Vispārīgi atbildot uz postu.
Es droši vien ticu kkādai cilvēku dažādībai, tādēļ viena un tā pati dzīves formula vispārīgā gadījumā neatbildīs katra vēlmēm. Dažiem šķiet stulbi ņemties un cīnīties, ja to tikpat labi var nedarīt. Citus atkal moca sirdsapziņas pārmetumi, ja piektdienas vakars ir pavadīts tusējot, nevis strādājot pie sava ūberprojekta.
Man ir bijis draugs, kas izmainījās uz nemērķtiecīgo pusi. Protams, es dažreiz nodomāju, ka viņš ar savu prātu varētu iesākt daudz ko vairāk kā pabeigt galdniecības arodskolu, bet tas ir tikai tādēļ, ka es domāju, ka citi grib to pašu ko es.
Un jebkurā gadījumā, diez vai apkārtējie cilvēki var iedvest vajadzību pēc grūtāka ceļa. Bet varbūt tas ir tikai ciniskais es.