In a way atbilde Axai
Axas pēdējā ņurdējienā (es atsakos lietot vārdu "pukstējiens", jo man tas akūti derdzas) panesās diskusija par mērķiem, ambīcijām un vēlmēm. (kas kopumā vispār laiku pa laikam figurē te apkārt blogos) Attiecīgi atņurdod, ka es krasi nepiekrītu Inxa priekam par vēlmju un mērķu trūkumu, vēlējos sniegt kaut kādu pamatojumu.


Nu, IMO, galējības parasti diezin kas nav. Pārstrādāšanās, pārmācīšanās, pārāk daudz ambīcijas un sevis novešana līdz kliņķim, visu laiku tiecoties pēc vēl veidiem kā sevi "noslogot" parasti noved pie sūdiem. Galēji otrais variants - ne mazāk vai pat vairāk.

Attiecīgi veselīgs un sabalansēts vidusceļš, manuprāt, ir the way to go, kura ietvaros cilvēks spēj būt atbildīgs un sasniegt visādas lietas, bet nestreso par sīkumiem un spēj izbaudīt dzīvi, nevis lauzties tai cauri kā ledlauzis.

Par ambīcijām un vēlmēm runājot, pieņemot, ka ne jau mērķis, bet bieži vien ceļš ir svarīgākais, manuprāt, labāk būt ar vairāk vēlmēm un ambīcijām. Jo, pat ja aplauzīsies un daudzas no tām nerealizēsi, tev vismaz būs kaut kāds stuff's ko allaž darīt kaut kādas idejas un mērķi, pēc kuriem tiekties un kurus pie vēlmes var atmest. Turpretī tur kur nav nekā, nav nekā.

Iespējams es te proponēju kaut kādu vidusmēra dzīvi, uz kuru paskatoties īsts hēdonists teiktu: "Phe! Tāda dzīve ir pelēcība, tajā nav krāsu un nodošanās kaisles, reibuma un citu lietu virpulim," un uz kuru paskatoties "centīgā meitene" (vispārīgs apzīmējums cilvēka tipam) vai nākotnes Nobela prēmijas īpašnieks teiktu: "Phe! Dzīvē ir kaut kas jāsasniedz un lai to izdarītu pamatīgi, ir jāiegulda milzu darbs un gribasspēks, visu laiku tiecoties un attīstot sevi, nevis jāvaļājas pa vidu,"

Es pieļauju, ka viņiem ir zināma taisnība, taču, manuprāt, ne jau viduvējība ir tas, kas svarīgs, bet gan veselīgs prioritāšu sadalījums, kura ietvaros īstajos dzīves mirkļos cilvēks var iespringt un sakoncentrēt gribasspēku, lai paveiktu dažādas lietas, nevis slinki vāļātos pa mājām, neko nedarot, bet no otras puses spēj neplēsties uz pusēm gribot sasniegt pārāk daudz un gribot pierādīt, ka ir the bestestest itin visās jomās, un citādi čakarēt sev dzīvi.