daudz punktus pieminēji. ja godīgi, man šobrīd nav iekšā censties padomāt vēl par katru no tiem, jo tās informācijas ir daudz. teju apbrīnojami, kad man likas, ka es vismaz pati priekš sevis esmu visu sapratusi kas un kā, nāk vēl kaut kādas dimensijas, kā uz to raudzīties. bet īsumā es domāju tā, ka tad, kad tehnoloģiju sāk izmantot kā veidu, kādā atcelt dabiskos likumus vai drīzāk - interpretēt tos savām vēlmēm par labu, lietas var aiziet diezgan dīvainus ceļus. nevis tāpēc, ka tas ietekmētu mūs bioloģiski, bet vairāk tāpēc, ka tās var tikt izmantotas diezgan neracionālu un es pat teiktu - nezinātnisku ideju balstīšanai (piem., kā pamatu, lai apgalvotu, ka cilvēkam ir divas mammas vai tikai viens vecāks, vai apgalvotu, ka savu dzimumu nosaki tu pats nevis hromosomas, kuras tev iedalīja daba). gadījumi, kur šis cilvēku domas lidojums ir aizgājis diezgan lielā putrā un sāk stipri pārspēt racionālas domas robežas, nav tālu jāmeklē. Vari paguglēt, piemēram, cik oficiāli atzīti dzimumi šobrīd ir Ņujorkas štatā un kādi vietniekvārdi ir radīti to nošķiršanai. tā nav tikai vienas sabiedrības nostāja un šo tehnoloģisko robežu piesardzīga pārbaudīšana, bet gan dabisko likumu izslēgšana, nostiprinot jaunu diskursu valsts likumdošanā. tāpēc Latvijā, domāju, ka ne bez pamata, ir aktualizējies jautājums - vai mums to arī vajag atbalstīt un iekļaut kā normu (es par ST lēmumu, nevis to muļķīgo NA iniciatīvu). nevis tāpēc, lai kādam ko aizliegtu un sagrautu kādas grupas vēlmes un dzīves, bet tāpēc, lai pieņemtu labāko iespējamo lēmumu ilgtermiņā. Tāpēc arī ir tas brīdinājums uzmanīgāk apieties ar šādām iniciatīvām un ST lēmumiem - tieši tāpēc, ka lietas var sarežģīties tik tālu, ka vienotas, uz stabiliem pamatiem esošas sabiedrības vietā, beigās, pretēji cerētajam, būs tāds kā sašķelts stikls, aiz kura būs grūti vairs saskatīt, kas ir kas - iespējams, māte vairs nebūs māte, tēvs vairs nebūs tēvs, dzimums nepastāvēs un tas, lūk, būs pierādījums, ka dabas likums nepastāv. jā, cilvēkam ir savdabīga tiecība apiet dabas likumus un censties visu izgrozīt pa savam, jo mūsu prāts ir spējīgs uz visu ko, bet jautājums tad ir - kā vārdā. par veidiem kā panākt, lai ģimenes ir noturīgākas - te arī līdzīgi. piemēram, vai nebūtu fantastiski, ja visus tos milzu līdzekļus un intelektuālo enerģiju, ko šobrīd ieliekam biotehnoloģijās kaut kādu nesaprotamu mērķu vārdā (lai bērnus varētu radīt ikviens?), tā tiešām tiktu virzīta izglītošanā par to, kas ir atbildība, attiecības ar sevi un citiem u.tml. izglītība, kas mērķēta šajā virzienā, manuprāt, tiešam būtu milzu solis uz priekšu.