdalīšana. Baigi dārgs varš sanāks.

Par tiem N-tajiem dzimumiem juridiski - var skatīties kāds no tā labums un kam tas traucē. Ja izrādās, ka tas palielina psihisku kaišu incidenci, tad neliekam to likumos, ja uzlabo kādiem cilvēkiem dzīves klavlitāti - tad liekam. Kā tas ir ``dabiski`` šajā gad. ir vienalga. Vajag kā labi nevis kā dabiski.

/ bet jautājums tad ir - kā vārdā. / Labākas dzīves un vairāk varēšanas vārdā, protams. Piemēram: Alans Tjūrings, kuru XXgs 40 gados burtiski vajāja un nobendēja tāpēc ka viņš bija gejs. Rezultātā mēs pazaudējām Tjūringu [viens no modernās šifrēšanas zinātnes un kibernētikas pamatlicējiem] , ko mēs ieguvām? Morālisku apmierinājumu dažu tiešām slimu cilvēku galvās. Bija vērts? Nebija vērts.

/ ko šobrīd ieliekam biotehnoloģijās kaut kādu nesaprotamu mērķu vārdā (lai bērnus varētu radīt ikviens?), tā tiešām tiktu virzīta izglītošanā par to, kas ir atbildība, attiecības ar sevi un citiem u.tml. izglītība, kas mērķēta šajā virzienā, manuprāt, tiešam būtu milzu solis uz priekšu. // īsti nepiekrītu. Tehnoloģijas vispār un biotiehnoloģijas konkrēti ir vērtīgāk nekā moralizēt par atbildību. Es dotu $$$ zinātniekiem, ne morālistiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2021-01-22 20:40 (saite)
Drusku precizēšu pēdējo domu: Lieta tāda, ka pētnieki paši būs viskompetentākie jauno metožu lietošanas ierobežojumos un drošības noteikumos, tāpēc nekādus ārpus - zinātnes morālistus mums īsti nevajag.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?